Liepājas Vienradzis iekļūst “geju skandālā”, Jaungulbenē Grinči Ziemassvētkus aizskalo podā, automehāniķis spēkratu pamet grāvī: kriminālā province
Daļa aizvadītās nedēļas kriminālās provinces notikumu pagājuši Ziemassvētku zīmē. Pusčetros naktī Jaungulbenē pie veikala “Uguntiņa” piestāja “ugunīgi Grinči”, kuri nozaga svētku eglīti. Savukārt Rīgas domniekam Dainim Locim svētsvinīgo noskaņu pabojāja Garkalnes mežā ieraudzītais.
Savukārt, ja kāds svētku brīnumu centīsies meklēt ārpus mirdzoši izgreznotā Ogres centra, viņam jārēķinās ar brišanu pa dubļiem. Toties Liepājs centrā var ieraudzīt spīguļojošu mītisko Vienradzi, kuram Ogres novada mērs piešķīris netradicionālu seksuālo identitāti. Bet, staigājot pa Ventspili, nav jāzaudē modrība, jo pilsētas ielās var uzrasties kāds piedzēries autoservisa mehāniķis, kurš braukā ar zagtām mašīnām un tās pamet grāvjos. Var būt arī nepatīkami paklejot pa Dienvidkurzemes mežiem, jo tur aizvien biežāk uzdarbojas piemēslotāji.
Podā aizskalotie Ziemassvētki
Jaungulbenes lauku veikals “Uguntiņa” pāris dienas pirms Ziemassvētku vakara sociālajā tīklā “Facebook” dalījies ar skumju ierakstu, ka tā darbiniekiem un pircējiem kādi ar auto pārvietojušies ļaundari sagandējuši svētku prieku. Trīs “brašuļi” tumsas piesegā, 21. decembrī pusčetros naktī ar vieglo auto piebraukuši veikala stāvlaukumā, izrāvuši tur uzstādīto eglīti, to iestūķējuši spēkrata salonā un riepām kaucot aizlaidušies ar visu eglīti un tajā iekarinātām mantiņām un gaismas virtenēm. Viņi, droši vien, cerēja, ka vardarbību pret eglīti neviens nepamanīs, bet novērošanas kamera to fiksēja. Nu veikalnieki meklē šos “brašuļus”:
“Mūsu Ziemassvētku noskaņojums ir noskalots podā. Pretīgi. Varbūt kāds atpazīst varoņus. Atlīdzība garantēta! Vai varoņi varētu pieteikties paši. Tiks informēta policija.”
Piesārņotais mežs Garkalnes bunkuru apkārtnē
Savukārt Rīgas domniekam Dainim Locim (Nacionālā apvienība) Ziemassvētkus sagandējis Garkalnes mežā ieraudzītais un par to viņš “uzbraucis” Ropažu novada domei. Deputāts “Facebook” raksta:
“Mums ar draugiem ir tradīcija - pirms Ziemassvētkiem doties pārgājienā pa kādu interesantu maršrutu. Šoreiz izvēlējāmies apmeklēt Garkalnes mežos esošos okupācijas laikā izveidotos, tagad pamestos bunkurus. Kādreiz te bijusi viena no lielākajām munīcijas noliktavām Latvijā.
Bēdīgi, ka Ropažu pašvaldība neredz piesārņoto mežu dabas lieguma zonā!”
Bet bija arī kāds prieciņš: “Bija interesanti ieraudzīt, ka šogad sēnes vēl mežos ir! Laba doma - Ziemassvētku gaileņu mērce!”
Dienvidkurzemē tvarsta mežu piemēslotājus
Arī Lejaskurzemē mežos uzdarbojas piemēslotāji, kurus pēdējā laikā vietējās pašvaldības kārtības sargātāji notver aizvien biežāk. Vietvara informē:
“Aizvien biežāk novadā mežos pieķer piemēslotājus, kas tur izmet savus atkritumus, un sauc pie atbildības. Kārtības uzturēšanai daudzviet ir uzstādītas papildus kameras, tāpat vietējie iedzīvotāji ziņo par nelikumīgu atkritumu izmešanu. Pašvaldības policija pastiprina reidus vietās, kur gružo visbiežāk.
Par atkritumu nelikumīgu izmešanu piemēro administratīvo sodu: * fiziskām personām - no 50 līdz 1000 eiro; * juridiskām personām no 250 līdz 2800 eiro.
Dienvidkurzemes pašvaldības policija saka paldies tiem iedzīvotajiem, kam nav vienaldzīga mūsu vide, un aicina arī turpmāk ikvienu, kas pamanījis mežu vai citu teritoriju piegružotājus, ziņot par pārkāpumiem (arī piefiksējot šos nodarījumus fotogrāfijās un video) pa tālruni 26625333.”
Piedzēries automehāniķis no servisa nozog svešu auto un to pamet grāvī
Kāda ventspilniece “Facebook” dalījusies ar atgadījumu, kas viņu “izsitis no sliedēm”: “Pirmās mašīnas esot jāsvēta? Tā runā. Šoreiz kāds pacentās atvieglot man dzīvi un iesvētīt manā vietā. Kas tad notika!?
Skaista diena Rīgā, kad saņemt zvanu no Ventspils policijas! Ar vārdiem: “Vai Zuzanna? Vai zināt kur atrodas jūsu mašīna?”
Sirds sāk sisties straujāk un skaidrs, ka joks laikam tas nav. Atbildu, ka zinu kur, bet skaidrs pēc toņa, ka es nezinu gan.. Nū… “Servisā”!? Vismaz tāds ir mans pēdējais info, kur tai 100% ir jābūt! Bet izklausās, ka plāni kaut kur kādam ir mainījušies. Man atbild: “Nē, jūsu mašīna atrodas grāvī! Pamesta!”
Koooooo!? Kā!? Kas!? Mašīnai ir jāatrodas servisā! Braukt ar viņu vispār pat fiziski nedrīkstēja!
Servisā (kuru man ieteica kā super labu) meistaram bija savi plāni uz dzīvi! Meistars piedzērās līdz melnai bildei, izdomāja pabraukāt ar manu mašīnu, iebrauca grāvī, mašīnu nometa - līdz nākamajā rītā policija atrada un noskaidroja, kas, kur, kāpēc ir noticis!
Un galu galā, tā vietā lai dusmotos, labi, ka tā! Labi, ka visi ir dzīvi un mašīna nav uz lūžņiem jānodod, jo mēs zinām, ka dzērumā nereta prakse ir frontālās sadursmes un tad ir gan dzīvības, gan lūžņi. Labi, ka vēl tā… Labi, ka grāvītis tāds jauks un līdz žodziņam arī neļāva aizbraukt. Citādāk jau… Nu, pat nezinu.”
Pa dubļiem uz Ogres upi
“Ogres Ziņas” publicējušas kāda ogrēnieša vēstuli par Tilta ielu un upes krastu. Laikā, kad pats pilsētas centrs jeb “fasāde” mirdz Ziemassvētku gaismās, mazliet tālāk valda “dubļu valstība”. Sašutušais pilsētnieks raksta:
“Lampiņas Ogrē ir saliktas, atmosfēra radīta, tūristu pieplūdums, acīmredzot, gaidāms. Atliek tikai cerēt, ka viņiem neienāks prātā aizstaigāt līdz Ogres upei centra daļā šaipus sliedēm. Kāpēc?
Pirmkārt, nokļūt tur ar tīriem apaviem ir neiespējami. Tilta iela - iela pašā pilsētas centrā, kas ved uz upi, nav klāta ne ar bruģi, ne asfaltu, ne pat grants segumu. Tur ir īpašais segums - romantiska kompozīcija no vecām, sapuvušām lapām un dubļiem. Dabas taka bez brīdinājuma zīmes tā teikt...
Otrkārt - galamērķis. Ko tūristi tur ieraudzīs? Nekoptu krastu un krastā nomestu pontonu tiltu, kas pusgadu pilsētai nav vajadzīgs (godīgi sakot arī otru pusgadu tas diži arī nav vajadzīgs). Kur to likt ziemas sezonā? Pareizi - nomest turpat upes krastā, pašā pilsētas centrā. Ģeniāli!”
Rakstītajam interneta komentāros piebalso arī citi pilsētnieki: * “Šo jautājumu jau kādas trīs reizes esmu mēģinājis pacelt, bet pagaidām neizskatās, ka kaut kas tiks darīts. Arī pašvaldības rīkotajās iedzīvotāju aptaujās to esmu norādījis kā vienu no lietām, kas jāsakārto. Es gan vairāk runāju nevis par šo ielas posmu, bet drīzāk par Komunikāciju tiltu.”
* “Taisnība. Kad bija uzsnidzis, bija mēģināts šķūrēt sniegu. Rezultātā - sastumtas kaudzēs lapas kopā ar dubļiem. Kad uzsalst, ir ciešami. Nelīdzens, akmeņi. Tumsā problemātiski. Lūgums izveidot ietvi līdz tiltam un nesākt atkal apgalvot, ka komunikāciju tilts nav staigāšanai. Ir vajadzīgs ļoti daudziem.”
* “Tiešām šī vieta ir degradēta. Ogres upes ieteka Daugavā ir aizkakāta. Rozā daudzdzīvokļu mājas īpašnieks neved kanalizāciju un visa vide smird. Kanalizācija lēnām tek lejā uz upi. Komunikāciju tilts ir izbūvēts uz vecās Daugavpils šosejas tilta akmens pāļiem. Būtībā vēsturiska vieta, otrā upes krastā vēl ir saglabājies vecais krogs. Tiltu galos bieži pulcējās cilvēki, jo tur paveras skaists skats uz upi. Lietderīgi būtu soliņi, miskastes un sakopta pieeja. Par laipas naudu to varētu izdarīt vairākas reizes.”
Nevainīgais Liepājas Vienradzis nokļūst geju skandālā epicentrā
Tikmēr Ogres novada mērs ir sašutis par starptautiskā konkursā izraudzītā vides objekta – mākslinieka Krista Salmaņa veidotā spīdīga peldriņķa ar vienradža galvu “Pūtiens” – atrašanos Liepājas centrā, kuru Ogres novada mērs nez kāpēc nodēvējis par LGTB (lesbiešu, geju, transseksuāļu, biseksuāļu) simbolu. Kaut gan būtībā tam ar LGTB kustību nav nekāda sakara, jo vienradzis ir pasaku tēls, mītisks radījums, kuram mākslinieks nekādu seksuālu nozīmi nav piedēvējis. Krišs Salmanis ar šo tēlu apspēlējis Liepājas vēju tēmu, izvietojot spoguļmetāla skulptūru – milzīgu peldriņķi ar vienradža galvu, kas it kā aizpūsts no jūras un ar ragu iedūries zemē. Kaut arī “Pūtiens” izraisījis plašu diskusiju vēju pilsētā par tā lietderību un māksliniecisko vērtību, līdz šim tam publiski netradicionālu seksuālu orientāciju nebija piedēvējis.
Savukārt Ogres mērs šajā mītiskajā tēlā saskatījis kaut ko citu un “Facebook” to komentē: “Nesen klausījos diskusiju par to, ka sākotnēji Liepājas domes komitejā neatbalstīja LGBT simbolu vienradzi Liepājas centrā. Vēlāk pēc Kultūras ministrijas spiediena Liepāja padevās. No TV ekrāniem progresīvie centās pasniegt to, ka tās ir Eiropas vērtības, ka Liepāja būs eiropeiska pilsēta nevis provinicāla. Es laikam kļūstu vecs - kā vienā brīdī seksuāla pieredze var kļūt par galveno Eiropas vērtību? Man Eiropas vērtības nes Eiropas demokrātiskā sistēma, Eiropas filozofi, rakstnieki, komponisti, tēlnieki, gleznotāji un mūsējie dižgari, kuri centušies līdzināties šīm vērtībām un kļuvuši par šo vērtību sastāvdaļu.
Politiskajās diskusijās cietušais Vienradža “Pūtiens” Liepājas centrā:
Piemēram, Hūns, Feders, Purvītis, Rainis, Mauriņa, Raudive un tagad arī varētu viņiem pievienot Alvi Hermani. Viņi ar savu izcilību, personības spožumu nav provinciāli, bet sevī nes Eiropas vērtības visaugstākajā kvalitātē. Bet jūs man piedāvājiet aizstāt šīs vērtības ar vienradzi. Vai šis ir progress mākslā? Vai Liepājas vienradzis izkonkurēs Pietu Vatikānā? Ja Kārlis Zāle būtu progresīvs, tad Rīgas centrā būtu vienradzis, kas tur trīs zvaigznes, nevis Milda. Es neapskaužu savus kolēģus Liepājas domē un, paldies Dievam, ka Ogre nevinnēja Eiropas kultūras galvaspilsētas vai vienradža izrādīšanas konkursā. Man ir pārliecība, ka mūs eiropeiskus nevis provinciālus dara latvieši, kas sasnieguši pasaules līmeni, nevis vienradzis pilsētas centrā.”
