Rakstniece Inga Ābele velta aizkustinošus atvadu vārdus Norai Ikstenai

"Nora Ikstena – spožākā latviešu rakstniece gadsimtu mijā. Pasaules klases īsā stāsta meistare. Izcila romāniste, kam struktūras lietas bija iedzimts talants. Dvēselisku dziesmu tekstu autore. Latviešu literatūras vēstniece pasaulē, saknēs uzticīga Latvijai un latviešu valodai, bet ar pasaules mēroga galotni. Tu biji izcila stratēģe, kas noredzēja un virzīja procesus un notikumus Latvijas kultūras dzīvē. Daugmalē, blakus vietai, kur Daugavas dzelmē nozuda Doles sala, ir piemineklis, kurā iekalts: “Mīļā saule vai atceries jauko Doli.” Saulainā Nora, aiziedama Tu neesi no mums aizgājusi – Tu vienmēr būsi Daugavas eņģelis, sala pie Ikškiles Daugavas straumē. Blakus savai mājai Daugavas prospektā, blakus senču ozolam pagalmā. Ūdens mirdzēšanā, šajā tik netveramajā parādībā, Tu paliec ar mums uz mūžiem, gluži kā Tavas grāmatas, to košā, dzīvespriecīgā un pilnmiesīgā pasaule.

"Tu cēlies piecos un gaismai austot sarakstīji visas savas grāmatas. Kad mēs par Tevi domājam, vienmēr sāk smaržot gaisi – pēc vienkāršiem un brīnumgardiem ēdieniem, ko Tu mācēji, kā neviens, pēc Daugavas, pēc Draudavām, pēc meža zemenīšu noras, pēc smilšaina lauku ceļa. Tu biji medmāsa ļaunā mirklī, kas nebīstoties asiņu, spēji pārsiet draugiem brūces. Tu biji mīloša sieva. Smalkjūtīgs draugs, kurš atbalsta grūtā brīdī. Tu biji dzīves svinētāja un sabiedrības dāma, skaista sieviete, kas vienmēr ģērbta pēc jaunākās modes. Tu biji sēņotāja ar pilniem gaileņu groziem. Otrā māte savai mīļajai krustmeitai. Vislabākais draugs savai māsai Indrai un stiprajam tēvam. Vienmēr garā kopā ar omīti Āriju Veroniku. Sirdī turēji svētu savu mīļo, agri aizsaulē aizgājušo māmiņu.

Tu biji tik daudz, un aiziedama parādies vēl dzidrākā skaidrībā. Tu biji skaists cilvēks un skaistumā aizej. Tu biji saulaina un vēl lielākā saulē aizej. Tu biji līdzjūtīga un mīloša un Dieva neizmērojamā žēlastībā un Mīlestībā tiec uzņemta. 
Nekas cilvēcisks Tev nebija svešs. Lai Tava dvēsele, atgriežoties debesīs, gūst mieru, kas augstāks par cilvēku saprašanu. Visdziļākā līdzjūtība Taviem vistuvākajiem… 

Nekad nebūtu domājusi, ka man nāksies rakstīt šīs rindas. Un neticu vēl joprojām, un nenoticēšu nekad. Tu esi lielākā puse manas dzīves. Palika tik daudz Tev nepateikta… 
Mīļā saule, atceries mūžam – jauko Noru. 
Ūdens mirdzēšanu. 
Tava – 
Inga Ā."

Jauns.lv jau vēstīja, ka Nora Ikstena aizsaulē aizgāja pēc smagas slimības. Ikstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdotais romāns "Mātes piens", pēc kura uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma. Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore.

Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.

1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti", bet 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija".

Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.

Ikstena ir arī divu eseju krājumu autore - "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009). 2009. gadā izdots Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia".

Ikstenas romāns "Dzīves svinēšana" tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītes tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011".

Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu un itāliešu valodā. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos.

Jauns.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību Noras Ikstenas tuviniekiem, draugiem un visiem, kurus viņa iedvesmoja ar savu darbu.