Iespaidīgs skats! Svecīšu vakarā atzīmē Alūksnes Lielo kapu vārtu 100 gadus ar multimediālu stāstu

Alūksnes Lielo kapu vārti tika atklāti 1925. gada 4. septembrī un kļuvuši par nozīmīgu Alūksnes kultūrvēsturiskās ainavas un garīgās telpas daļu, vēsta izdevums "Alūksniešiem.lv". Atzīmējot šo vēsturisko faktu, 4.oktobrī Alūksnes Lielajos kapos no plkst. 19.00 – 21.00 bija skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”, kas tika projicēts uz kapu vārtiem un atkārtots ik pēc 20 minūtēm.

Saskaņā ar Alūksnes muzejam pieejamo vēsturisko informāciju, Lielo kapu vārti ir arhitekta un arhitektūras vēsturnieka Paula Kampes darbs. To uzraksts “Esi uzticīgs līdz nāvei” nāk no Jāņa atklāsmes grāmatas (2:10): “Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības kroni.” Pirmajā gadā pēc uzcelšanas vārti bija brīvstāvoši – tiem abās pusēs bija tikai nelieli mūra fragmenti, pie kuriem paredzēts pievienot sētu. Paša mūra sēta tapa tikai nākamajā gadā.

“Reizēm novadpētnieku vidū izskanējis pieņēmums, ka vārti pārvesti no Lāzberģa muižas, taču šim apgalvojumam nav atrasts ne dokumentāls, ne stilistisks pamatojums. Gluži pretēji – vārtos spilgti redzams Paula Kampes raksturīgais stils: vienkāršs, bet ar dekoratīviem akcentiem, īpaši arku rotājumos un slēgakmeņos, kuros vēl saglabājušās jūgendstila atbalsis,” pastāstīja Alūksnes Kultūras centra Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Baltā – Vanaga.

Kapsēta kā oficiāla apbedījumu vieta pastāv kopš 18. gadsimta otrās puses – pirmoreiz tā pieminēta Johana Vilhelma Broces darbos 1791. gadā. Tomēr arheoloģiskie dati liecina, ka šajā apkārtnē cilvēki apbedīti jau 11.-13. gadsimtā un arī Alūksnes viduslaiku kapsēta pēc Vācu ordeņa dokumentiem nav atradusies tālu.

Kapsēta atrodas Miera ielā Kapsētas pussalā, Alūksnes ezera krastā, un ir viena no lielākajām un senākajām Latvijā. Ik gadu, augusta pirmajā svētdienā, kapsētā notiek vērienīgi Kapu svētki. Svecīšu vakars – oktobra pirmajā sestdienā, norāda "visitaluksne.lv".