Vinils atkal ir modē! Mareks: “Man pietika izdzirdēt, kā tā plate skan uz sabvūfera!”

Par to, kāpēc vinils mūsdienās piedzīvo savu otro piedzimšanu un kā tagad veikli atkal kļūt par šā mūzikas formāta ierakstu kolekcionāru, aprunājāmies, paciemojoties pie viena no pozitīvi maniakālākajiem plašu faniem – Mareka Amerika. Viņš ir ne tikai aizrautīgs vinila kolekcionārs, bet arī dīdžejs, grupas Satellites LV bundzinieks un viens no aizvien populārāko Vinila dienu tirdziņu rīkotājiem.

Bērnības skaņa

Vinila plašu ieskāvienā dzīvojošais Mareks ar šo formātu aizrāvies pirms gadiem desmit, kad tas sāka uzrādīt vārgas, bet atdzīvošanās pazīmes. Iegādāts vienkāršs plašu spēlētājs, kas pieslēgts pie esošās audiosistēmas, un veikalā Unisons nopirkta no jauna izdotā Mārvina Geja (Marvin Gaye) plate What’s Going On (1971). Kas pamudināja Mareku pārslēgties no kasešu un pēcāk arī kompaktdisku kolekcionēšanas uz plašu kolekcionēšanu?

“Atcerējos bērnību. Vecākiem mājās bija plates, pārsvarā Melodijas izdevumi. Tostarp grupas Jumprava albums Pilsēta (1989), ko savā kolekcijā joprojām vērtēju kā vērtīgāko plati. Atminējos to, ka plates skanēja jaudīgi, lai arī klausījos tās uz Radiotehnikas ražotajām trīsdesmitniecēm (S-30 skandām – Red.). Pirms gadiem desmit Līgo svētkos pie brāļa draugiem lauku mājās bija vecs atskaņotājs, un tur bija arī daļa no mūsu vecās plašu kolekcijas. Visu vakaru klausījāmies tās plates, un man galvā notika klikšķis. Skatījos uz Jumpravu un Mikrofona aptaujām un sapratu, ka savākšu to visu mājās. Nākamajā dienā jau nopirku atskaņotāju. Tas bija sākums reālai apmātībai.”

Tagad Marekam pat grūti pateikt, cik īsti plašu mājās ir. Tām atvēlētas gandrīz visas nelielā dzīvokļa sienas, cits virs cita ierīkoti speciāli plašu plaukti, daļa kolekcijas pat stāv kastēs. Tostarp vesels lērums vinila singlu, kas pārsvarā domāti dīdžejošanas vajadzībām. Attiecīgi arī žanriskais vēriens ir gana iespaidīgs – no soul un hip-hop līdz jazz un folk, nepiemirstot par pop un rock. Kur to visu iegādāties?

“Plates pērku pārsvarā interneta veikalos, taču interesantāk to, protams, ir darīt klātienē, rakājoties pa vinilu klāstu. Tādējādi esmu iepazinies ar vairākiem cilvēkiem, ar kuriem tālāk jau izveidoti kopīgi projekti. Tā iepazinos ar savu kaimiņu Vili Misu, ar kuru kopā taisām Vinila dienas, piedaloties arī mūziķim Marekam Kaminskim. Tā iepazinos arī ar Balvi Trinkunu, ar kuru mums tagad kopā ir skaņu ierakstu studija Jersikas ieraksti, kur darbojamies arī ar analogajiem lenšu magnetofoniem Studer. Vinils tiešām pavēris jaunus kontaktus ar domubiedriem.”

Pirmās plates internetā Mareks iegādājies no kāda amerikāņu veikala, ieraugot, ka par dažiem centiem tiek tirgoti vinila singli. Pasūtījis uzreiz kādus simts. Kvantitāte esot palīdzējusi ātrāk pārkodēt skaņas uztveri no jau pierastā kompaktdiska skanējuma atpakaļ uz daudz siltāko vinila skanējumu.

“Sākumā šķita jocīgi izdzirdēt starp dziesmām sprakšķēšanu. Bija jāpaiet kādam laikam, lai pie tā atkal pierastu. Taču tad, kad tu to izproti, saproti, ka šis tomēr ir visīstākais veids, kā klausīties mūzikas ierakstus.”

Plates var mazgāt!

Mareks jau kopš skolas laikiem bijis arī dīdžejs. Skolas aktu zālē spēlētas diskotēkas no audiokasetēm, kas tolaik bija aizstājušas lentes. Pēcāk, protams, spēlēts jau no kompaktdiskiem.

“Atceros pasākumu, kurā džeki uzlika aparatūru un tad no plates palaida Missy Elliott skaņdarbu. Tajā bija diezgan askētisks ritms, nekas pārspīlēts, bet man pietika ar to, ka izdzirdēju, kā tā plate skan uz sabvūferiem... Es sapratu, ka tā ir štelle, ar ko gribu nodarboties. Izvirzīju mērķi, ka spēlēšu disenes tikai no vinila. Nolēmu nesteigties, bet mērķtiecīgi vākt plates. Atskatoties varu teikt, ka esmu to sasniedzis.”

Tagad plates tiek atskaņotas jau uz profesionālā dīdžeju Technics atskaņotāja, kādi Marekam ir četri – divi klubu, divi mājas lietošanai. Tas nenozīmē, ka profesionālie aparāti būtu ikvienam ieteicamākie. Ja neesi dīdžejs, tad ir gana liela izvēle arī neprofesionālajā atskaņotāju klāstā, kas nepavisam nepiedāvā sliktāku kvalitāti. Taču jebkurā gadījumā Mareks, pat nebūdams izteikts audiofils, aicina cilvēkus, kam mūzika ir kaut nedaudz svarīga, iegādāties labu aparatūru.

Mareks arī noliedz mītu par to, ka vinila aparāts prasa nemitīgu noņemšanos pat tad, ja tiek lietots tikai mājas apstākļos. “Ja cilvēks iegādājas kvalitatīvu aparātu, tad tam, visticamāk, ir labs kārtridžs, pie kura stiprinās adata. Tā var kalpot vismaz gadu, divus, trīs, atkarībā no tā, cik bieži tu klausies ierakstus. Nedaudz, protams, ir jāpaseko līdzi. Skaņuplašu veikalos var iegādāties antistatisko birstīti un pirms plates klausīšanās notīrīt no tās putekļus.”

Viņš gan gājis tālāk un iegādājies arī plašu mazgāšanas aparātu Okki Nokki, kas izmaksājis ap 400 eiro. Tam tiek lietots speciāls šķidrums, plate tiek uzlikta uz ripas, kas griežas gan uz vienu, gan otru pusi, samitrināta, vinilam griežoties šķidrums ar birstīti tiek izsmērēts, un tad ar atskaņotāja kārtridža turētāju atgādinošu putekļsūcēju plate tiek izsūkta.

“Tāds aparāts nepieciešams, ja esi apņēmies veidot nopietnu kolekciju. Putekļainas plates tas padara atkal skanīgas. Plašu čerkstēšana rodas divu iemeslu dēļ. Viens ir tad, ja bojāts plates celiņš, pati grope, ko var sabojāt ar sliktu adatiņu vai vienkārši saskrāpēt. Tur nelīdzēs nekādi aparāti. Taču lielākoties ir otrs iemesls, kad tajās plates gropēs dziļi iekšā iesēdušies putekļi, kurus nevar tā vienkārši dabūt ārā. Mazgāšanas aparāts tos spēj izsūkt, un plate atkal skan kā jauna.”

Tāds aparāts palīdz arī dīdžeja darbā, kad plates tiek daudz aiztiktas ar rokām un nospeķojas. Taču Mareks tādu aparātu noteikti iesaka arī kolekcionāriem. Īpaši tādiem, kam patīk iegādāties vecas plates dažādos krāmu tirgos. “Tu vari nopirkt ārēji nospēlētu, pēc skata pat netīru Džonija Keša (Johnny Cash) plati, atnest mājās, nomazgāt, un tā tev būs gandrīz kā jauna. Pēc tam apskaties katalogā un secini, ka ierakstu, ko pārdod arī par 100 eiro, esi iegādājies par vienu eiro! Šī vispār plašu kolekcionēšanai ir līdzīga iezīme kā mākslas darbu pasaulē. Iegādājoties laicīgus, var vēlāk taisīt biznesu. Platēm ir ierobežota tirāža, kas nozīmē, ka pēc kāda laika vērtība pieaug. Īpaši tas attiecas uz mazu leiblu jeb izdevniecību izdotajiem ierakstiem.”

Uzsēdināt uz adatas

Paciemojoties pie Mareka, ieraugot viņa milzīgo plašu kolekciju un paklausoties aizrautīgos stāstus, saproti, ka viņš spējīgs “uzsēdināt uz adatas” gandrīz ikvienu, kam mūzika kaut nedaudz šķiet kaut kas vairāk par fona skaņu. Uzreiz jāpiebilst, ka parasti uz nelegālām vielām attiecināmo teicienu Mareks lieto pats, lai kā mēs gribētu būt tā autori. Uz adatas viņš esot uzsēdinājis arī tagadējo Vinila dienu līdzorganizētāju Mareku Kaminski. Šā raksta galvenais varonis ciemojies pie viņa Cēsīs kafejnīcā Zaļa zāle, kur spēlējuši plates un sadomājuši, ka jāuzrīko turpat kāds vinila tirdziņš jeb Vinila diena.

“Nolēmām apzināt tirgotājus, kurus zinājām, un uzaicināt uz šādu pasākumu, plus ielikt informāciju medijos, lai piesakās arī citi. Zaļajā zālē bija pirmais tirdziņš, atsaucība bija liela, un pēc tam jau organizējām pasākumu Rīgā. Atradām labu vietu Jersikas ielā, pie Viļa pagalmā, kur ēkas pirmajā stāvā ir arī atbilstošas telpas. Tagad organizējam Vinila dienu jau trešo gadu. Tas domāts ne tikai kā tirgus, bet arī kā izglītojošs pasākums, uz kuru aicināt lektorus. Iepriekšējos gados Aldis Ermanbriks stāstīja par Melodijas laikiem, Atis Gunivaldis Bērtiņš, kurš sarakstīja grāmatu Latviešu skaņuplašu vēsture un tagad raksta turpinājumu.”

Bet kāpēc cilvēkiem vispār mūsdienās vajag tādu vinila formātu, ja gandrīz visa mūzika pieejama digitālos straumēšanas servisos, kuri turklāt daudz ērtāk lietojami? Visticamāk, ka runa nav par audiofiliju un skaņas kvalitāti. Galvenokārt tā ir vēlme savu iecienīto mūziku sajust, paņemt rokās, redzēt. Ne velti slavenais amerikāņu mūziķis un viens no vinila biznesa spilgtākajiem personāžiem Džeks Vaits (Jack White) ir teicis, ka skatīties uz to, kā griežas plate, var tāpat, kā skatīties kamīnā. Ar apgarotām acīm un ilgi.

Neraugoties uz kaislīgo aizraušanos ar vinila formātu, Marekam nav nekas iebilstams pret mūzikas mākoņservisiem. “Tā tam arī vajadzētu būt, ka tu vari ātri pieslēgties pie dažādām ierīcēm mājās vai kaut vai automašīnā un klausīties mūziku. Taču, ja tu vēlies ievilkt elpu, izslēgt digitālās ierīces un paklausīties labu analogo skanējumu, tam domātas plates. Protams, vislabākais skanējums ir tiem ierakstiem, kas tiešām arī tapuši analogā studijā, ierakstīti uz magnētiskās lentes un tad pārnesti uz plati. Vinils tam ir vistuvāk. Šajā sfērā, tāpat kā auto vai mēbeļu jomā, vecās lietas tomēr ir vispamatīgākās...”

Satellites LV: " “Vinils domāts īpašiem baudītājiem. Viņi ir kā izstāžu gājēji"

Grupas Satellites LV singls Blanka, augstāk! (Jauns rekords)/Fetišists, protams, bija aizrautīgākā vinila fana grupā Mareka Amerika iniciatīva. “Biju jau kārtīgi uzsēdies uz platēm un vedināju grupas biedrus uz domu, ka vajag izdot platē albumu. Tas bija 2009. gads, un tad plates nebija tik populāras kā tagad. Nolēmām izdot septiņcollu singlu, paskatīties, kā tas notiek un kas tur sanāk. Interesanti, ka mums vienīgajiem Latvijā ir singls ar lielo, it kā autentisko šā formāta caurumu vidū, kas radās, pateicoties jukebox aparātiem. Patiesībā tā nebija plānots, bet vācu spiestuves darbinieki tā bija sapratuši. Saņēmām 300 tādu plašu. Sākumā tas šķita defekts, bet pēc tam jau pārvērtās par efektu.”

“Lai to atskaņotu, nepieciešama tā apaļā uzmava, kas nāk līdzi gandrīz visiem atskaņotājiem,” piebilst Jānis Žilde. “Nolēmām kopīgi singlu izdot vinilā tāpēc, ka šis formāts tomēr ir vienīgais, kas ir izturējis vairākus gadu desmitus. Tas nozīmē, ka tava izdotā mūzika paliks arī nākamajām paaudzēm.”

Vai nākamais grupas albums tiks izdots vinilā? Visticamāk, ka nē, jo finansiāla izdevīguma tajā joprojām nav. “Ambīcijas, protams, ir, bet mēs apzināmies, ka tas ir luksuss,” saka Jānis. “Es uzskatu, ka pamatformāts tomēr ir digitālie faili vai kompaktdisks.” Par kompaktdisku Mareks gan nepiekrīt, uzskatot, ka pareizā lietu kārtība mūsdienās ir straumēšanas mākoņi un vinila plates.

“Nekas labāks par kasetēm nav izdomāts!” sev ierasti ironiskajā veidā punktu pieliek vēl viens grupas dalībnieks Toms Ostrovskis. “Vinils domāts īpašiem baudītājiem. Viņi ir kā izstāžu gājēji. Cik cilvēku reāli iet uz izstādēm?”

Augusts IV: "Biju viens no pirmajiem izlauzies cauri tam mūsdienu vinila noslēpumam"

Grupas Satellites LV dalībnieks un Jāņa brālis Edgars Žilde, protams, piedalījās arī grupas singla izdošanas lēmuma pieņemšanā, taču vēl nedaudz pirms tam viņam pašam bija lielāki plāni. Edgars, ar skatuves vārdu Augusts IV, nolēma lielajā vinilā iespiest savu minialbumu. “Man tas nešķita grūts process. Aizsūtīju failus uz Čehiju, burtiski divu nedēļu laikā viss tika saskaņots, un viss bija kārtībā. Toreiz vēl nebija izveidojušās tādas rindas uz vinila iespiešanu, kādas ir tagad.”

Tirāža bija 250 plates, neskaitot ierasto bonusu 25 plates, kas domātas iespējamā brāķa gadījumā. Tāda gan nebija, tāpēc var uzskatīt, ka Augusts IV izdots 275 plašu metienā. Mareks Ameriks zina teikt, ka plate nu jau dzīvo ārzemju otrreizējā tirgus dzīvi un nopērkama internetā pat par 50 eiro!

“Bija pietiekami garš un labs solomateriāls, lai ierakstu izdotu lielajā platē, un sagribējās to izdarīt, jo apzinājos, ka tā, visticamāk, ir vienīgā reize, kad kaut ko tādu daru,” piebilst Edgars. “Gribējās skaisti ielikt to plauktā. Pēc tam man zvanīja Ingus Baušķenieks, aicināja ciemos, jo gribēja paklausīties, kā plate skan. Faktiski tas pamudināja viņu pašu analogi ierakstīt albumu Čūska un izdot to platē. Pēc tam ar mani konsultējās arī Instrumenti un Rīgas Modes. Biju viens no pirmajiem izlauzies cauri tam mūsdienu vinila noslēpumam.”

Indygo: "Vinils ir tas formāts, kas ar kretīnisku precizitāti pieprasa uzmanību tikai sev"

Alternatīvā un progresīvā roka grupa Indygo uz daudzu citu kolēģu fona izceļas ar tīkami pārspīlētu perfekcionismu. Tiek ļoti rūpīgi strādāts pie dziesmu sacerēšanas, ierakstīšanas, samiksēšanas un tā sauktā gala māstera, kas nu jau ierasti top studijā Bostonā. Tur tapināts arī speciāli vinilam domātais māsters, un 2013. gadā izdotā plate Decoy izklausās pat ļoti cienījami. Nav šaubu, ka tā izklausīsies arī jau drīzumā gaidāmais vinils Stars.

“Mēs mūsu mūziku ļoti respektējam, jo esam tajā ieguldījuši padsmit gadu pieredzi, un tas mums nav tikai veids, kā pielikt sejas klubā,” saka grupas ģitārists un ierastais runasvīrs Jānis Volkinšteins jeb Volkijs. “Tāpēc mēs gribam, lai mūsu mūzikai pievērš uzmanību. Klausoties mūziku straumēšanas servisos, mēs pat bieži nepamanām, kā viena grupa nomaina nākamo, nemaz nerunājot par iedziļināšanos lirikā vai nošu pasāžās. Vinils ir tas formāts, kas ar kretīnisku precizitāti pieprasa uzmanību tikai sev. Tev pat ir jāpieceļ dibens un ik pēc padsmit minūtēm jāaiziet līdz atskaņotājam! Ar visu plates atrašanu, notīrīšanu un uzlikšanu tu jau esi nonācis konkrētā albuma pasaulē.”

Savu pirmo plati grupa pasūtīja caur BOD jeb Baltic Optical Disc, kur tika iespiesti albuma kompaktdiski. Ar kompānijas palīdzību tika atrasts veids, kā nu jau par vinila iespiešanas galveno valsti Eiropā kļuvušajā Čehijā iespiest pašu plati. Noformējums tapis tepat uz vietas. Pie vāka piestrādāts īpaši, izmantojot arī speciālu lakas pārklājumu. Latvijas mērogiem diezgan netipiski tika iespiestas 500 plates.

Latviešu vinils - Inokentijs Mārpls

Grupas līderis Dambis jeb Raimonds Lagimovs pats pazīstams arī kā aizrautīgs vinila kolekcionārs. Viņam mājās ir arī diezgan ekskluzīva ārzemju tautiešu vinilu kolekcija, kurā atrodami leģendāri nosaukumi: Prusaku ansamblis, Akacis, Alva, Brāļi Graši, Alis P un Dundurs. Visam pa virsu vēl elektrozaļš Mācītājs on Acid 1995. gada singls The Grasis is Greener on the Otrā Puse! Un, protams, arī Inokentija Mārpla vinilogrāfija –minialbums un divi pilnie albumi.

Pirmās grupas dziesmas vinilā gan tika izdotas jau deviņdesmitajos gados, kad nāca klajā punk mūzikas izlases. “No Austrālijas Rīgā ieradās tāds Saimons Bačers, kuu interesēja punk un hardcore mūzika,” atceras Dambis. “Viņš vāca šā stila Baltijas izlasi. 1994. gadā aizgāja uz mūsu skaņuplašu fabriku un sarunāja, ka var tādu iespiest. Kamēr tika savākts materiāls, fabrika 1995. gada pavasarī jau bija likvidēta. Tad tā plate ar nosaukumu Peasants with Pitchforks tika uzražota Čehijā.”

Par savu albumu izdošanu Dambis smaidot saka, ka gribējās tādus grupas vinilus kaut vai tāpēc, ka tajā laikā pats no platēm spēlēja Pulkvedī disenes. “Tas formāts vienmēr šķitis saistošs. Nāca piedāvājums no Šveices izdot albumu, un mēs, protams, piekritām. Viņi bija izdzirdējuši mūsu Čehijā sagatavoto minialbumu Bitīt’ matos, kas tika izdots 400 eksemplāru tirāžā, un vēlējās izdot jau lielo plati. Trešo mūsu plati izdeva jau latviešu izdevniecība I Love You. Abi lielie albumi laikam bija 500 eksemplāru tirāžā.”

Laika suns un Arnis Račinskis: "Vinilu grupai vēlējos, jo tas bija formāts, ar kuru uzaugu"

Jaunākais vinila singls no latviešu māksliniekiem šobrīd pieder grupai Laika suns. Ne gluži par godu Lapčenokam un Bumbierei nosauktā plate Viktors + Nora gan nenācās tik viegli, kā grupas līderim Arnim Račinskim gribētos. Pirmām kārtām tika nolemts izmantot nevis plašu spiešanas, bet mūsdienās nu jau pieejamo katras atsevišķas plates iegriešanas principu, kas tiek lietots nelielā tirāžā pasūtītu singlu gadījumā. Izvēlēts tika “iegriezējs” Somijā, un 50 plates bija gatavas. Ar vienu piebildi – ar pamatīgu skaņas brāķi! Ar somu notika virtuāla izkaušanās, kas beidzās ar vēl 30 plašu pasūtīšanu par zemāku cenu, jo gluži savu vainu ražotājs atzīt negribēja, bet grupai tomēr gribējās tikt pie rezultāta.

“Vinilu grupai vēlējos, jo tas bija formāts, ar kuru uzaugu,” saka Arnis. “Maniem vecākiem atšķirībā no daudziem citiem nebija lenšu magnetofona, kas laikam skaitījās pat stilīgāk. Gribējās arī savai mūzikai piešķirt tādu pamatīgāku vērtību, jo citādi sanāk tā, ka mūziku datorā ieraksti, samiksē, ieliec Soundcloud un turpat arī klausies. Viss ir tāds absolūti virtuāls. Arī singlā iekļautās dziesmas ir tapušas gandrīz pilnībā analogi, ierakstītas Sound Division studijā uz lentes. Nevar teikt, ka tas skan ļoti labāk. Tas skan citādi. Siltāk un tuvāk.”

Latviešu vinils. Ozols

Hiphopa kultūras laikam jau pazīstamākais pārstāvis Latvijā Ozols jeb Ģirts Rozentāls joprojām tur augstu sava stila karogu. Brīvības ielā darbojas viņa dibinātais urbānās kultūras atribūtu veikals Hoodshop, kurā, protams, nopērkamas arī hiphopa plates. Tām beidzot pievienojies arī pirmais latviešu pilnapjoma vinils – Čehijā iespiestais paša Ozola jaunais albums Atpakaļ nākotnē.

Ozols mūzikā atgriezies pēc vairāku gadu pauzes. Radies jauns, labs materiāls, kurā jūtamas atsauces uz šobrīd atkal modīgo astoņdesmito gadu stilistiku, un attiecīgi piestrādāts arī pie albuma noformējuma. Ozols smej, ka pats sev maksimāli sarežģījis dzīvi, jo kopā ar domubiedru un urbānās kultūras dizaina mākslinieku Tron Karton sadomājuši uztaisīt tādu vinila noformējumu, kāda vēl Latvijā nav bijis. Tā radušās divas versijas – katra ar savu Zvaigžņu karu estētikā ieturētu lidaparātu atvērumā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vari iegādāties padomju laikus piedzīvojušos ļaudis vairāk uzrunājošo Volgu ar Zvaigžņu karu lidaparāta TIE Fighter spārniem, kas izbrauks no plates noformējuma atvēruma, gluži kā to dara zvēriņi un mājiņas trīsdimensionālajās bērnu grāmatās! Otrā versijā atrodams it kā Atpakaļ nākotnē tematikai atbilstošākais DeLorean no filmas Atpakaļ nākotnē, tikai ar X-Wing lidaparāta spārniem. Lai viss būtu vēl oriģinālāk, noformējumu iespējams aizdarīt ar staipīgas gumijas uzmavu.

Un – igauņu vinils! Tartu vinila fabrika

Jaunajos vinila laikos igauņi jau atkal pamanījušies aizsteigties mums priekšā. Gada sākumā paciemojāmies svaigi atvērtajā Tartu vinila fabrikā, ko apsaimnieko divi uzņēmīgi jaunās paaudzes vīri, kuri pirms tam darbojušies CD ražošanas sfērā, – Ragnārs Pitsi un Erki Pēdaste. Abi drīzāk ir inženieri, nevis melomāni, tādējādi krietni ietaupījuši investora piešķirto naudu, lielu daļu nepieciešamo aparātu uzbūvējot paši. Pirmais vinils, kas tapa vēsturē pirmajā Igaunijas vinila spiestuvē, bija vietējā blūzmeņa Andresa Rūtsa (Andres Roots) dziesmu izlase Roots Music, kuras skaņdarbā Solitaire dzirdami arī latviešu mūziķi Lorete Medne un Edgars Galzons. Plate momentāni uzšāvās dažādu Igaunijas mūzikas ierakstu pārdošanas topu virsotnē, pierādot, ka ziemeļu kaimiņiem vinilu vajag.

Par plašu iespiešanu pie igauņu brāļiem domā nu jau vairāki latviešu mākslinieki, bet jāņem vērā, ka Tartu fabrika liek manāmu uzsvaru uz vietējo mūzikas tirgu. Arī tās jauda vismaz pagaidām nav liela, turklāt procesu krietni paildzina fakts, ka tā saukto māstera plati, kas tiek izgatavota no metāla sakausējuma, igauņi pasūta Francijā, paši nodarbojoties tikai ar vinila spiešanu.

Kur pirkt? Mareks Ameriks iesaka dažus veidus, kā tikt pie platēm

hhv.de
Vācu interneta veikals, kur nopērkama ļoti dažādu stilu jaunā mūzika un pieejamas arī lietotas plates. Vidējā cena – 20 eiro gabalā. Par sūtīšanas pakalpojumiem jāmaksā  10 eiro neatkarīgi no plašu skaita. Piegāde notiek ar kurjerdienestu.

metrowax.com
Amerikāņu interneta veikals, kas vairāk domāts hiphopa cienītājiem, īpaši, ja ir vēlme iegādāties vinila singlus plašā izvēlē un par demokrātiskām cenām.

discogs.com
Viens no apjomīgākajiem vinila iegādes punktiem internetā. Tā ir gan datubāze par gandrīz visiem pasaulē izdotajiem jebkāda formāta ierakstiem, gan veikals, kurā var iegādāties ierakstus arī no citiem cilvēkiem visā pasaulē. Discogs mobilo ierīču lietotnē piedāvā arī veidot digitāli savu ierakstu kolekciju. Proti, ar mobilās ierīces palīdzību vari ieskanēt mājās esošā taustāmā ieraksta svītrkodu un tā reģistrēt to savā kolekcijā interneta datubāzē. Attiecīgi arī uzzināsi, cik vērts tavs ieraksts šobrīd ir skaņuplašu vai kompaktdisku tirgū.

Kaspars Zaviļeiskis, žurnāls "9 vīri" / Foto: Rojs Maizītis, Aigars Jansons, Ivans Čulkovs