Ko runā tīmeklī: teātrī aplaudē, bet lidmašīnā?
Ir pierasts un saprotams aplaudēt pēc teātra izrādes vai koncerta, bet ir, kas to dara lidmašīnā – ja nolaišanās bijusi veiksmīga. Daļai cilvēku tas šķiet dīvaini un pat tracinoši. Platformā “Threads” Inese raksta: “Šodien bija TĀ diena!!! Nolaidāmies ar lidmašīnu Rīgas lidostā un NEVIENS neaplaudēja! Biju šokā. Vai tiešām cilvēki sāk nākt pie prāta?”Publika komentāros lielākoties gan nepiekrīt šai nostājai.
Ieva: “Kāda vaina aplaudēšanai, Ja lidojums ir veiksmīgi beidzies. Daudziem ir bail lidot, bet savādāk nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Esmu vienmēr atvieglota, kad lidojums beidzies. Paldies pilotiem un apkalpei.”
Nobilis lettorum: “Vēl viena “es zinu, kā citiem pareizi būt” persona? Lai taču aplaudē. Kaut dzied vai trallina kā cīruļi. Ļaujiet citiem būt. Brīvi un laimīgi cilvēki tā dara.”
Laura: “Kas tur slikts, ka aplaudē, īpaši, ja bērni lido vai cilvēkam pirmais lidojums, tāds foršs mirklis. Bet šiem arogantajiem, nūģīgajien ceļotājiem vajag pārgriezt acis un tēlot no sevis super rietumnieciskus un super pieredzējušus ceļotājus, jo, redziet, aplaudē tikai kolhoznieki no Austrumeiropas. Kaut gan paši no tā paša pīļu dīķa vien izlīduši.”
Zaiga: “N-tās reizes lidots, nekad nekur neviens nav aplaudējis.”
Anete: “Es arī vienmēr brīnos, par kādiem aplausiem ir runa.”
Ironi Queen: “Man ir aerofobija un neliela klaustrofobija. Iespējams, arī amoksofobija. Tici man, tās reizes, kad esmu lidojusi, es burtiski nomirstu. Un nosēžoties es esmu gatava nobučot visus un ikvienu, arī sevi!”
Elena: “Man tas pats. Man pat pašai lidot pa gaisu gribas pec nosēšanās.”
Ineta: “Pilnīgi skauž, ka aplaudēšana lidmašīnā ir jūsu lielākā trauma. 1993. gadā lidoju ar “Lufthansa” no Frankfurtes uz Toronto, un, veiksmīgi nolaižoties, visi aplaudēja. Tas bija tāds mīlīgs pārsteigums, jo līdz tam biju tikai neskaitāmas reizes lidojusi ar “Aeroflot”, un tur, protams, neviens neaplaudēja.”
Sanita: “Esmu vienreiz aplaudējusi jo, lidojot uz Norvēģijas ziemeļiem lielā vētrā, kad ceļi tiek slēgti dēļ sniega vētras, tomēr to lidoparātu nolēma nosēdināt, tas bija briesmīgi, bļāva cilvēki, un protams, veiksmīgi apstājoties, visi aplaudēja.”
Sintija: “Nu, kas tur slikts, ja cilvēki aplaudē? Ja ļoti grib, var arī dziesmu pilotam nodziedāt. Tomēr lidmašīna veiksmīgi nosēdināta un jūs nenokritāt. Vai arī Jums mazliet skauž, ka Jums pēc darba dienas klienti un kolēģi neaplaudē?”
Alise: “Man gan patīk aplaudēt.”
divas.abeles: “Tu vienkārši nelidoji no Turcijas vai Ēģiptes.”
Dāvis: “Pēc posta var spriest, ka lido ar “Ryanair”. Tikai “Ryanair” lidojumā esmu dzirdējis to plaudēšanu. Regulāri lidoju ar AB un nekad AB lidojumos neesmu dzirdējis plaudēšanu. Neesmu nācis pie secinājuma, kādēļ tāda tradīcija “Ryanair” pasažieriem.”
Ilonda: “Žēl, ka aizgājusi vēsturē. Atceros savas pirmās reizes ar “Canadian Air”, “SwissAir”, “Lufthansa” un “Japan Airlines”. Tik forši bija tā izrādīt cieņu un pateikt paldies kapteinim/apkalpei par jauko lidojumu – tieši tā to toreiz, ļoti sen, uztveru. Tolaik reisos uz Rīgu nekad vai gandrīz nekad neaplaudēja. Tad sāka aplaudēt, par ko man bija prieks. Nu, tagad tāds laiks – pateikt paldies un izrādīt cieņu jau nav būtiski… Aplausi tiešām bija skaista tradīcija, žēl.”
Gunta: “Žēl gan, ka neviens vairs neaplaudē, ierodoties Latvijā. Optimisms galīgi laikam zudis (joks).”
Mārtiņš: “Kad, atgriežoties no Ēģiptes pēc divām nedēļām, lidmašīna nosēžas Rīgā un pilots saka: “Sveicam jūs Rīgā, temperatūra pilsētā -10 grādi, spēcīgs ziemeļu vējš un putenis”, salonā atskan nevis aplausi, bet gan neapmierinātas balsis: “Kur tu mūs esi atvedis? Ved mūs atpakaļ!””
Kristīne: “Tālākos galamērķos nosēžoties diezgan bieži aplaudē, Rīgā nolaižoties, šķiet, nekad.”
Kaspars: “Mainās tradīcijas, kultūra. Agrāk cilvēki uz Operu pucējās, aizejot uz Stokholmas operu uzvalkā, var izradīties, ka esat vienīgais, dāmām atbilstošā kleitā var sanākt tas pats. Pirmais lidojums pirms 38 gadiem, mainījies tas, ka lidojumi ir palikuši lētāki, attiecīgi lētāki cilvēki lido.”
Aigars: “Aplausu nekad nevar būt par daudz.”
Ilze: “It kā Rīgā būtu vienīgā vieta, kur aplaudē, pamēģiniet kādu Dienvidamerikas reisu, piemēram. Un godīgi, Rīgā jau labu laiku neesmu nevienu redzējusi plaudējot.”
Ģirts: “Nav tā, ka lido no un uz konkrētiem galamērķiem? Manā avio pieredzē neviens nav aplaudējis. Uz UK neesmu gan lidojis.”
Inguna: “Lidoju Rīga-Krakova un Krakova-Amsterdama, neviens neaplaudēja. Aplaudē, man šķiet, čarterreisos vairāk.”
