Nesenos dronu incidentus Latvijā šodien ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāja Ministru kabineta slēgtā sēdē. Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle pēc tam informēja, ka pēc vakardienas iespējamā gaisa telpas apdraudējuma atbildīgie dienesti ir saņēmuši detalizētus uzdevumus, kas jāpaveic līdz nākamajai krīzes vadības sēdei aprīlī. Pēc viņa vārdiem, pēc katra šāda incidenta notiek detalizēta izvērtēšana un tiek meklēti risinājumi.

Zīle informēja, ka pirmdienas incidenta laikā KVC un dienesti sazinājās ar citu Baltijas valstu atbildīgo dienestu un Zviedrijas un Somijas partnerdienestiem. Līdzīga rakstura incidenti aizvadītajā diennaktī notikuši arī Lietuvā un Igaunijā.

KVC vadītājs atkārtoja daudzu amatpersonu vairākkārt pausto, ka nevar izslēgt, ka šādi incidenti notiks arī turpmāk, kamēr norisināsies Krievijas agresija pret Ukrainu un Ukrainas valsts cīnīsies par savu pastāvēšanu.

"Mums - dienestiem un visai sabiedrība - jābūt pēc iespējas gatavākiem, jāzina sava rīcība un darbības, lai šādi incidenti mūsu ikdienas dzīvi traucētu pēc iespējas mazāk un mēs visi būtu droši un pasargāti," sprieda Zīle.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns informēja, ka par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu šūnu apraides sistēmā informēti ne tikai iedzīvotāji, bet arī NBS pretgaisa vienības bijušas gatavībā atbilstoši reaģēt.

Viņš vērsa uzmanību, ka daudzu procedūru īstenošana ir atkarīga no tehniskiem risinājumiem, jo NBS sensori ne vienmēr var "atnest atbildi - īpaši par zemi lidojošiem objektiem". Vakar piefiksētais drons atradies Krievijas teritorijā un to nebija iespējams vizuāli identificēt, līdz ar to nav iespējams pateikt, kāda tipa drons tuvojies Latvijai un kāda tam ir valsts piederība.

Pudāns informēja, ka pirmdien Baltijas aizsardzības patrulēšanas lidmašīnas pacēlušās gaisā, lai reaģētu uz notikumu Igaunijā, kur bezpilota lidaparāti, iespējams, šķērsoja gaisa telpas robežu.

Tāpat Pudāns atklāja, ka bezpilota apdraudējumi arī iepriekš konstatēti Latvijas robežu tuvumā, bet ne tik tuvu, lai veiktu kādus rīcības pasākumus.

Pēc NBS komandiera vārdiem, ņemot vērā nesenos dronu incidentus, NBS un citi dienesti turpinās veikt testus un mācības par apziņošanas sistēmas gatavību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis vērtēja, ka šūnu apraides sistēma pirmdien nostrādājusi ļoti labi un lielākais vairums skarto novadu iedzīvotāju saņēmuši brīdinājuma paziņojumus. Vienlaikus ir bijuši traucējumi "112.lv" interneta vietnē un aplikācijā, kur automātiski tiek publicēti šūnu apraides paziņojumi. Problēmas esot radījis "tīkla drošības risinājuma incidents", izteicās Baltmanis. Savukārt Dzērvāns piebilda, ka problēmu novēršana ir "dienu jautājums".

Pēc valdības sēdes aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem atkārtoja jau iepriekš pausto, ka aizsardzības resors turpinot ieviest pretdronu aizsardzību, tostarp attīstīta detektēšanas spējas. Tāpat šogad Latvija iegādāsies ap 500 pārtvērējdronu.

Vienlaikus Latvija turpināšot apgūt Ukrainas pieredzi.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem neizslēdza, ka tikmēr, kamēr turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, šāda veida dronu incidenti vēl var atkārtoties. Tieši tādēļ NBS turpinās uzraudzīt situāciju un būs gatavi reaģēt ar tām spējām, kas ir viņu rīcībā, lai šādas situācijas maksimāli novērstu un mazinātu jebkādus draudus iedzīvotājiem.

Siliņa arī pauda, ka ikviens šāds incidents attīsta arī sagatavotības kultūru - to, kā iedzīvotāji reaģē uz šūnu apraides paziņojumiem, cik aktīvi šādās situācijās ir pašvaldību vadītāji un kā šādas ziņas tiek uztvertas kopumā.

Premjere uzsvēra, ka neviens tīri teorētiski nevar būt gatavs šāda veida situācijām, kamēr tās nenotiek. Tieši tādēļ vajagot šādas situācijas izmantot, lai mācītos, kā vēl labāk informēt iedzīvotājus, kā viņus pasargāt un kā aizstāvēt austrumu robežu.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzdevis atbildīgajiem iekšlietu dienestiem operatīvi risināt tehniskās nianses, kas pirmdienas vakarā uz īsu brīdi liedza piekļūt informācijai vietnē "112.lv".

Pirmdienas vakarā Latvijas armija konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas-Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā. Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnu apraide.

Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tam attālinoties no Latvijas robežas, šūnu apraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām.

Vairāki Balvu novada iedzīvotāji aģentūrai LETA apliecināja, ka savos mobilajos tālruņos ir saņēmuši šūnu apraides ziņojumus gan par apdraudējumu, gan par tā beigšanos.

Kā novēroja aģentūra LETA, sākotnējā informācija ar aicinājumu Balvu novada un Ludzas novada iedzīvotājiem, pamanot zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvoties tam, bet zvanīt pa tālruni 112, bija atrodama arī mobilajā lietotnē "112 Latvija" un interneta mājaslapā "112.lv", taču vēlāk minētā mājaslapa uz laiku nedarbojās.

Tāpat ziņots, pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. VUGD vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.

Augustā pieaudzis ārzemēs inficējušos Covid-19 slimnieku skaits. No kurām valstīm vīrusu ieved visbiežāk?