Kāpēc tik daudziem cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens?

Tā patiešām ir ļoti izplatīta problēma. Pasaulē katram trešajam pieaugušajam ir arteriālā hipertensija. To parāda Globālās veselības observatorijas (GHO) 2018. gada dati. Arī Latvijā arteriālā hipertensija pieaugušajiem ir kritiski augsta. Es mēnesī konsultēju vidēji 250 pacientu, un pusi no tiem veido cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu. Diemžēl gadu ziņā pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu kļūst arvien jaunāki. Mūsdienās daudzi cilvēki strādā ar datoru ļoti garas stundas, maz atpūšas, neizguļas, nedodas atvaļinājumā. Rodas garīga spriedze, stresa situācijas, kas netiek kompensētas ar fiziskajām aktivitātēm. Asinsspiediena paaugstināšanās ir kā fizioloģiska reakcija. Pusaudžiem asinsspiediena svārstības var būt saistītas ar hormonālām izmaiņām organismā. Manā praksē ir arī daudz pacientu, kam ir pāri 80 un 90 gadiem un kuri jau ilgstoši ir medicīniskā uzraudzībā. Tie ir apzinīgi cilvēki, līdzestīgi, ar saglabātām kognitīvām funkcijām, kuri apzinās ārstēšanās nepieciešamību, ievēro ārsta dotos norādījumus. Ir pat tādi, kuri vēl lielā vecumā strādā.

Jūs pieminējāt pusaudžus un hormonu svārstības. Vai tāpēc, piemēram, arī sievietēm menopauzes vecumā mēdz paaugstināties asinsspiediens?

Tā var būt, jā. Kad sievietei sākas klimaktēriskās izmaiņas, ļoti bieži spiediens svārstās. Var parādīties arī sirdsklauves. Dažkārt stāvoklis saasinās pat līdz kardiovaskulārai krīzei. Bet tas biežāk notiek pacientēm, kam jau ir predispozīcija, tendence uz paaugstinātu spiedienu.

Ko tur var līdzēt? Vienkārši jānomierinās un jānogaida, kad pāries?

Var palietot kādas nomierinošas zāļu tējas. Ir hormonu aizstājterapija, kas var palīdzēt, un ginekologi var ieteikt arī kādus dabīgus līdzekļus, piemēram, naktssveces eļļu. Taču, ja asinsspiediens ir paaugstināts, ir jālieto zāles. Nedrīkst to atstāt bez ievērības.

Ko vispār nozīmē paaugstināts asinsspiediens?

Medicīniski skaidrojot, tas ir hronisks stāvoklis, kad artēriju sašaurināšanās dēļ asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs 140/90 mmHg. Lai nodrošinātu asins plūsmu organismā, spiedienam ir jābūt, citādi asinis nevarētu cirkulēt un apgādāt organismu ar skābekli un barības vielām.

Sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens asinsvadu sistēmā rodas sirds saraušanās laikā, bet diastoliskais jeb apakšējais – sirds atslābuma laikā. Jo augstāks ir spiediens artērijās, jo grūtāk sirdij sūknēt asinis. Tāpēc arteriālā hipertensija ir kardiovaskulāro slimību riska faktors.

Bet kas liek asinsspiedienam paaugstināties?

Galvenie faktori, kas nosaka arteriālā asinsspiediena lielumu, ir sirdsdarbības frekvence, sirds izgrūsto asiņu daudzums, asinsvadu elastība, asinsvadu iekšējā diametra platums un asins viskozitāte. Kad palielinās sirdsdarbības frekvence, palielinās arī laika vienībā no sirds izgrūsto asiņu daudzums un arteriālais spiediens. Palielinoties frekvencei, paaugstinās sistoliskais jeb augšējais spiediens un nedaudz arī apakšējais spiediens. Pieaugot asiņu daudzumam, ko sirds izsviež arteriālajā sistēmā, paaugstinās galvenokārt augšējais spiediens.

Noteicošais arteriālā spiediena lielums ir arteriālās sistēmas pretestība. Tai izšķir divus veidus – perifēro un elastīgo. Perifēro pretestību rada sīkās artērijas un arteriolas. Ja tās sašaurinās, pretestība palielinās un arteriālais spiediens paaugstinās. Ja sašaurinās arteriolas, ir stipri apgrūtināta asins ieplūde kapilāros, un paaugstinās diastoliskais jeb apakšējais asinsspiediens.

Elastīgo pretestību rada aorta un citas elastīgā tipa artērijas. Kad cilvēks kļūst vecāks (jo īpaši tas attiecas uz aterosklerozes slimniekiem), artērijas zaudē elastību un pieaug elastīgā pretestība. Tas liek paaugstināties arteriālajam spiedienam, galvenokārt, sistoliskajam. Ja ateroskleroze kombinējas ar arteriolu spazmām, stipri paaugstinās kā augšējais, tā apakšējais spiediens. Arī asins viskozitāte ietekmē asinsspiediena līmeni. Ja ir viskozākas asinis, spiediens paaugstinās.
Vēl var piebilst, ka aptuveni 90 % gadījumu paaugstinātais asinsspiediens ir primāra slimība, taču ir arī sekundārā arteriālā hipertensija, ko izraisa kāda cita slimība, piemēram, endokrīnās sistēmas saslimšanas, hroniska nieru slimība. Galvenie paaugstinātā asinsspiediena izraisītāji ir mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars, stress, pārmērīga sāls lietošana uzturā, smēķēšana.

Un gēnu loma? Piemēram, ja kādam no vecākiem ir paaugstināts asinsspiediens, vai tas nozīmē, ka arī bērniem būs?

Jā, var būt nelabvēlīga iedzimtība – ja arteriālā hipertensija ir tuviem radiniekiem, to var pārmantot. Uzskata, ka tiek pārmantota neirogēnā, endokrīnā, nieru un citu arteriālā spiediena regulācijas mehānismu nepilnvērtība. Citiem vārdiem, gēni nosaka, kā darbosies nieres, endokrīnā sistēma. Ja ir kādi traucējumi, tas var provocēt augstu asinsspiedienu. Taču, ja to novērš, teiksim, izārstē nieres, tad arī spiediens normalizējas. Būtiski ir sirds veselību pārbaudīt jau pavisam maziem bērniem, lai nepieciešamības gadījumā varētu laikus rīkoties un iedzimtības ietekmi samazināt. Jau no mazotnes bērniem jāēd veselīgs uzturs un jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm.

Jūs minējāt sirds un asinsvadu slimību risku, ko rada paaugstinātais asinsspiediens. Tas notiek asinsvadu pārmaiņu dēļ?

Asinsvadi jau uzreiz nemainās, nekļūst patoloģiski. Tas notiek ar laiku, ja spiediens visu laiku saglabājas paaugstināts, tad mainās asinsvadu struktūra. Pārmaiņas notiek saistībā ar neirālajiem faktoriem – asinsvadu sieniņas saaug, endotēlijs ar laiku mainās, rodas iekaisums, var parādīties holesterīna nogulsnes, kalcijs, kas liek asinsvadiem sašaurināties, tie vairs nav tik elastīgi. Var veidoties sirds ritma traucējumi, paplašināties sirds daļas, jo sirdij jāstrādā ar pretestību. Ja nepārtraukti strādā ar pretestību, sirds muskulis sāk izstiepties un, ja tas izstiepjas, rodas dažādas komplikācijas.

Ja mēs prastu nomierināties, mums nebūtu paaugstināts asinsspiediens?

Jā, ja vien nav kādu ģenētisku faktoru. Ar laiku gan asinsvados notiek sklerotiskas izmaiņas, tie sašaurinās, bet jaunībā, kad asinsvadi ir hiperkinētiski, hiperkustīgi, spiedienam vajadzētu būt normālam.

Līdz kādam vecumam tiek uzskatīts, ka asinsvadi spēj piemēroties asinsspiediena pārmaiņām?

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem uzskata, ka jauns cilvēks ir līdz 65 gadu vecdumam. No 65 līdz 80 gadiem ir vidējs vecums un pēc 80 – tad jau ir vecs. Bet cilvēka mūžs, šķiet, varētu būt pat 120 gadu ilgs.

Bet problēmas sāk parādīties agrāk, pirms 65 un 80 gadu sasniegšanas.

Jā, taču to lielā mērā nosaka mūsu dzīvesveids – ko mēs ēdam, vai esam pietiekami kustīgi, vai neesam pārēdušies treknus ēdienus, vai nemitīgi nestresojam, atpūšamies, vai lietojam medikamentus, ja tie ir jālieto. Dažkārt cilvēki mēdz darīt tā – ja kļūst labāk, zāles vairs nelieto. Tas ir slikti, jo tad izmaiņas straujāk progresē un var sākties nopietni veselības traucējumi.

Dažādās valstīs (piemēram, Eiropā un Amerikā) atšķiras asinsspiediena rādījumi, pie kuriem nosaka hipertensiju – attiecīgi virs 140/90 un 130/80 mmHg. Ko 10 mmHg liels paaugstinājums maina?

Tas ir ļoti diskutējami. Kādam šīs desmit vienības ir daudz. Piemēram, ja cilvēkam, kam asinsspiediens ir 120/80mmHg, tas paceļas uz 130/80 vai 130/90, viņš var justies tā, it kā būtu sākusies hipertoniskā krīze: sākas galvassāpes, ir slikta dūša. Cits ar rādījumu 200 nejūt, ka viņam būtu paaugstināts asinsspiediens. Tas ir ļoti individuāli. Visa pamatā ir pētījumi. Ir izpētīts, kā noteikts spiediens ietekmē sirds asinsvadu sistēmu, kas notiek, ja pulss paātrinās vai holesterīna līmenis paaugstinās, vai asinsspiediens paaugstinās vairāk par 120/80 mm/Hg.

Pulss un asinsspiediens – tie abi ir saistīti ar sirdsdarbību...

Jā, taču ne vienmēr arī pulss paaugstinās. Emocionāliem, nervoziem cilvēkiem – tiem ir lielāka tendence uz tahikardiju, paātrināto pulsu. Tad mēs mazliet mainām terapiju, liekam klāt medikamentus, kas pulsu pazemina. Ja sirds strādā ātrāk, tai vajag vairāk skābekļa. Ja tā nesaņem skābekli, rodas traucējumi gan sirdij, gan smadzenēm. Ir svarīgi, lai sirsniņa strādā lēnāk, lai diastolē, kad sirds atpūšas, tā labāk uzņem asinis un skābekli.

Kad asinsspiediens ir augstāks? Naktī, no rīta, kad pamostamies, dienas laikā vai vakarā?

Vispirms mums ir jāparunā par asinsspiediena mērīšanu. Ir divi galvenie asinsspiediena mērīšanas veidi – veselības aprūpes iestādes apmeklējuma spiediens un ārpus tā – mājās mērītais – ,un diennakts asinsspiediena monitorēšana. To veic ar portatīvo asinsspiediena monitorēšanas ierīci, kura ļauj pacientam turpināt ierastās ikdienas aktivitātes. Ar to var novērot rīta, dienas un nakts asinsspiedienu, tā mainīgumu. Miega laikā asinsspiedienam jāpazeminās par vismaz 10 %, salīdzinot ar dienas asinsspiedienu. Dienas un nakts asinsspiediena attiecība ir nozīmīgs rādītājs, pēc kura var noteikt kardiovaskulāro notikumu risku. Jo mazāk naktīs pazeminās asinsspiediens, jo lielāks ir sirds un asinsvadu slimību risks. Tādēļ ir situācijas, kad spiedienu pazeminošie līdzekļi jānozīmē vakarā. Savukārt būtiska asinsspiediena krišanās var norādīt uz insulta risku. Šāda portatīvā asinsspiediena monitorēšanas ierīce ir arī mums, Latvijas Jūras Medicīnas centrā. Pie mums ir iespējams izmērīt centrālo asinsspiedienu un noteikt pulsa viļņa ātrumu.

Kas ir centrālais asinsspiediens un pulsa viļņa izplatīšanās ātrums?

Tas ir matemātisks lielums, ko aprēķina, mērot spiedienu uz augšdelma un arī uz kājām. Pulsa vilnis norāda uz asinsvadu elasticitāti. Ja asinsvadi ir stīvi, tad pulsa vilnis aiziet ļoti ātri. Tas liecina, ka asinsvadā sākas sklerotiskas izmaiņas. Ja asinsvads ir elastīgs, tad pulsa vilnis ilgāk izplatās pa asinsvadu. Mēs skatāmies šo izmeklējumu, lai saprastu, vai augstais asinsspiediens ir hipertoniskās slimības rādītājs vai simptomātisks paaugstinājums. Cilvēki bieži mēdz būt emocionāli, un, mērot asinsspiedienu augšdelmā, tas var būt paaugstināts. Ja centrālais asinsspiediens ir normāls (ir speciāla formula, kā to aprēķina), nav uzreiz nepieciešama ārstēšana. Ja ir paaugstināts arī centrālais spiediens, tas nozīmē, ka asinsvadi jau kļuvuši stīvāki un tā ir hipertoniskā slimība.

Ja ir šīs sklerotiskās izmaiņas, tās var novērst?

Nē, asinsvadus nevar mainīt. Hipertoniskā slimība ir progresējoša, tā nepāriet. Ja ir sekundārā hipertensija, ko izraisījuši, piemēram, endokrīnās sistēmas darbības traucējumi, izārstējot pamatslimību, spiediens normalizēsies. Ja ir arteriālā hipertensija, tad slimība pakāpeniski progresēs. Protams, sakārtojot dzīvesveidu, slimības attīstības gaitu var palēnināt. Tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdzi arī holesterīna līmenim, jo holesterīns nogulsnējas asinsvados un tos sašaurina. Tad veidojas tā sauktās pangas, tās kļūst nestabilas, atdalās, rodas insults, infarkts. Vēl asinsspiedienu var novērtēt arī ar slodzes testu, veicot veloergometriju. Latvijas Jūras medicīnas centrā pieejams arī šāds izmeklējums.

Vai padziļināti izmeklējumi nepieciešami visiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens?

Sākt vajadzētu vienkārši ar asinsspiediena mērīšanu. Vispirms ārsta kabinetā, pēc tam mājās, ja ir iespējams, veikt arī diennakts ultramonitorēšanu, kas ir ļoti labs izmeklējums, bet ne visur vienmēr pieejams. Ja slodzes laikā cilvēkam ļoti paaugstinās asinsspiediens, tad būtu jāveic, piemēram, doplerogrāfija jeb asinsvadu ultrasonogrāfija. Ja ir aizdomas par nopietnākām strukturālām izmaiņām sirdī, tad nozīmējam ehokardiogrāfiju, skatāmies, vai nav paplašināti sirds kambari, vai nekļūst biezāka kambaru starpsiena, nav kādas ģeometriskās izmaiņas. Spiediens ietekmē arī sirds lielumu. Varam veikt datortomogrāfijas koronarogrāfiju, pārbaudīt koronāro artēriju stāvokli, iegūt vēl papildu informāciju par sirds dobumiem, miokardu (sirds sieniņām), sirds vārstulēm, maģistrālajiem asinsvadiem. Šāds izmeklējums nav pieejams visās slimnīcās, tas nepieciešams padziļinātai diagnostikai. Svarīgi saprast, ka gan jauniem, gan veciem cilvēkiem, lai neveicinātu sirds un asinsvadu slimību attīstību, asinsspiedienam jābūt no 120/80 līdz 140/90 mmHg. Ja cilvēks labi tolerē, panes ārstēšanu, tad mērķis pēdējā laikā tiek pārskatīts uz 130/80 mmHg un zemāk visiem pacientiem.

Kāpēc vecākiem cilvēkiem mēdz ļoti svārstīties asinsspiediens?

Vecākiem cilvēkiem ir stīvāki asinsvadi un ir dažādas blakusslimības, kas var ietekmēt spiedienu. Piemēram, var būt vairogdziedzera darbības problēmas. Vēl jāskatās, kā nieres strādā. Ja nieru artērijas sašaurinās, asinsspiediens var paaugstināties. Organismā pirmās noveco nieres. Ar gadiem nieru filtrācijas ātrums palēninās, un tas ietekmē asinsspiedienu.

Vai mēs varam atbalstīt nieru darbību un tā kontrolēt arī asinsspiedienu?

Nieres ir jāsaudzē. Jālieto pietiekami daudz šķidruma, jāārstē urīnceļu infekcijas, lai neveidojas iekaisumi. Tas, ko es iesaku, – sekot līdzi uzņemtā šķidruma daudzumam. No dabīgām vielām var palietot tējas, kas domātas nieru veselībai, dzērvenes – šādi atbalstīt nieru funkcijas. Lai gan viss ir jāskatās kompleksi. Ar gadiem, piemēram, saplok skriemeļi. Tiem blakus iet asinsvadi, tie sāk izliekties, izlocīties. Naktī guļot, asinsvadi nospiežas. Kad cilvēks no rīta pieceļas, asinsspiediens ir augšā, viņam sāp galva. Bet vajadzētu mazliet pavingrināt, pakustināt kaklu, tas palīdzētu spiedienam nedaudz samazināties. Vingrošana ir ļoti svarīga! Nedrīkst straujas kustības veikt un grozīt galvu tā, lai sāk reibt, bet ir jāpastiepjas, lai pastieptu asinsvadus un uzlabotu cirkulāciju.

Augstu asinsspiedienu sauc par kluso slepkavu. Varbūt to tomēr kaut kā var just?

Augsts asinsspiediens bieži var izpausties ar nelieliem simptomiem vai pat bez tiem. Cilvēkam var būt paaugstināts asinsspiediens ilgus gadus, pašam to nenojaušot. Dažreiz var parādīties nespecifiski simptomi, kurus cilvēks pat nesaista ar paaugstinātu asinsspiedienu – spiedoša sajūta galvā, galvassāpes, deguna asiņošana, nogurums. Reizēm asinsspiediena svārstības, ilgstošas galvassāpes, reiboņi, līdzsvara traucējumi, pēkšņs apjukums var norādīt uz lēni noritošiem asinsrites traucējumiem. Tam par iemeslu var būt asinsvadu nosprostojums. Šādiem pacientiem jāveic galvas un kakla asinsvadu ultrasonoskopiska izmeklēšana, lai izvērtētu asinsvadu sieniņu stāvokli. Aterosklerozes dēļ var paaugstināties asins plūsmas spiediens galvas smadzeņu asinsvados. Tas var veicināt to plīšanu, un rodas asinsizplūdums – hemorāģisks insults. Aptuveni 75 % gadījumu arteriālā hipertensija veicina sirds dobumu paplašināšanos – mainās sirds ģeometrija. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem mirdzaritmijai. Attīstās sirds mazspēja. Neārstētas arteriālas hipertensijas sekas var būt miokarda infarkts, hroniska nieru slimība, demence, acs tīklenes bojājumi. Taču, ja strauja asinsspiediena paaugstināšanās kombinējas ar kādu no minētajiem simptomiem – ir stipras galvassāpes, traucēta redze, slikts dūša un/vai vemšana, krampji, apjukums, miegainība, samaņas traucējumi, elpas trūkums, sāpes krūtīs un stipra deguna asiņošana –, nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Cik ilgi jābūt paaugstinātam asinsspiedienam, lai rastos veselības problēmas? Runa ir par mēnešiem? Gadiem?

Tas ir ļoti individuāli. Ir cilvēki, kam ļoti ātri progresē izmaiņas, citam tas notiek lēnāk. Tas atkarīgs arī no asinsvadu stāvokļa un ģenētiskajiem faktoriem.

Kā augstu asinsspiedienu ārstē?

Jāsāk būtu ar dzīvesveida pārmaiņām. Ja šādi nav izdevies noregulēt asinsspiedienu, jālieto zāles. Medikamentus lieto pacienti visā pasaulē. Tie ir jālieto praktiski visu mūžu vai ilgstoši. Taču jāsaprot, ka tad, ja ir hipertoniskā slimība, ar medikamentiem var kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu, bet ne izārstēt. Svarīgi lietot medikamentus tā, kā to norādījis ārsts. Tabletes jālieto katru dienu, vienā un tajā pašā laikā ārsta norādītajās devās. Medikamentus var nomainīt vai pārtraukt to lietošanu, tikai konsultējoties ar savu ārstu. Tabletes jānorij, uzdzerot pietiekamu ūdens daudzumu. Nedrīkst lietot dubultdevu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Tagad ir pieejamas arī mutē disperģējamās tablešu formas, kas pašas izšķīst, nav jāuzdzer ūdens. Pacientam tas ir ļoti ērti – viņš paņem tabletīti, un tā izkūst. Ja medikamenti netiek lietoti saskaņā ar ārsta norādījumiem, ārstēšanai nebūs pozitīva rezultāta. Asinsspiedienu pazeminošiem līdzekļiem mēdz būt arī blaknes. No tā sauktajiem priliem jeb angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem daļai pacientu var būt kairinošs klepus. Tad šos medikamentus nomainām uz citu grupu – renīna – angiotensīna sistēmas blokatoriem jeb sartāniem. Ir pacienti, kuriem no kalcija kanālu blokatoriem parādās kāju potīšu pietūkums, sirdsklauves, ķermeņa piesarkums. Samazinot devu, tas var mazināties. Atceļot šo medikamentu, tas pāriet. Īstenībā blaknes nav tik bieži sastopamas.

Svarīgi arī ievērot zāļu lietošanas režīmu. Zāles jālieto pirms vai pēc ēšanas, kā norādīts anotācijā.

Šobrīd antihipertensīvās terapijas vadlīnijas iesaka ārstēšanu sākt uzreiz ar vismaz divu medikamentu fiksētu kombināciju. Parasti tie ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori un kalcija kanālu blokatori vai renīna – angiotensīna sistēmas blokatori (ja nepanes AKEI ) un kalcija kanālu blokatori vai kombinācijā ar diurētiķiem. Ja nav efekta no divu preparātu kombinācijas, ir iespējas lietot trīs medikamentu kombināciju vienā tabletē. Bēta blokatorus arteriālas hipertensijas ārstēšanā lieto pēc specifiskām indikācijām.

Izklausās ļoti sarežģīti. Ja būtu vienkārši jāpastāsta, ko visi šie blokatori dara? Kā tie saregulē asinsspiedienu?

Organisma darbību regulē veģetatīvā nervu sistēma, kura iedalās simpātiskajā un parasimpātiskajā nervu sistēmā. Simpātiskā nervu sistēma ietekmē sirdsdarbības paātrināšanos, asinsvadu sašaurināšanos, sirds muskuļa saraušanās spēka palielināšanos, vielmaiņas procesu paātrināšanos utt. Simpātiskās nervu sistēmas darbību nosaka dažādi receptori, tostarp bēta 1, bēta 2 un alfa receptori. Receptori ir jušanas nervu šķiedru gali, un tie ir izkaisīti pa visu ķermeni. Katram receptoram ir sava ietekme, un to aktivēšana vai bloķēšana nodrošina dažādu iedarbību. Bēta receptoriem ir nozīmīga loma sirds asinsvadu sistēmas regulēšanā. Sirdī atrodas gan bēta 1, gan bēta 2 receptori. Simpātiskās nervu sistēmas aktivācija provocē asinsvadu sašaurināšanos, veicina aterosklerozi, arteriālās hipertensijas attīstību, hipertensīvās krīzes, sirds mazspējas attīstību, panikas lēkmes utt. Lai samazinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti, izmanto bēta blokatorus – medikamentus, kas saistās ar šiem receptoriem un bloķē hormonu noradrenalīna, adrenalīna piesaisti tiem. Tādējādi samazinās sirdsdarbības ātrums, pazeminās arteriālais asinsspiediens, samazinās svīšana. Bēta blokatori ir dažādi. Kardioselektīvie bēta blokatori vairāk palīdz samazināt pulsu, asinsspiedienu, risināt sirds izsviedes problēmas. Jaunākie, modernākie medikamenti aizsargā asinsvadu endotēliju. Endotēlija disfunkcija arī ar laiku veicina sklerotiskās izmaiņas.

Cik ātri ir iespējams samazināt asinsspiedienu? Vajadzīga, piemēram, operācija, bet spiediens paaugstināts. Kāds tad ir rīcības plāns?

Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens, to zina, un, ja viņš to zina, tad tas būtu jāārstē, zāles jālieto visu laiku.

Ja viņš cer, ka izdosies ar dzīvesveida pārmaiņām saregulēt, un vēl nelieto zāles?

Ja ir augsts asinsspiediens, tad nevar veikt operācijas. Ir medikamenti, ar kuriem to var ātri pazemināt, ja tas paaugstinājies, piemēram, satraukuma dēļ. Bet pēdējā brīdī sākt asinsspiediena ārstēšanu – tas nebūtu prātīgi, jo nevar zināt, kā medikaments ietekmēs spiedienu un pulsu, kādas blaknes var izpausties, vai būs kādas alerģijas reakcijas. Nevajag vienlaikus plānot asinsspiediena ārstēšanu un iet uz operāciju.

Ko mēs paši varētu darīt savā labā, atklājot, ka ir augsts asinsspiediens?

Lai samazinātu asinsspiedienu, svarīgi mainīt dzīvesstilu. Samazināt svaru, ja tas pārsniedz pieļaujamo normu. Jāskatās ķermeņa masas indekss. To aprēķina pēc speciālas formulas – ĶMI= svars (kg) : auguma garums (m2). Liekais svars ir, ja ĶMI ir 25–29,9, bet aptaukošanās, ja ĶMI ir 30 un vairāk. Liekais svars ir papildu slodze organismam. Samazinot to kaut vai par pieciem kilogramiem, asinsspiediens var pazemināties. Jāēd vairāk veselīga pārtika: dārzeņi, augļi, zema tauku satura piena produkti. Smēķētājiem jāatmet smēķēšana. Cilvēkam tikai jāgrib to darīt. Dzert mazāk alkohola vai pārtraukt to lietot. Jāsamazina patērētā sāls daudzums. Norma ir 4–5 grami dienā, tā ir apmēram viena tējkarote. Pārmēra sāls uzņemšana bojā asinsvadus, tie kļūst neelastīgi, trausli. Jācenšas samazināt stresa līmeni, jo stresam ir tieša ietekme uz mūsu veselību. Noteikti ir svarīgas fiziskās aktivitātes. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt zaudēt lieko svaru, saglabāt labu fizisko formu, kā arī samazināt stresa līmeni.

Runājot par cukura līmeņa samazināšanu, ārsti saka – pārmaiņas varot būt jau pēc diviem mēnešiem. Kas sāks kristies asinsspiediens?

Ir grūti pateikt konkrētu laiku, jo kāds no liekā svara var atbrīvoties mēneša laikā, cits pusgada laikā. Nav arī tādas formulas, kas parādītu, ka atbrīvošanās no konkrēta kilogramu skaita samazina asinsspiedienu par tik un tik vienībām. Taču svara samazināšana noteikti palīdz, to esmu novērojusi. Un tas tiešām ir svarīgi, arī cukura līmenis tad samazinās.

Padomos, kā dabiski samazināt asinsspiedienu, mēdz ieteikt dzert biešu sulu, ēst tumšo šokolādi un rozīnes. Ko jūs par to domājat?

Es gribētu teikt, ka viens izmērs neder visiem. Diabēta slimniekam taču nedosim šokolādi! Vai, piemēram, rozīnes. Jā, tajās ir kālijs, magnijs, bet arī daudz cukura, turklāt, ja cilvēkam jau ir augsts kālija līmenis, tad papildu kālija uzņemšana nav vēlama. Ir jāskatās pēc situācijas, individuāli ļoti jāizvērtē. Un katram pašam ar savu galvu jādomā.

Ja būtu jānosauc vissvarīgākās lietas, kas ietekmē asinsspiedienu, kuras tās būtu?

Aptaukošanās, mazkustīgums, stress, holesterīns, kas ar to iet rokrokā. Smēķēšana. Atbrīvoties no liekā svara, nesmēķēt, kustēties un nestresot – tas būtu pats galvenais.

Kas pateiks priekšā, ka tev akūti trūkst magnija? Un kādas problēmas šis trūkums var sagādāt?