Latvija piedāvā ierobežot alkohola lietošanu jau Eiropas līmenī

Iniciatīva tika apspriesta nesenajā apaļā galda diskusijā, kas bija veltīta sirds un asinsvadu slimībām, sestdien, 13. septembrī, ziņo ERR radioziņas, atsaucoties uz ārvalstu medijiem.

Valstis ierosināja Briselei apsvērt nodokļu pasākumus un alkohola reklāmas ierobežojumus kā daļu no turpmākā ES plāna sirds un asinsvadu veselības aizsardzībai.

Īpaši aktīvu pozīciju ieņēma Francija, norādot uz nepieciešamību "veikt darbības attiecībā uz tabakas un alkohola aplikšanu ar nodokļiem" un uzsverot, ka šo problēmu visefektīvāk iespējams risināt tieši Eiropas Savienības līmenī.
Eiropas Komisija gala priekšlikumus par plānu prezentēs vēlāk.

Jau vēstīts, ka 1. augustā, stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu Latvijā un tā radītās sekas. Viena no izmaiņām - saīsināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks.   

Grozījumi ir daļa no Veselības ministrijas īstenotās politikas alkohola lietošanas mazināšanai, kas balstās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās un starptautiski atzītos pierādījumos sabiedrības veselības jomā.   

Latvijā alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā. 2023. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 11,7 litri, bet, ieskaitot tūristus, – jau 12,5 litri. 2024. gadā, ieskaitot tūrisma patēriņu, šis rādītājs Latvijā bija – 12 litri (Eiropā vidējais absolūtā alkohola patēriņš 10 litri). Augstais līmenis ietekmē ne tikai veselību, bet arī rada būtisku slogu budžetam.

Veselības ministrijas īstenotās politikas mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, īstenojot pasākumus, lai:   

• nepalielinās alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un tiek uzlabota veselības aprūpes pieejamība;  
• nepalielinās riskanto alkohola lietotāju skaits (2020.gadā – 39,8%, 2025.gadā – 39%); riskanta alkohola lietošana: >60 g alkohola vienā reizē pēdējā mēneša vai gada laikā;  
• samazinās alkohola seku izraisītā mirstība un saslimstība, piemēram, aknu ciroze, satiksmes negadījumi, noslīkšana, traumas, pašnāvības, vardarbība.  

Pēc PVO datiem alkohola lietošanas seku dēļ ik gadu konstatē aptuveni 8% nāves gadījumu vīriešiem un 3% sievietēm. Arvien vairāk Eiropas valstu ievieš ierobežojumus alkohola pieejamībai – tirdzniecības laikam, reklāmai, pastiprina brīdinājumus, ietekmē cenas. Līdz ar to vairākās Eiropas Savienības valstīs pēdējās desmitgades laikā ir panākts ievērojams alkohola patēriņa samazinājums.

Deviņas ES valstis, tostarp Lietuva, Somija, Grieķija un Horvātija, no 2010. līdz 2022. gadam samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju vismaz par 10%, sasniedzot PVO izvirzīto mērķi. Piemēram, Lietuva samazinājusi patēriņu par gandrīz 2,5 litriem jeb 17%, pateicoties stingrākiem kontroles pasākumiem 2018. gadā.