Cik lielas prēmijas pērn tika izmaksātas Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekiem?

TM ir 227 darbinieki. Visa 2025. gada laikā 14 TM darbinieki saņēmuši naudas balvu par būtisku ieguldījumu tieslietu resora un TM stratēģisko mērķu īstenošanā un sasniegšanā. Kopējā 2025. gadā izmaksātā naudas balvu summa ir 16 241 eiro.

2025. gadā TM ir novērtēti 183 darbinieki, un ikgadējā novērtēšanā tika ņemts vērā katra darbinieka individuālais sniegums, darba kvalitāte un atbildība ministrijas uzdevumu izpildē visa gada garumā. Saskaņā ar likumu novērtēšanas prēmiju 55-75% apmērā no amatalgas atkarībā no vērtējuma 2025. gadā saņēma darbinieki, kuri saņēma pozitīvu novērtējumu.

Kopējā izmaksātā novērtēšanas prēmiju summa 2025. gadā TM bija 317 556 eiro.

Jāatzīmē, ka visu šo atlīdzību mērķis ir atzīt un motivēt kvalitatīvu, atbildīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbu.

Kas pērn bija svarīgākais paveiktais? Kas netika realizēts?

Jāteic, ka ministrijas darbs dalās divos nogriežņos. Viens ir prioritārie mērķi, kurus mēs neatlaidīgi turpinām sasniegt, bet otrais virziens - aktuālās realitātes, lietas, kad TM ir diezgan ātri jāreaģē.

Viena no manām prioritātēm nezūdoši ir bērniem draudzīgais tiesiskums. Nebija viegli, bet mēs pavirzījāmies ar to, ka Saeima jau ir pieņēmusi un 1. martā stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā tieši par tām vecāku laulībām, kuras ir šķirtas pie zvērināta notāra, un tas iekļaus arī vienāšanos par bērna uzturlīdzekļiem. Vairs nebūs situāciju, kad izšķirties var un vienoties arī, bet par bērna uzturlīdzekļiem notiek ilgas tiesāšanās, kas pēc būtības bērnam maksā visu bērnību.

Tāpat arī visi citi cilvēktiesību jautājumi - mēs esam stiprinājuši vairākus normatīvos aktus gan attiecībā uz vardarbības izskaušanas procesuālajiem jautājumiem, gan uz cilvēktiesību nostiprināšanu. Tāpat bijām pietiekami aktīvi arī starptautiskā atbalstā Ukrainai.

Es esmu arī gandarīta, ka finanšu instruments no Norvēģijas tiks novirzīts jaunas ieslodzījumu vietas būvniecībai - sieviešu cietumam. TM ir paveikusi darbu pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības, bet tas ir tikai vīriešiem, un man nebija pieņemami, ka attiecībā uz sievietēm ir šis pagājušā gadsimta vidū izbūvētais komplekss, kurš pēc būtības ir galīgi neatbilstošs tiem standartiem, kurus mums uzliek starptautiskās cilvēktiesību vienotās prasības.

Pērnā gada decembrī tika parakstīts protokols, un 2028. gadā plānots uzsākt būvniecību un pabeigt to 2031. gadā. Es ceru, ka arī šajā objektā darbi norisināsies tikpat raiti kā Liepājas cietumā.

Runa ir par nekustamo īpašumu, kurš atrodas pie Cēsu audzināšanas ieslodzījumu vietas nepilngadīgajiem. Tas ir mūsu lielākais nekustamais īpašums. Viens no galvenajiem apsvērumiem, izvēloties būvniecības vietu, ir tāds, ka mēs neizmantojam budžeta līdzekļus nedz būvniecības procesā, nedz arī īpašuma atrašanai.

Atšķirība no citām ieslodzījumu vietām ir arī tāda, ka tajā atradīsies bērni, līdz viņi sasniedz četru gadu vecumu. Tādēļ bija būtiski atrast vietu, lai bērni varētu apmeklēt bērnudārzu arī "ārpus žoga", un tur ir arī vienošanās ar pašvaldību. Mēs domāsim, kā normalizēt to bērnu dzīvi, kuru mammas ir ieslodzījumu vietā.

Jānorāda, ka bērni ieslodzījumu vietās dzimst, un tā ir realitāte, par kuru sabiedrība daudz nedomā, bet TM ir atbildīga par šiem bērniem. Pašlaik Iļģuciemā nav iespējams nodrošināt, ka bērni izbaudītu brīvību kopš savas dzimšanas brīža.

Cik projekts kopumā izmaksās?

Kopējās izmaksas plānotas apmēram desmit miljonu eiro apmērā.

Kas pašlaik notiek ar Liepājas cietumu?

Jaunais Liepājas cietums ir nodots ekspluatācijā. Šobrīd tajā ir uzsākuši darbu darbinieki, un ieslodzītie tiks pārvietoti līdz martam pa daļām. Sākumā tie būs pašreizējie Liepājas cietuma ieslodzītie, apmēram 200, bet vēlāk tiks pārvietoti Jelgavas un Daugavpils Daugavgrīvas cietuma ieslodzītie.

Šobrīd notiek aktīvs darbinieku rekrutēšanas process, gatavojoties tam, ka būs jāpārņem vairāk ieslodzīto, bet mēs uz šo raugāmiem ļoti pozitīvi, jo pēc būtības gan Jelgavas, gan Daugavgrīvas cietumu darbinieki ir teikuši, ka viņi ir gatavi pārcelties.

Visiem šiem darbiniekiem būs jāiziet papildu apmācības, jo jaunais cietums tehniski un no resocializācijas viedokļa ir balstīts pilnīgi citos principos, līdz ar to ir nepieciešamas jaunas zināšanas.

Būtiski ir arī tas, ka ir pieaudzis algas apmērs ieslodzījumu vietas darbiniekiem, un mēs redzam, ka interese ir liela. Neskatoties uz to, ka darbinieku trūkums ir vērojams pilnīgi visās jomās, mēs redzam, ka Liepājas cietumam darbinieki būs.

Jūs pieminējāt Daugavpils cietumu. Ņemot vērā, ka to plāno slēgt, vai ir apleses, cik cilvēku varētu zaudēt darbu?

Kopumā mēs vērtējam, ka darbu varētu zaudēt 150-200 ieslodzījumu vietas darbinieku. Šis cipars nav saistīts tikai ar to, ka daļa no Daugavpils cietuma tiks slēgta, bet arī tāpēc, ka Liepājas cietumā ir vairāki tehnoloģiskie risinājumi, kuri samazina nepieciešamo darbinieku skaitu.

Pašlaik gan nevar pateikt konkrēti. Konkrēts skaits varētu būt zināms nākamā gada vidū. Daudzi darbinieki izvēlas izdienas pensiju, ja viņi ir sasnieguši konkrētu vecumu. Pēc būtības mums nav tādas pretestības, ka darbinieki nevēlas pārvākties un pamest darbu, jo darbinieki jau labu laiku zināja, ka Liepājas cietums būs un viņi apzinājās, ka vecākie cietumi tiks slēgti.

Tāpat man šķiet, ka tas ir labs impulss, lai pārskatītu darbiniekus. Protams žēl, ka darbinieks aiziet no dienesta, bet tā ir arī viņu iespēja izdzīvot ko citu.

Jūs teicāt, ka algas ieslodzījumu vietu darbiniekiem ir augušas, bet kāda ir kopējā aina ar algas pieaugumu citās iestādēs? Ņemot vērā taupības apstākļus, vai plānots, ka algas kaut kur varētu palielināt, piemēram, tiesnešu palīgiem, kuru algas ir zemas?

Runājot par iestādēm, tad man šo gadu laikā ir bijusi svarīga Ieslodzījumu vietu pārvalde, kā arī Valsts probācijas dienests (VPD), jo šie jautājumi ir cieši saistīti ar valsts drošību, un arī VPD iepriekšējos budžetos prioritāri ir bijis algas pieaugums. Tāpat pieaugums bija arī Uzņēmumu reģistrā, kurš ceļ kapacitāti mūsu ekonomikas jautājumos.

Attiecībā par ministriju - jāteic, ka no kopējā ministriju algu izvērtējuma skaidrs, ka TM nav to labāko algu virsgalā, un mums visu laiku jādomā, kā motivēt darbiniekus, jo ik pa laikam ir darbinieki, kuri iztur tiesneša amata konkursu vai prokurora amata konkursu, bet daļa aiziet strādāt citās ministrijās.

Tāpat mums jākonkurē ar privāto sektoru, jo pieredze TM ir ļoti liels pluss tālākai karjerai, un tā ir problēma, un es šo problēmu labi izjūtu, jo, piesaistot jaunus darbiniekus, mums jāspēj motivēt viņus ne tikai ar darba algu, bet interesantiem darba apstākļiem.

Mēs esam izveidojuši Vasaras akadēmiju, kad mēs dodamies pie studentiem. Jāteic, ka interese pērn bijusi liela, un ar trim studentiem no šīs akadēmijas mēs esam sākuši darba attiecības. Vairāki izteicās, ka nāks pie mums praksē.

Mēs strādājam pie tā, ka mēs būsim mazāk, bet tiešām motivēti. Dažas lietas varētu arī automatizēt un lietot tehnoloģijas, bet ar ietaupītajiem līzekļiem esošie darbinieki varētu tikt motivēti.

Runājot par tiesnešu palīgu amatu, tad mēs redzam, ka mainība amatos Rīgā ir liela, bet reģionos nē, līdz ar to var secināt, ka reģionos atalgojums ir konkurenspējīgs, bet Rīgā tas nav pietiekams.

Pilna juridiskā izglītība paver plašas darba iespējas, līdz ar to Tieslietu padome tagad strādā pie tiesnešu palīgu reformas, proti, nosakot, ka atbalsta personāls tiesnesim būs tāds, kuram ir māģistra grāds tiesību zinātnēs, un tajā brīdī mēs paaugstināsim atlīzības kategoriju šim amatam, jo šobrīd ārpus Rīgā strādājošiem tiesnešu palīgiem gandrīz nevienam nav maģistra grāda. Tad mēs noteiktu, ka tā ir obligāta prasība, paaugstinātu amata kategoriju, līdz ar ko palielinātos arī darba samaksa.

Varētu būt ieviests pārejas periods, lai esošie darbinieki, piemēram, trīs gadu laikā, iegūtu maģistra grādu. Tieslietu padomē ir arī jautājums par to, ko darīt ar tiesnešu amata vakancēm, kuras tagad ir 30. Līdz ar to finansējums ir uzkrāts, un šo finansējumu, kurš uzkrāts no neaizpildītiem tiesnešu amatiem, varētu pārdalīt atbalsta personālam, jo mēs saprotam, ka tiesu varai papildu finansējums droši vien nebūs pieejams un ir jāstrādā ar iekšējiem resursiem.

Ko plānots darīt ar tiesnešu brīvajām vakancēm?

Ārpus Rīgas vairākās tiesās ir problēmas ar tiesnešu vietas aizpildīšanu. Problēmas ir gan Balvos, gan Alūksnē, kur šobrīd norit konkurss. Problēma ir tāda, ka eksāmenu tiesneša amatam kārtot piesakās daudzi, bet nebūt visi kandidāti to sekmīgi nokārto. Līdz ar to mēs raugāmies šajās tiesās arī uz palīgiem.

Galu galā var nākties pieņemt lēmumu attiecībā uz šīm vakancēm. Iespējams, ka tiesnešu vispārējais skaits būtu samazināms, un svarīgi tad atlikušo naudas summu novirzīt tiem darbiniekiem, kuri atbalsta tiesnešus.

Ilgtermiņā tienešu palīgus varētu pārsaukt par tiesas juristu, kurš būtu augstas raudzes jurists, kurš palīzētu tiesnesim daudz vairāk, būtu arī labāks atalgojums, bet vēlāk viņš varētu kļūt par tiesnesi.

Pašlaik ir problēma, ka jaunietis bieži iegūst maģistra grādu 23 gados, bet par tiesnesi viņš var kļūt vien no 30 gadu vecuma, līdz ar to šie gadi tiesu resorā ir jāpavada ar samērā zemu atalgojumu, un darbinieks vienkārši izvēlas strādāt privātajā sektorā un tiesu sistēmā vispār neatgriežas, un tieši tā veidojas šis tiesnešu iztrūkums.

Kas notiek ar tiesu budžeta sadali? Iepriekš Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs sacīja, ka pašai tiesu varai būtu jābūt lielākai lemšanai šajā jautājumā.

Šobrīd ir sadalīts, ka AT budžetu veido pati AT, bet pilsētas un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu veido TM. Ir bijušas diskusijas, ka vajadzētu visas trīs instances apvienot vienā kopējā tiesu sistēmas pieprasījumā. Pie tā šobrīd tiek strādāts un domāts, kā pie šī nonākt, bet ir jāsaprot, ka tas tāpat ir kopējā budžeta iespēju robežās.

Jāteic, ka tiesu vara ir viena no retajām, kurai nav bijis samazinājums finansējumā vispār, tostarp arī atalgojuma jautājumā, līdz ar to tas parāda, ka mums ir svarīga neatkarīga tiesas vara.

Es uz šīm diskusijām skatos vairāk kā uz iekšēju diskusiju, iespējams, bija skaļa kritika, lai parādītu, ka konkrētā joma par sevi atgādina, bet man šķiet, ka līdzšinējais budžeta sadalījums ir bijis labs.

Iepriekš Konkurences padome norādīja, ka AT spriedums būvnieku karteļa lietā nepamatoti ierobežo tiesībsargājošo iestāžu darbību un iespējas atklāt smagākos konkurences pārkāpumus. Ko šeit plānots mainīt vai uzlabot, lai stiprinātu iestāžu spēju atklāt smagākos konkurences pārkāpumus?

Protams, ka es esmu iepazinusies ar šo spriedumu. Turpmāk šī lieta tiks skatīta apgabaltiesā, līdz ar to es nevaru to plašāk komentēt, lai neietekmētu tiesas procesu.

Runājot par tiesas secinājumiem par procesuālo regulējumu, mēs nāksim ar savu redzējumu, kā procesuāli to sakārtot, jo AT ar šo spriedumu ir nākusi klajā ar jaunu redzējumu šajā jautājumā. Līz šim tiesa ir pieņēmusi pierādījumus arī Operatīvās darbības likuma izpratnē administratīvā pārkāpuma lietās, līdz šim šāda prakse ir bijusi.

Ar šo spriedumu mēs redzam, ka tiesa ir izveidojusi tādu kā jaunu redzējumu un mums būs jāmeklē risinājumi, lai nebūtu šaubu. Mums ir skaidrs, ka mums ir būtiski iestāties par valsts un sabiedrības interesēm, līdz ar to karteļu problēma būtu jāatrisina.

Iepriekš ģenerālprokurors Armins Meisters sacīja, ka, likumdevējam neatrodot risinājumu, nākotnē vēl kādā krimināllietā varētu izveidoties problēma ar arestētu kapitāļdaļu pārvaldīšanu. Kas šobrīd notiek ar normatīvo aktu projektu? Vai kaut kas tiek mainīts vai uzlabots?

TM bija izstrādājusi regulējumu, un Saeimā bijušas spraigas diskusijas un daudz pārpratumu un bažu, kuras mēs ļoti labi kliedējām. Šobrīd SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tā iestāde, kura šādu arestēto mantu pārvaldītu, un mums ir nepārtraukti bijušas darba grupas, lai vienotos par konkrēto regulējumu, bet tas nav viegli, jo īsti neviens šo funkciju uzņemties nevēlas.

Noziedzības novēršanas padomes sēdē nesen bija arī jaunais ģenerālprokurors, un mēs vienojāmies, ka nākamajā sēdē mēs aicināsim Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai pēc būtības pieņemtu lēmumu tā, lai mēs varam likumu iesniegt Saeimā un lai nav tā, ka mēs aizejam uz Saeimas komisiju un dzirdam, ka kaut kas nav skaidrs.

Mus ir pilnīgi skaidrs, ka regulējumam ir jābūt un debates par šo bijušas ļoti ilgstošas un nogurdinošas. Es saprotu nepieciešamību šo visu pārrunāt, un tas tika izdarīts, un tagad atliek vien vienoties.

Kad jūs šādu vienošanos paredzat?

Padome ir reizi ceturksnī, līdz ar to nākamā sēde varētu būt martā.

Ģenerālprokurors arī sacīja, ka atbilstoši pašreizējam regulējumam faktiski nevienu liela apjoma krimināllietu nav iespējams iztiesāt saprātīgos termiņos, līdz ar to neiztikt bez izmaiņām Kriminālprocesa likumā. Vai TM arī redz šo kā risināmu jautājumu un varbūt jau kaut ko plāno darīt?

Mums ir darba grupa, kurā mēs ar ekspertiem un prokuratūru skatāmies, ko varam darīt, un es vienmēr iedrošināju darbu grupu nākt klajā ar vēl plašākiem priekšlikumiem, jo man liekas, ka tieši vispārējie termiņi tiesās Latvijā ir labi, bet problēmu rada tiešām ilgstošās un sarežģītās lietas, un bez prokurora padoma mums neiztikt.

Es priecājos, ka jaunais ģenerālprokurors šim ir pievērsis uzmanību, un mēs gaidām priekšlikumus. Mēs esam politikas virzītāji, bet pašlaik mēs vēlamies sagaidīt ģenerālprokura redzējumu, līdz ar to šis ir sākums pārmaiņām.

Nereti tiesa, pieņemot lēmumu par cietušā pagaidu aizsardzību, uzliek par pienākumu varmākam apmeklēt kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tos visā valstī nodrošina mācību centrs "MKB", kuru vada psiholoģijas maģistre Sandra Freimane. Cik bieži šādi kursi ir uzlikti, un vai atbildīgo iestāžu vērtējumā tie arī dod kādu rezultātu? Vai šeit būtu kaut kas jāmaina un jāuzlabo?

Jāteic, ka mēs pagājušajā gadā esam grozījuši likumu, nosakot jaunu motivāciju, kurā varmākam šāds pienākums ir uzlikts. Grozījumi paredz, ka, ja varmāka sāk apmeklēt šos kursus trīs mēnešu laikā pēc tiesas noteiktā, tad viņam jāmaksā vien 10% no šo kursu maksas, bet, ja viņš to dara vēlāk, tad jāmaksā 100%.

Statistika ir diezgan skaidra, jo 2025. gadā ir bijuši pavisam 614 tiesas lēmumi par atbildētājiem, kuriem vajadzētu iziet šādus kursus. Lielākā daļa šādu lēmumu tiek pieņemti Rīgā.

Šī gada pirmajās divās nedēļās ir jau 21 lēmums. Līdz ar to mēs redzam, ka tiesas šos kursus tiešām nozīmē.

Runājot ar tiesnešiem, viņi saka, ka viņi saredz, ka vēlāk ir uzlabojums, jo, izejot šos kursus, - varmāka izprot nodarījuma būtību. Varbadības lietās atbildētājs bieži noliedz vardarbības esamību, līdz ar to kursos viņam ir iespēja analizēt izdarīto.

Pašlaik gan grūti pateikt, kāds būs ilgtermiņa ieguvums no šiem kursiem, bet cipari ir lieli, un tas nozīmē, ka regulējums darbojas. Es noteikti uzskatu, ka tā ir laba lieta, bet ir jāstrādā, lai varmāku izglītotu un sniegtu viņam zināmu palīdzību, jo situācijas ir dažādas.

Lai gan veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, izglītības iestādēs pieaug vardarbība pret skolotājiem un darbiniekiem, bieži no skolēnu un viņu likumisko pārstāvju puses, brīdināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa norādīja, ka ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu varētu iet tālāk un to piemērot ne tikai ģimenes vardarbībā iesaistītajam varmākam. Vai un kā būtu iespējams pielietot elektronisko uzraudzību pret varmākām skolās? Kāds ir TM viedoklis par šādu iespēju?

Elektroniskā uzraudzība ar jaunajām aprocēm tiek izmantota vien kopš pērna gada vasaras, līdz ar to tas ir samērā jauns instruments, un mums vajag ilgāku laiku, lai redzētu, kā tas darbojas, jo pašlaik mēs redzam, ka tas tika piemērots piecām personām.

Divām personām aproce joprojām tiek piemērota, bet vienai personai tā ir atcelta, jo persona sodīta ar reālu cietumsodu. Vēl vienai personai piemērots stingrāks drošības līdzeklis, bet citai personai uzraudzība ar aproci beigusies, jo citā kriminālprocesā piemērots apcietinājums.

Resurss ir paredzēts apmēram 400 personām gadā, līdz ar to šo instrumentu varētu paplašināt. Mēs acīmredzot vērtēsim kopā ar Iekšlietu ministriju, kā mēs varētu šo rīku piemērot plašāk.

Tā ir taisnība, ka vardarbība pret izglītības iestāžu darbiniekiem, pret medicīnas darbiniekiem palielinās, līdz ar to pašlaik ir laiks par šo diskutēt un, iespējams, paplašināt elektronisko aproču piemērošanu.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzsver, ka šobrīd Latvijā ir izveidojusies bīstama situācija, kas apdraud gan tirgus caurskatāmību, gan valsts drošību - tā ir dubultpilsonības identificēšanas problēma. LANĪDA jau vērsusies pie TM, lūdzot skaidras atbildes par to, kā rīkoties, ja persona, kurai ir, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, darījumā uzrāda citas valsts pasi, slēpjot faktu par otru pilsonību. Vai TM šeit saredz problēmu, kuru būtu jāmēģina risināt? Varbūt jau ir kaut kas ieplānots?

Tā ir reāla problēma, ka Krievija un Baltkrievija nesadarbojas un mums nav pilnas informācijas par dubultpilsonību. Mums nav pilnas informācijas par to, cik šādu cilvēku vispār Latvijā ir. Virzot šos grozījumus par aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu, mēs primāri bijām domājuši par šo valstu pilsoņiem, kuri iegādājās nekustamo īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Ja ir informācija par dubulpilsonību, tad protams, ka darījumu apstiprināt nav iespējams, bet, ja šādas informācijas nav, tad pēc būtības katru konkrēto gadījumu ir jāvērtē individuāli, jo, ja persona slēpj savu dubultpilsonību, tad mēs bez Krievijas un Baltkrievijas papildu informācijas nevaram tik viegli šo noskaidrot.

No vienas puses mums nav īsti instrumentu, bet mēs sadarbojamies ar zvērinātiem notāriem un citiem, palīzot viņiem ar vadlīnijām, lai šādus faktus būtu pēc iespējas vieglāk uzzināt. Ja persona neatsakās no agresorvalstu pilsonības, tad tas ir pretrunā ar mūsu valsts drošības interesēm.

Psiholoģe Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē teica, ka Krimināllikuma nodaļā ietvertā jēdziena "bezpalīdzības stāvoklis" interpretācija būtu jāizvērtē atkārtoti. Ko jūs par to domājat?

Jāteic, ka bērni, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu, manā skatījumā ir bērni, kuri no pieagušajiem ir ietekmējami, un vērtēt, vai bērns ir vai nav pretojies un vērtēt 13 vai 12 gadus vecas meitenes vai puikas reakciju uz vardarbību ir pietiekami nihiliski, jo manā skatījumā tas ir bērns un tas vardarbības gadījumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Es uzskatu, ka šeit nav jēgas kaut ko pārvērtēt, jo mēs uzskatām, ka 15 vai 16 gadu vecumā morāli iespējams, ka jau var pretoties pret vardarbību, bet pret personām līdz 14 gadu vecumam, es esmu ļoti pārliecināta, esošais regulējums ir pamatots.

TM pārņēmusi rotējošo Bērna mājas uzraudzības padomes vadību. Kādi ir TM mērķi, plāni? Kāda kopumā ir situācija Latvijā ar vardarbību pret bērniem, vai tendence ir samazināties vai tieši otrādi?

Bērnu māja darbojas divus gadus kā institūcija, kurā bērniem atbilstošā vidē viņi kā cietušie tiek uzsklausīti, tiek veiktas procesuālās darbības, ekspertīzes. Puse no šiem bērniem ir cietuši tieši no seksuālās vardarbības, bet vēl liela daļa no psiholoģiskās vardarbības. Lielākā daļa mājā nonākušās ir meitenes.

Man, tiekoties ar šīs mājas darbiniekiem, jāteic, ka darbinieki divu gadu laikā ir daudz mācījušies un vairāk nekā puse no visām procesuālajām darbībām tiek veiktas tieši šajā mājā.

Uz šo māju tiek nogādāti arī bērni no reģioniem, jo tur ir pieejama skaista vide un viņam ir pretī cilvēks, kurš pārzina bērnu psiholoģiju, lai bērns atklātos.

Šovasar plānojam atvērt Bērnu mājas filiāli Liepājā. Protams, ka nākotnē jāraugās, ka arī Latgalē un Vidzemē šāda filiāle ir nepieciešama, un mēs kā TM vienmēr šo atbalstīsim, bet tam nepieciešami finanšu līzekļi, un, ja pašas telpas tik daudz neizmaksā, tad profesionāli nodarbinātie gan.

Skaitļi ļoti pieaug, bet tas nozīmē, ka mēs kā sabiedrība esam nobrieduši, ka šie vardarbības gadījumi tiek fiksēti. Tas nenozīmē, ka iepriekš viņu bija mazāk, bet mēs vienkārši par šo nezinājām, jo gan vecāki, gan paši bērni neziņoja par kāda veida vardarbību.

Jāteic, ka droši vien ir daudz gadījumu, kad vardarbības upuris noklusē notikušo. Pašlaik tiek uzsāktas izmeklēšanas par sešus un vairāk gadus atpakaļ notikušajiem gadījumiem. Tas nozīmē, ka visus šos gadus bērnam nebija neviena pieaugušā, kuram viņš uzticējās. Es domāju, ka šādu lietu Latvijā ir daudz un tās ar laiku atklāsies.

Esmu sagatavojusi iniciatīvu attiecībā uz seksuāliem noziegumiem pret bērniem, kura paredz, ka noilguma laiks tiks noņemts vispār, jo bieži vien, tikai sasniedzot pilngadību un vēlāk, bērns ir gatavs par šādu notikumu liecināt. Protams, ka vienmēr būs grūti pierādīt faktu, jo tas notika pirms daudziem gadiem, bet mums šādas iespējas ir jāļauj.

Šobrīd daudz kas ir sakārtots, bet jautājums ir par detaļām, par to, ko iesaka profesionāļi. Svarīgi bērnu netraumatizēt, lai viņam vairākas reizes nav jāliecina viens un tas pats. Tieši tāpēc liecības Bērnu mājā tiek ierakstītas, un tās glabājas digitāli, līdz ar to viņam ir pietiekami vienu reizi uzticēties.

Par vienoto jurista eksāmenu. Līdz šim eksāmenu nokārtojuši 64%, bet ar pirmo mēģinājumu 28%. Vai 28% ir labs vai slikts rādītājs? Kāpēc nokārtoto eksāmenu īpatsvars ar pirmo reizi nepalielinās?

Janvārī tieši sācies desmitais eksāmens, līdz ar to tagad visiem ir skaidrs, ka eksāmens ir uz palikšanu, un mēs saņemam ļoti labus vērtējumus no tiesu sistēmas organizācijām par tiem studentiem, kuri eksāmenu jau ir nokārtojuši.

Mēs redzam, ka eksāmena sekmīga nokārtošana ir atkarīga arī no konkrētas augstskolas un no tā, vai students lekcijas ir apmeklējis un piedalījies pilnvērtīgā studiju procesā.

Es neminēšu iestāžu nosaukumus, bet ir augstskolas, kurās nokārtojušo studentu skaits ir ļoti augsts, un ir tādas, kurās šis rādītājs ir zems. Līdz ar to pašām augsskolām ir jāizdara secinājumi, jo tuvākajā nākotnē mēs vērtēsim datus kopā ar Izglītības ministriju, lai pārrunātu šo augstskolu studiju akreditācijas procesu.

Man ir ļoti svarīgi, ka eksmāmena komisija uzklausa to kritiku, kura nāk no izglītības iestādēm. Mēs veidojam daudzas diskusijas, lai pārrunātu eksāmenā iekļaujamos jautājumus.

100% nenokārtos nekad, bet tagad sāk kārtot tie studenti, kuri iestājās pirmajā kursā tad, ka vienotais eksāmens tika ieviests, līdz ar to ir cerība, ka šobrīd eksāmena rezultāti varētu būt labāki.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi sargāt demokrātiskas vērtības šajā nemierīgajā laikā? Vai sabiedrība kopumā izprot demokrātijas nozīmi?

Es ļoti augsti vērtēju Latvijas sabiedrības iekšējo demokrātisko kompasu. Man šķiet, ka Latvijas sabiedrība tagad jau 35 gadus pēc 1991. gada barikādēm viennozīmīgi ļoti labi pārzina demokrātisko procesu un cilvēktiesību vērtības.

Protams, ka šis ir ļoti turbulents laiks un gan karš Ukrainā, gan ārpolitiskie izaicinājumi rada daudz jautājumu, bet, manuprāt, ikviens Latvijas iedzīvotājs izprot, ka taisnīga tiesa un likuma vara, demokrātija ir ikdienā no ikkatra darba.

Man šķiet, ka izglītības iestādēs jaunajai paaudzei ir jāiemāca, ka demokrātija Latvijā ir nākusi smagā cīņā un to var nākties arī aizstāvēt. Viena lieta ir piedzimt un uzaugt demokrātiskā valstī, bet cita lieta izprast, ka to var nākties arī aizstāvēt dažādos veidos.

Auto padomi: kādu vējstikla slotiņu izvēlēties?