Diemžēl statistika un policijas pieredze rāda, ka ļoti bieži par upuriem kļūst tieši vecāka gadagājuma cilvēki.

Kāpēc tieši seniori? Atbilde slēpjas psiholoģijā. Krāpnieki ir viltīgi manipulatori un zina, ka seniori bieži vien ir labticīgāki, viņi auguši laikā, kad cilvēki vairāk uzticējās autoritātēm, piemēram, policistam vai bankas darbiniekam. Senioram ir grūtāk pēkšņi "nomest klausuli", jo tas šķiet nepieklājīgi. Krāpnieki to, protams, izmanto. Viņi izmanto viltīgas psiholoģiskas metodes, spēlējot uz tādām jūtām kā satraukums un bailes, piemēram, par bērnu vai mazbērnu drošību.

Diemžēl tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem raksturīgi naudu glabāt “zeķē” jeb mājas turēt pietiekami prāvus uzkrājumus nebaltai dienai. Nereti viņi ikdienā dzīvo vieni un ikviens viesis vai zvans ir satraucošs notikums. Krāpnieki ir kļuvuši daudz bīstamāki un profesionālāki. Viņi zvana un runā valodā, kas saprotama “klientam”, ir laipni un prot lēnām ievilināt uzticības slazdā, lai jau nākamajā solī izmantotu citas manipulācijas metodes.

Kā viņi strādā?

Krāpnieku shēmas kļūst arvien izsmalcinātākas. Viņi vairs nepaļaujas uz vienkāršu veiksmi, bet izmanto pārbaudītus scenārijus.

"Viltus policists" un psiholoģiskais terors

Šis ir visizplatītākais krāpšanas veids Latvijā.

Sākums: Jūs saņemat zvanu. Zvanītājs runā skaidrā valodā un stādās priekšā kā policijas vai bankas darbinieks.

Leģenda: Jums paziņo, ka jūsu kontā notiek aizdomīgas darbības vai ka kāds uz jūsu vārda mēģina paņemt kredītu. Lai radītu uzticību, krāpnieki var pat nosūtīt jums uz telefonu vai datoru viltotus dokumentus, piemēram, viltotas policijas dienesta apliecības.

Spiediens: Tiek radīts milzīgs stress un steiga. Noziedznieki var apgalvot, ka šajā shēmā ir iesaistīti arī negodīgi bankas vai policijas darbinieki. Tas tiek darīts ar viltīgu mērķi: lai jūs neuzticētos nevienam citam, tikai viņiem. Ir bijuši gadījumi, kad, pamanot aizdomīgu maksājumu, upurim piezvana īstais bankas darbinieks, lai pārbaudītu notiekošo. Bet krāpnieks jau ir paspējis upuri tik ļoti iebiedēt un pārliecināt, ka "bankas darbiniekiem nedrīkst uzticēties", ka upuris samelo īstajam bankas darbiniekam, apgalvojot, ka visu dara pats un viss ir kārtībā.

Mērķis: Pēc ilgstoša psiholoģiskā spiediena jums liek pārskaitīt visu naudu uz "drošo kontu", kas patiesībā ir krāpnieku konts, vai arī izvilina jūsu internetbankas datus.

"Viltus kurjers" – bīstamā shēma ar diviem zvaniem

Šī metode īpaši mērķē uz senioriem, kuri varētu glabāt skaidru naudu mājās.

1. zvans (Izlūkošana): Jūs saņemat laipnu zvanu it kā no “Elektrum”, “Sadales tīkla” vai cita komunālā dienesta. Zvanītājs informē, ka jānāk mainīt skaitītājus vai "jāpārbauda dati". Sarunas laikā viņš it kā starp citu iztaujā par jūsu adresi un personas datiem. Krāpnieki var veikt arī šādus "izlūkošanas zvanus", piemēram, izliekoties par aptauju veicējiem, lai ievāktu informāciju.

2. zvans (Panika): Drīz pēc tam seko otrs zvans. Šoreiz zvana "policists". Viņš saka: "Uzmanību! Zvans, ko tikko saņēmāt no “Latvenergo”, bija no krāpniekiem! Tagad viņiem ir jūsu dati un adrese, un jūsu nauda mājās ir briesmās!"

Mērķis: Krāpnieks jautā, vai jums mājās ir skaidra nauda, un paziņo, ka tā nekavējoties jānodod "drošībā". Viņš piedāvā risinājumu: pie jums tūlīt atbrauks "kurjers", kurš paņems jūsu skaidro naudu, bankas kartes un piekļuves datus, lai nogādātu tos "drošā glabātavā". Tiklīdz nauda un kartes ir atdotas, krāpnieki pazūd.

Jaunais drauds – mākslīgā intelekta viltotā balss

Tehnoloģijas attīstās, un krāpnieki tās izmanto. Šobrīd aktuāli ir zvani, kuros tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Kā tas notiek? Jūs saņemat zvanu, un runātāja balss izklausās identiska jūsu dēla, meitas, mazbērna vai cita tuvinieka balsij. Stāsts vienmēr ir traģisks un steidzams. Piemēram: "Mammu, es iekļuvu ceļu satiksmes negadījumā, man steidzami vajag naudu, lai samaksātu cietušajam un izvairītos no kriminālprocesa." Mērķis ir radīt emocionālu šoku un panākt, lai jūs nekavējoties pārskaitāt naudu.

Aizsardzības vairogs

Neatkarīgi no tā, cik pārliecinoši krāpnieks izklausās, vienmēr atcerieties galveno principu: "Nekādas uzticēšanās". Pirms jebkādas rīcības uzdodiet sev četrus jautājumus:

1.   Vai piedāvājums (situācija) nav pārāk labs (vai pārāk briesmīgs), lai būtu patiess?
2.   Vai zvanītājs rada steidzamības sajūtu, stresu vai bailes?
3.   Vai šī ziņa bija gaidīta? Vai banka vai policija tiešām šādi sazinātos?
4.   Vai es varu pārbaudīt informāciju, piezvanot iestādei pa oficiālo tālruni?

Pareizās rīcības plāns

Nolieciet klausuli. Tas ir jūsu svarīgākais ierocis. Mums ir mācīts būt pieklājīgiem, bet, ja saruna kļūst aizdomīga, JUMS IR TIESĪBAS nolikt klausuli. Jums nav jāatvainojas vai jāpaskaidro.

Atzvaniet paši. Ja zvans jūs ir satraucis, rīkojieties šādi:

-   Ja zvanīja it kā no bankas – nolieciet klausuli. Paņemiet savu bankas karti, atrodiet uz tās oficiālo bankas tālruņa numuru un piezvaniet paši;
-   Ja zvanīja it kā no policijas – nolieciet klausuli un zvaniet uz 110;
-   Ja zvanīja it kā radinieks nelaimē – nolieciet klausuli un paši piezvaniet šim radiniekam uz viņa īsto, zināmo numuru.

Aprunājieties ar kādu. Pirms veicat jebkādas darbības, piezvaniet kādam tuviniekam vai draugam un izstāstiet situāciju. Cilvēks "no malas" bieži vien uzreiz pamanīs krāpšanu, jo nav pakļauts stresa situācijai.

Nekad nedalieties ar datiem. Banka, policija vai VID nekad jums nezvanīs, lai lūgtu nosaukt paroles, PIN kodus, eParaksta datus vai bankas kartes numuru.

Nekad nesūtiet foto. Nekādā gadījumā nesūtiet svešiniekiem attēlus ar savām bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem.
Lasiet, ko apstiprināt. Pirms ievadāt PIN kodu savā “Smart-ID” ierīcē, vienmēr uzmanīgi izlasiet, ko jūs apstiprināt – vai tā ir pieslēgšanās internetbankai vai jau konkrēts maksājums kādai personai.

Ko darīt, ja esat apkrāpts?

Ja ir noticis ļaunākais un jūs saprotat, ka esat atdevis naudu vai datus, kauns nav vietā. Jūs esat kļuvis par profesionālu noziedznieku upuri. Rīkojieties zibenīgi:
Nekavējoties zvaniet savai bankai (uz numuru, kas ir uz kartes) un lūdziet bloķēt visas kartes un kontus.

Tūlīt pēc tam ziņojiet Valsts policijai, zvanot 110 vai dodoties uz tuvāko iecirkni.

Ziņojiet vienmēr! Pat ja izkrāptā summa ir neliela, ziņojiet policijai. Jūsu iesniegums palīdz policijai saskatīt patiesos krāpšanas shēmas apmērus un meklēt noziedzniekus. Un, visbeidzot, runājiet par to! Pastāstiet par šīm shēmām saviem draugiem, bērniem un mazbērniem. Jo vairāk cilvēku zinās, kā krāpnieki strādā, jo mazāk viņiem būs upuru.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kāpēc telefona krāpnieki par upuriem izvēlas pensionārus?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.

Mežirbes pāri veido jau rudenī