Latvijā plāno būvēt jaunu nacionālo futbola stadionu - sola ekonomisku un pilsētvides izaugsmi

SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri "Populous", kura portfelī ir tādi stadioni kā "Wembley" un "Tottenham Hotspur" Londonā, "Yankee Stadium" Ņujorkā un "FNB Stadium" Johanesburgā, Dienvidāfrikā.

SEP ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas - tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.

SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka, pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu, par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13 500 līdz 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Līdzīgi projekti Tallinā un Viļņā pierāda šo efektu praksē, norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis. Viņš skaidro, ka Igaunijas "A. Le Coq Arena" ir kļuvusi par nozīmīgu Tallinas pasākumu vietu, katru gadu piesaistot vairāk nekā 150 000 apmeklētāju un veicinot vietējā tūrisma un viesmīlības sektora izaugsmi. Līdzīgi Viļņas stadionu attīstības projekti ir iezīmējuši jaunu ekonomiskās aktivitātes vilni pilsētas perifērijas rajonos.

Pašlaik Latvijas futbola izlase lielāko daļu spēļu aizvada Daugavas stadionā, kurš neatbilst modernām UEFA un FIFA prasībām. Jaunais stadions ļautu regulāri rīkot starptautiskas spēles un turnīrus Latvijā, kas nozīmē arī jaunu tūristu plūsmu, norāda SEP.

Pēc Latvijas Futbola federācijas (LFF) aprēķiniem, katra starptautiska spēle Rīgā piesaistītu 5 000-10 000 ārvalstu līdzjutēju, kas nozīmē ievērojamu pienesumu viesnīcu, ēdināšanas un transporta sektoros. Tiek lēsts, ka šāds tūrisma pienesums varētu sasniegt 10-15 miljonus eiro gadā, ja stadionā norisinātos 10-12 starptautiska mēroga pasākumi.

Umanskis skaidro, ka starptautiskā pieredze liecina, ka stadioni kļūst par ilgtermiņa kultūras un izklaides mezgliem - to izmantošana nav aprobežota tikai ar sportu. Modernos stadionos vidēji 50-60% ieņēmumu veido tieši nesporta pasākumi - koncerti, festivāli, izstādes un konferences. Tas padara projektu ekonomiski dzīvotspējīgu ilgtermiņā.

Moderns stadions spēj mainīt vesela pilsētas rajona attīstības virzienu, norāda SEP. Pētījumā tika analizēti un salīdzināti vairāki starptautiskie piemēri, ka šāda projekta īstenošana Rīgā veicinātu apkārtējo teritoriju attīstību, radot jaunas komerctelpas, sabiedrisko infrastruktūru un uzlabojot transporta pieejamību.

"Stadioni citās Eiropas pilsētās bieži kļūst par "enkurobjektiem", ap kuriem veidojas jauni dzīvojamie rajoni, biroju centri, kultūras iestādes un publiskās telpas. Tie pievelk investīcijas, palielina nekustamā īpašuma vērtību un uzlabo pilsētas konkurētspēju. Rīgai šis ir stratēģisks solis nākotnē," piebilst Umanskis.

Izpēte parādījusi, ka futbols kā nozare Latvijā jau šobrīd rada papildu ekonomisko vērtību 37 miljoni eiro gadā, kas tālāk ekonomikā multiplicējas līdz apmēram 55 miljonu eiro pienesumam iekšzemes kopproduktam (IKP). Jauns stadions palielinās šo ietekmi, paplašinot starptautisku turnīru, pasākumu un koncertu rīkošanas iespējas, norāda Umanskis.

Tāpat SEP ziņojumā secināts, ka jaunais stadions nodrošinātu vienotu futbola attīstības centru, radot telpu gan profesionālajam sportam, gan plašai sabiedrības iesaistei. Tas būtu vieta, kur aug nākamā futbola paaudze, vienlaikus kļūstot par plašāku sabiedrisko aktivitāšu centru Rīgā.

Jau ziņots, ka tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

SEP specializējas kompleksu un tehnoloģiski sarežģītu objektu projektēšanā, sākot no rūpniecības un enerģētikas ēkām līdz biogāzes un civilajiem projektiem.

Uzņēmums 2024. gadā strādāja ar 9,435 miljonu eiro apgrozījumu un guva 167 550 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

SEP reģistrēts 1996. gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 907 440 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Baltelektroprojekts", kura īpašnieks tieši un pastarpināti ir Mhitars Mhitarjans.