Vai par elektrību maksāsim vairāk? Skaidrojam, cik 2026. gadā izmaksās gaisma

Lūk, tikai pāris ziņu virsraksti: “Elektrības tarifi 2026. gadā saglabāsies nemainīgi; noslēgsies valsts atbalsts”, “Elektroenerģijas pārvades vidējais tarifs no 2026. gada samazināsies par 10%.” Tad ko dara “Augstsprieguma tīkls” (AST), “Sadales tīkls” un elektrības tirgotāji? Kāpēc tika ieviests valsts atbalsts jaudas maksai un kāpēc tas nu beidzas?

Rēķini pieaugs 97% mājsaimniecību

AST paziņo, ka pārvades tarifs 2026. gadā samazināsies par 10%, tajā pašā laikā “Sadales tīkls” ziņo, ka mājsaimniecību rēķini tomēr nedaudz kāps. Savukārt elektrības biržas cenas (“Nord Pool”) svārstās te augšup, te lejup, pat nedēļas laikā par desmitiem procentu. Rezultāts: patērētājs lasa virsrakstus, un informācija šķiet pretrunīga.

Taču pretruna ir tikai šķietama, jo pārvade ir ļoti maza daļa no kopējā rēķina, bet valsts atbalsta pārtraukums dod lielu ietekmi tieši uz mājsaimniecībām. Īsumā - tarifu struktūra pazeminās, bet kopējais maksājums par jaudu pieaugs, jo beidzas valsts kompensācija, kas līdz šim slēpa faktisko sadārdzinājumu.

Lielai daļai privātpersonu rēķini 2026. gadā būs lielāki, un iemesls nav AST tarifi, bet valsts atbalsta beigas. Tas skars mājsaimniecības ar pieslēgumu līdz 25A (ampēriem) un “Pamata” tarifu plānu, tas ir - 97% mājsaimniecību. Atkarībā no pieprasītās jaudas pieaugums būs: vienfāzes pieslēgumam no 0,2 līdz 1,26 eiro mēnesī, bet trīsfāžu pieslēgumam - no 1,92 līdz 3,50 eiro mēnesī (bez PVN). Kopā ar PVN pieaugums būs par 0,24–4,24 eiro mēnesī.

Piemēram, ja tagad mēnesī par vienfāzes pieslēgumu “Elektrum ekonomiskajā” tarifā vajadzēja maksāt 7,55 eiro mēnesī, tad no nākamā gada maksājums pieaugs līdz 8,23 eiro, tas ir par 68 eirocentiem.

Ir elektroenerģijas patērētāji, kuriem nekas nemainīsies, bet tas praktiski neattiecas uz vairumu parasto mājsaimniecību vai arī neskars lielos elektrības patērētājus - pieslēgumiem ar 32A un vairāk (uz kuriem atbalsts vispār netika attiecināts); juridiskajām personām un mājsaimniecībām ar “Speciālo” tarifu plānu. Tiem rēķinu izmaiņas nebūs, ja vien nemainās patēriņš vai tirgotāja cena.

Kāpēc beidzas valsts atbalsts?

2022. un 2023. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā biržas elektroenerģijas cenas Baltijā uzlēca līdz vēsturiskiem rekordiem. Ja 2020. gadā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 34,03 eiro par megavatstundu, tad 2022. gada vasarā jau virs 300 eiro. Laika gaitā elektrības cenas samazinājās un 2023.–2024. gadā tās stabilizējās ap 85–95 eiro par megavatstundu.

Sadales tarifi tika pārskatīti tieši šajā ļoti augsto cenu periodā. Rezultātā jaudas maksas pieaugums mājsaimniecībām būtu bijis pārāk straujš, tāpēc 2023. gada sākumā valsts ieviesa atbalstu jaudas maksai līdz 25A pieslēgumiem, lai straujo kāpumu nolīdzinātu un “izstieptu” laikā. Valsts faktiski apmaksāja daļu no fiksētās sadales maksas, un patērētājs maksāja mazāk nekā tarifa ekonomiski pamatotā vērtība (vidēji tolaik atbalsts bija līdz četriem eiro).

Atbalsts vienmēr bija terminēts un to noteica līdz laikam, kamēr tarifi strauji nepieaugs, tie stabilizēsies, un nu tas ir noticis.. Rezultātā patērētājs sāk maksāt to summu, ko faktiski maksā sadales pakalpojuma uzturēšana.

Izmaksas par “elektrības transportēšanu”

Tai pašā laikā AST paziņojis, ka no nākamā gada tas par 10% samazinās pārvades jeb elektrības transportēšanu pa “lielo maģistrāli” - augstsprieguma tīkliem. Tomēr rēķinos tas atspoguļosies tikai uzņēmumiem ar lielu patēriņu - samazinājums līdz 9%. Uz mājsaimniecībām tas praktiski nekādu ietekmi neatstās, jo pārvades maksa veido tikai 1–3% no kopējā sadales tarifa. Tātad - samazinājums ir, bet tas ir pārāk “nenozīmīgs”.

Nākamā gada elektrības tirgus

* Aizsargātie lietotāji turpinās saņemt automātisku atbalstu - 20–25 eiro atlaide rēķinā. Pie šiem aizsargātiem lietotājiem pieskaitāmi trūcīgas vai maznodrošinātas personas, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti un personas ar I invaliditātes grupu, kuras atbalstu saņem saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.

* Strauji aug atjaunojamo energoresursu jaudas. 2026. gadā tīkls kļūs jaudīgāks, bet arī noslogotāks – tiks pieslēgtas jaunas apakšstacijas. Tas kopumā ilgtermiņā stabilizēs cenas. Sadales tīklā attīstība notiek intensīvi: 92 tūkstoši km līniju, 28 tūkstoši apakšstaciju, 1,1 miljons viedo skaitītāju – tā ir milzīgā infrastruktūra. Tādēļ arī tiek piemērota maksa par jaudas nodrošināšanu jeb elektropieslēgumu.

Kā izvēlēties pareizo elektrības tarifu?

Šeit jāievēro trīs vienkārši soļi:

1. Noskaidro savu pieslēguma jaudu.

2. Paskaties, vai izmanto “Pamata” vai “Speciālo” tarifu plānu. “Speciālajam” plānam nepieciešams uzmanīgi sekot līdzi patēriņam – mazākā kļūda to var sadārdzināt. Vienkārši sakot, “Speciālais” tarifs ir domāts vietām, kur elektrība lielāko daļu gada netiek izmantota, piemēram: vasarnīcai, kurā dzīvo tikai vasarā; neapdzīvotam dzīvoklim vai mājai; īpašumam, kas stāv tukšs pārdošanā; saimniecības ēkai, kurā nav elektroierīču. Tas nav piemērots ikdienas dzīvesvietai, kur ķirbis katliņā vārās, veļas mašīna griežas un lādējas telefoni – tur labāk der “Pamata” tarifs.

3. Pārbaudi tirgotāja līgumu. Ja ir fiksētā cena – rēķins būs stabilāks. Ja ir biržas cena – tas mainīsies katru mēnesi (vai pat stundu). Jāpiebilst, ka biržas cenas ir stabilizējušās un nav sagaidāms 2022. gada šoks. Eksperti uzskata, ka 2026. gads būs elektrības tirgus pārkārtošanās un stabilizācijas gads, nevis cenu eksplozija.

Zināšanai: elektrības cenas

Šobrīd, slēdzot fiksētos jeb pamata elektrības līgumus (uz noteiktu termiņu, parasti vienu-trijiem gadiem), maksa pie dažādiem elektroenerģijas tirgotiem (“Elektrum”, “Enefit”, “Elektro HM”) vidēji ir robežās no 0,1074 līdz 0,12 eiro par kWh (bez PVN). Jāņem vērā, ka pie vairākiem tirgotājiem ir piemērota arī fiksētā maksa no 0,83 līdz diviem eiro mēnesī, atkarībā no izvēlētā plāna, kas jāmaksā papildus pamattarifam.

Ja ir līgums ar dinamisko/biržas cenu, tad cena par kWh svārstīsies atkarībā no biržas cenas un laika – var būt gan lētākas, gan dārgākas stundas.