Meliorācijas infrastruktūra ir arī valsts drošības jautājums
Situācijā, kad tīrums ir zem ūdens un kartupeļi pūst, vērts aizdomāties, vai pie vainas nav arī nesakārtota vai pat neesoša meliorācijas sistēma.
Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons Jauns.lv norāda: “Atskats uz šo vasaru skaidri parāda, ka meliorācija Latvijā ir kļuvusi par kritisku infrastruktūru, kas nosaka lauksaimniecības konkurētspēju un ražošanas stabilitāti. Šīs sezonas krasās laikapstākļu svārstības – sausuma periodi, kam sekoja intensīvas lietavas – izgaismoja sistēmas nevienmērīgo stāvokli.”
Laba meliorācija glābj ražu
Mārtiņš Trons uzsver, ka reģionos, kur drenāžas tīkli ir sakārtoti, ražas zudumi bija ievērojami mazāki, kamēr teritorijās ar novecojušu vai sabrukušu meliorāciju zemnieki piedzīvoja ilgstošu lauku pārmitrināšanos un augsnes struktūras sabojāšanos.
Tomēr meliorācija nozīmē arī ieguldījumus, un te jājautā, vai ir pieejami kādi atbalsta mehānismi. Mārtiņš Trons uzskata: “Valsts un Eiropas Savienības līmenī ir jāveido ilgtspējīgs un mērķēts finansējuma modelis meliorācijas atjaunošanai. Vienkārši sakot, šī infrastruktūra ir valsts drošības jautājums, jo ietekmē ne tikai ražošanu, bet arī lauksaimniecības zemju vērtību un ūdens apsaimniekošanu kopumā.”
Nepieciešams skaidrs plāns
Iespējamie atbalsta mehānismi, kurus Zemnieku saeima saskata kā efektīvākos, ir šādi.
1. Ilgtermiņa investīciju programma, kas atbalsta gan koplietošanas, gan individuālo meliorācijas sistēmu atjaunošanu.
2. Valsts līdzfinansējums koplietošanas sistēmām, jo individuāliem zemniekiem tās bieži ir finansiāli “nepaceļamas”.
3. Nodokļu atvieglojumi vai kredītu garantijas zemniekiem, kas iegulda meliorācijas atjaunošanā.
“Latvijai steidzami nepieciešams stratēģisks plāns 10–20 gadu periodam, jo izmaksas, ko rada nefunkcionējoša meliorācija, jau tagad pārsniedz ieguldījumus, kas būtu nepieciešami sistēmas sakārtošanai,” teic Zemnieku saeimas valdes loceklis.
Pašlaik par saviem līdzekļiem
Pagaidām mūsu lauksaimnieki meliorāciju lielākoties veic par saviem līdzekļiem, un nereti tas ir nopietns finansiāls slogs. Biežākie darbi ir novadgrāvju tīrīšana un atjaunošana, caurteku nomaiņa un drenāžas cauruļu labošana. Turklāt viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir koplietošanas sistēmas – ja tās nav sakārtotas, individuālie ieguldījumi nespēj nodrošināt pilnvērtīgu rezultātu. “Zemnieki ir gatavi investēt, taču, lai meliorācija tiešām strādātu, ir jānodrošina visu sistēmas posmu funkcionēšana – sākot no privātajiem laukiem līdz valsts un pašvaldību meliorācijas grāvjiem,” piebilst Mārtiņš Trons.
Pieejams Eiropas Savienības atbalsts
Ņemot vērā pēdējo gadu mainīgos klimata apstākļus, biežās lietavas, kaitēkļu apdraudējumu mežiem, atbalsts meliorācijas sistēmu pārbūvei ir nozīmīgs ieguldījums šo ūdens novadīšanas sistēmu pastāvēšanai un augsnes mitruma regulēšanai, lauksaimniecības un mežsaimniecības veiksmīgākai ražošanai.
“Lieliski apzinoties, cik akūti ir nepieciešams sakārtot šo jomu, Zemkopības ministrija nodrošināja atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai gan iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā 2014.–2020. gadam, gan no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, gan arī turpina to darīt pašreizējā ES fondu periodā. Kopumā līdz šim atbalsts ir sniegts vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, un iepriekšējos gados atbalsts bija ļoti pieprasīts – pieteikumu apjoms pārsniedza atbalsta iespējas,” uzsver Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītājs Raivo Rudzītis.
Kopumā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pieejamā vairāk nekā 100 miljonu eiro lielā finansējuma un no Atveseļošanas fonda gandrīz 34 miljoniem eiro tika apstiprināti 857 projekti.
Arī 2023.–2027. gada plānošanas periodā no ELFLA pieejams “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Tas sadalīts šādi:
• valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājiem vai tiesiskajiem valdītājiem – valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) un lauksaimniecības zinātniskajām institūcijām – 32 600 000 eiro;
• pašvaldībām – 3 400 000 eiro.
ZMNĪ un lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas pieejamo finansējumu var izmantot valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai lauksaimniecības vai meža zemē, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu pārbūvei vai atjaunošanai (bez seguma). Savukārt pašvaldības atbalstu izmanto pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei vai atjaunošanai.
Jāsakārto valsts nozīmes infrastruktūra
Programmas īstenošana vēl ir pusceļā, un darbi rit pilnā sparā, informē Zemkopības ministrija. Uz šā gada decembra sākumu bija pieteikti 45 projekti par vairāk nekā 12 miljoniem eiro. Lielākais pieteikumu skaits ir valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanai – 36 projekti par vairāk nekā 11 miljoniem eiro. Pašvaldības pieteikušas deviņus projektus par vairāk nekā 800 000 eiro.
Lai gan ELFLA atbalsts pieejams tikai publisko meliorācijas sistēmu sakārtošanai, koplietojamo sistēmu uzturēšana ir būtiska, lai arī lauksaimnieku uzturētās sistēmas darbotos sekmīgāk, norāda ministrijā.
Veicot ieguldījumus meliorācijas sistēmu uzlabošanā, tiek būtiski stiprināta lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju produktivitāte un noturība pret klimatiskajām svārstībām. Sniegtā atbalsta mērķis ir pilnveidot infrastruktūru, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, uzlabo meža ražību, audžu veselību un kokmateriālu kvalitāti, vienlaikus saglabājot un stiprinot meža ieguldījumu globālajā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī kopumā veicina lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru konkurētspēju.
Pateicoties šādu līdzekļu pieejamībai, Latvijā iespējams atjaunot meliorācijas sistēmas un nodrošināt to stabilu un nepārtrauktu darbību.
