Īpaši skaudras atvadas no Zemes bija pieredzējušajam kapteinim Rīdam Vaizmenam, kuram nācās ļoti nopietni parunāt ar savas pusaugu meitām. Pēc mammas zaudēšanas, viņas riskē zaudēt arī tēti.

Paredzams, ka misija uz Mēnesi ilgs desmit dienas, taču tās būs visdramatiskākās dienas 50 gadus vecā Vaizmena kosmiskajā karjerā. To viņš pacenties paskaidrot savām meitām un sagatavot viņas iespējamam riskam. Viņš savas meitas Eliju un Ketrīnu informējis, ka atstājis testamentu.

“Es viņām teicu: “Te atrodas mans testaments, te atrodas trasta dokumenti, un ja ar mani kaut kas notiks, lūk, kas būs ar jums,” atzina Vaizmens. “Patiesībā vēlos, lai vairāk cilvēku šādi ikdienas dzīvē izrunātos ar savām ģimenēm, jo nekad nevar zināt, kas notiks rīt.”

Viņa sieva Kerola Teilore Vaizmena, kas strādāja par medmāsu jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, 2020. gadā nomira pēc ilgas cīņas ar vēzi nieka 46 gadu vecumā, tādēļ Rīdam nācies vienlaikus būt savām meitām gan tētim, gan mammai.

Vaizmens piebilda, ka meitas saprot misijas riskus, taču arī atbalsta viņu ar pārliecību par to, cik svarīga ir kosmosa izpēte un cilvēces tieksme pavērt nezināmā priekškaru. “Mēs par to runājām, un es teicu: “No visiem cilvēkiem uz šīs planētas šobrīd ir četri cilvēki, kas var lidot ap Mēnesi. Es nevaru atteikties no šīs iespējas.”

Viņš nolēma paņemt līdzi kosmiskajā ceļā savu meitu rakstītās vēstules.

Abas meitas Floridā klātienē vēroja “Artemis 2” palaišanu. Medijos par viņām nav daudz informācijas, Vaizmens tik norādījis, ka viena mācās vidusskolā, bet otra – koledžā, noraksturojot abas kā pusaudzes. Misijas komandieris atzinis, ka vēl smagāk par meitu atstāšanu ir tas, kādam stresam viņš pakļāvis savas meitas, īstenojot savu sapni par lidošanu kosmosā. “Ir ļoti reāls iemesls, kāpēc mēs joprojām dzīvojam Hjūstonā,” viņš izteicās savas dzimtās Baltimoras izdevumam “Baltimore Magazine”. “Kad sievai sāka kļūt slikti, es vēlējos pārcelties tuvāk ģimenei. Bet viņa teica: “Nē, šeit ir tava darba vieta, un tu mīli savu darbu. Mēs nedrīkstam šī iemesla dēļ to upurēt.”” “Turklāt es vēlos, lai mani bērni zinātu, ka joprojām ir iespējams kaut ko sasniegt, virzīties uz priekšu, un savākties. Domāju, ka viņas to ļoti ātri atbalstīja, kad viņām teicu: “Tas ir tas, ko es vēlos darīt, tas man ir svarīgi un domāju, ka to varu labi paveikt.””

Vaizmens nebūt nebija vienīgais, kuram bija nopietnas sarunas pirms došanās riskantajā misijā. Misijas speciālists Hansens Kanādas raidsabiedrībai CBC atzina, ka var gadīties, ka viņi nebūs spējīgi sazināties ar Zemi vai lidaparātam gadīsies problēmas. “Kāds ir minimums, lai mums dotu iespēju vēl elpot un kaut kur trāpīt uz planētas, un ideālā gadījumā iekrist Klusajā okeānā? Protams, par to esmu runājis ar sievu un bērniem,” viņš sacīja."

Savukārt Koha pasmējās, ka atstājusi vīru mājās bez vieglas saziņas iespējām. “Man tiešām nācās papūlēties, lai viņš saprot, ka šoreiz nav tāpat kā Starptautiskajā kosmosa stacijā, kur mēs varam vienkārši piezvanīt, tāpēc viņš nevarēs man piezvanīt un pajautāt, kur mājās kaut ko atrast. Viņam nāksies to atrast pašam,” viņa noteica.

Šī misija ir vēsturiska arī citos aspektos: 50 gadus vecais kapteinis Vaizmens būs visvecākais cilvēks, Koha būs pirmā sieviete, Glovers būs pirmais citas rases pārstāvis, bet Hansens būs pirmais ne ASV pilsonis to astronautu klāstā, kuri pametuši zemo Zemes orbītu. Par šādu orbītu dēvē to, kas atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā no Zemes virsmas.

Paredzams, ka pēc Zemes aplidošanas divas reizes astronauti mēros ceļu uz Mēnesi misijas otrajā dienā. Turpmāko četru dienu laikā astronauti testēs “Orion” kapsulas aizsardzību pret kosmosa radiāciju, kā arī ārkārtas situāciju un citas procedūras, kas noderēs turpmākajām “Artemis” misijām.

Aplidojot Mēnesi, šie četri astronauti pārspēs 1970. gada 15. aprīlī “Apollo 13” sasniegto 400 171,4 kilometru rekordu jeb vistālāko attālumu no Zemes, kādā cilvēki spējuši nokļūt.

Tiesa, šis rekords tika sasniegts negribot, jo “Apollo 13” jau tobrīd piedzīvoja nopietnas tehniskas problēmas, kad divas dienas pēc starta servisa moduļa skābekļa tvertnē notika sprādziens, kas lika atcelt plānoto nolaišanos uz Mēness un tā vietā pavadonim aplidot apkārt un lidot atpakaļ uz Zemi. Džeimsa Lovela, Džona Svaigerta un Freda Heiza dramatiskais lidojums tika iemūžināts Rona Hovarda 1995. gadā režisētajā un divas Oskara balvas saņēmušajā “Apollo 13”, kurā astronautus atveidoja Toms Henkss, Bils Pekstons un Kevins Beikons, piedaloties arī tādām zvaigznēm kā Garijs Sinīss un Eds Hariss.

Kaut gan “Artemis 2” apkalpe vēl neizkāps uz Mēness, tas ir pirmais lielais solis uz cilvēku atgriešanos. Pēc nākamgad testēšanai paredzētā “Artemis 3” lidojuma cilvēku nogādāšana uz Mēnesi ir iecerēta “Artemis 4” lidojumā 2028. gadā. Tādējādi jaunu sparu ieguvusi ASV un Ķīnas kosmiskā sacensība, tā kā Ķīna savus “taikonautus” ieplānojusi nogādāt uz Mēnesi līdz 2030. gadam.

Jāatgādina, ka uz Mēness ir bijuši 12 cilvēki. Pirmais izkāpa “Apollo 11” misijas astronauts Nīls Ārmstrongs (1930-2012) 1969. gada 21. jūlijā, pēc mirkļa viņam sekoja Bazs Oldrins. Pēdējie uz Mēness kāju spēra “Apollo 17” misijas dalībnieki Jūdžīns Sernans un Harisons Šmits 1972. gada 14. decembrī. No 12 Mēness astronautiem vēl dzīvi ir četri — Bazs Oldrins, kurš 96 gadu vecumā ir visvecākais vēl dzīvais Mēness apmeklētājs, 93 gadus vecais Deivids Skots (“Apollo 15”, pabija uz Mēness no 1971. gada 31. jūlijam līdz 2. augustam), 90 gadus vecais Čārlzs Djūks (“Apollo 16”, pabija uz Mēness no 1972. gada 21. līdz 23. aprīlim) un 90 gadus vecais Harisons Šmits (“Apollo 17”, pabija uz Mēness no 1972. gada 11. līdz 14. decembrim). Pirmais cilvēks uz Mēness Nīls Ārmstrongs aizgāja viņsaulē 2012. gada 25. augustā 82 gadu vecumā. Vēl 12 astronauti "Apollo" programmas ietvaros ir lidojuši uz Mēnesi, bet palikuši orbītā ap to, tā arī nenolaižoties. No šī duča dzīvs ir tikai 92 gadus vecais "Apollo 13" dalībnieks Freds Heizs, savukārt leģendārā "Apollo 11" dalībnieks Maikls Kolinss aizgāja viņsaulē 2021. gada 28. aprīlī 90 gadu vecumā.

Veselības inspekcija brīdina par neatbilstošu Covid-19 testu