Bērziņš uzsver, ka reformas informatīvais ziņojums pats par sevi parāda trīs strukturālas problēmas, kurām risinājumu patlaban neesot. Pirmā no tām ir finansējuma trūkums, jo stacionārajai un ambulatorajai veselības aprūpei pieejamais finansējums neatbilst reālajām vajadzībām - reforma šo situāciju nerisina, tikai pārdalot esošo trūkumu starp ārstniecības iestādēm.

Kā otro problēmu LSB min cilvēkresursu trūkumu - mediķu un aprūpes personāla deficīts ir sistēmiska problēma, un nav skaidrs, kā reformas rezultātā šī situācija uzlabotos. Pēc Bērziņa paustā, finansējuma samazinājums reģionos draud šo trūkumu vēl vairāk padziļināt.

Trešā problēma esot slimnīcu uzņemšanas nodaļas kā "glābšanas riņķis". Biedrībā skaidro, ka nepietiekamā ambulatorā finansējuma dēļ pacienti, kuriem palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kas esot dārgs un neefektīvs aprūpes veids. Arī šī problēma ziņojumā esot nosaukta, taču risinājums piedāvāts neesot.

LSB norāda, ka ir gatava strādāt kopā ar VM un palīdzēt meklēt risinājumus, jo biedrībai esot gan pieredze, gan dati, gan ieinteresētība šo problēmu risināšanā. Vienlaikus Bērziņš apgalvo, ka pēdējos mēnešos ministrijas pārstāvji ar biedrību neesot tikušies un tā vietā apmeklē slimnīcas atsevišķi, cenšoties tās pārliecināt par reformas pieņemšanu. LSB to vērtē nevis kā dialogu ar nozari, bet kā mēģinājumu apiet nozares kopējo pozīciju.

Biedrības vadītājs arī uzsver, ka LSB nav pret reformu kā tādu, bet atbalsta tikai tādu reformu, kas balstīta uz reāliem risinājumiem, nevis pieņēmumu, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis.

Tāpat LSB joprojām uzskata, ka pašreizējā diagnozēs balstīto grupu jeb DRG sistēma rada nepamatotu nevienlīdzību reģionu slimnīcām. Bērziņš skaidro, ka sistēmā vienā pusē ir finansējums par gultas dienu un pacientam veiktajām manipulācijām, bet otrā pusē - pacients ar diagnozi, slimības gaitu un ārstēšanās ilgumu. Pēc sistēmas būtības vienādam pacientam ar vienādu diagnozi būtu jāsaņem vienāds finansējums.

Tomēr Ministru kabineta noteikumi par Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību jau sākotnēji noteica atšķirīgu gultas dienas vērtību trim universitātes slimnīcām salīdzinājumā ar pārējām slimnīcām, norāda LSB. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) šo formulu esot vēl vairāk modificējis, sadalot arī pašus pacientus un pieņemot, ka ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās pacientam tiek veiktas vairāk manipulācijas nekā zemāku līmeņu slimnīcās.

Uz šī pieņēmuma pamata zemāka līmeņa slimnīcas saņemot mazāku maksājumu par to pašu pacientu. Pēc Bērziņa paustā, tādējādi veidojas situācija, kurā zemāka līmeņa slimnīca pat teorētiski vairs nevar ārstēt pacientu tādā pašā veidā kā augstāka līmeņa slimnīca, jo finansējums to nepieļauj.

LSB arī uzskata, ka NVD šo modeli ieviesis, neanalizējot ārstniecības rezultātus. Pēc biedrības vērtējuma, sistēma tādējādi apbalvo slimnīcu, kas uz vienu pacientu izlieto vairāk naudas, un soda to ārstniecības iestādi, kas pacientu izārstē ar mazākiem resursiem. Tas, pēc Bērziņa teiktā, pastiprina nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem, un gala rezultātā cieš pacienti, kuriem nav izvēles, kur ārstēties.

Komentējot lielāko risku slimnīcu tīkla ilgtspējai, Bērziņš norāda, ka finansējuma trūkums, darbaspēka deficīts un reformas modeļa nepilnības nav skatāmas atsevišķi, jo tās ir savstarpēji saistītas problēmas, kas cita citu pastiprina. Vienlaikus viņš uzsver, ka reforma ir kritiski nepieciešama un katra diena bez tās esošo situāciju tikai pasliktina.

LSB vadītājs atzīmē, ka stacionārās veselības aprūpes finansējums 2026. gadā ir par 1% mazāks nekā 2024. gada faktiskā izpilde. Tas nozīmē, ka valsts budžetā faktiski tiek pieņemts, ka izmaksas nav pieaugušas, lai gan realitātē dārgāka kļuvusi enerģija, materiāli, darba samaksa un medikamenti, uzsver Bērziņš. Slimnīcas šo starpību sedzot no saviem resursiem, kas ar katru gadu kļūst arvien mazāki.

Bērziņš arī min, ka nepietiekams finansējums stacionārajā sektorā tieši ietekmē darbaspēku, jo slimnīcas nespēj noturēt ārstniecības personas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus publiskā sektora pakalpojumu deficīts veicinot pieprasījumu pēc maksas pakalpojumiem ambulatorajā sektorā, kur atlīdzība ir augstāka. Rezultātā veidojas apburtais loks - mazāk naudas nozīmē mazāk personāla, mazāk pakalpojumu, garākas rindas, lielāku pieprasījumu pēc maksas pakalpojumiem un vēl mazāk personāla publiskajā sektorā, pauž LSB.

Savukārt par reformas modeļa nepilnībām, pēc Bērziņa teiktā, patlaban runāt ir pāragri, jo pašlaik neesot konkrēta reformas modeļa - ir tikai informatīvais ziņojums bez rīcības plāna, bez finanšu aprēķiniem un bez konkrētiem soļiem, tādēļ diskusija patlaban ir par principiem un virzienu, nevis reālu plānu.

Slimnīcu biedrība uzsver, ka atbalsta reformu, kas balstīta uz reālu problēmu analīzi un finansējumu, kas atbilst faktiskajām izmaksām. Pretējā gadījumā jebkura reforma palikšot tikai uz papīra vai radīšot papildu kaitējumu.

Jau ziņots, ka LSB martā prasīja atkārtoti apturēt slimnīcu tīkla reformas virzību, pamatojot savu nostāju ar to, ka tā nerisina ne finansējuma, ne darbaspēka trūkumu.

VM iepriekš skaidroja, ka slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir ilgtspējīga, pacientiem droša un pieejama stacionārā aprūpe visā Latvijā. Ministrija vairākkārtīgi uzsvērusi, ka visas slimnīcas turpinās sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

VM informējusi, ka ar katru slimnīcu notiks atsevišķas sarunas. Katra slimnīca tiek vērtēta individuāli, ņemot vērā gan vietējo kopienu vajadzības, gan reģionālās īpatnības, gan arī demogrāfisko situāciju, īpaši pierobežas teritorijās, kas ir svarīgi valsts drošībai.

Plānotā pāreja no pieciem uz trim slimnīcu līmeņiem esot paredzēta, lai palīdzētu skaidrāk zināt un saprast arī pacientiem, kādus pakalpojumus var saņemt tuvāk mājām un kādos gadījumos specializēta palīdzība tiks nodrošināta augstāka līmeņa ārstniecības iestādē.

Koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā: ĀM izplata paziņojumu Latvijas iedzīvotājiem

Komentāri (2)