Daudzi Latvijas iedzīvotāji nav reaģējuši uz būtiskām izmaiņām pensiju sistēmā
No šī gada janvāra stājušās spēkā izmaiņas pensiju sistēmā, kas skar gandrīz katru strādājošo: uz trim gadiem iemaksu likme 2. pensiju līmenī samazināta par vienu procentpunktu, un šī daļa novirzīta 1. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas 2. līmenī samazinātas no 6% uz 5%, kas nākotnē nozīmē mazākus personīgos uzkrājumus.
Lai gan iemaksas 2. pensiju līmenī veido tikai daļu no kopējā pensiju kapitāla, tās ir nozīmīgs balsts, uz kuru paļaujas daudzi iedzīvotāji. Tomēr līdz šim uz šīm izmaiņām aktīvi reaģējuši vien 12% iedzīvotāju, sākot veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, liecina bankas "Luminor" veiktā aptauja.
"Ņemot vērā prognozēto demogrāfisko attīstību Latvijā, pensiju 1. līmenis, t.i., valsts vecuma pensija, nevarēs nodrošināt pat tuvu tādam ienākumu līmenim, pie kāda pieradis strādājošais cilvēks. Sabiedrības novecošanās nozīmē, ka esošais pensiju kapitāls būs jādala arvien lielākam cilvēku skaitam, un valsts pensijai kļūs arvien grūtāk aizvietot algu, ko cilvēks saņēmis pirms aiziešanas pensijā. Pašreizējās prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam uz vienu pensionāru būs tikai divi strādājošie, nevis trīs, kā tas ir vidēji šobrīd. Šādos apstākļos iedzīvotāju savlaicīga rīcība un uzkrājumu veidošana ir atslēga finansiāli stabilai vecumdienu dzīvei," norāda eksperti.
Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā tikai 12% respondentu, reaģējot uz izmaiņām pensiju sistēmā, ir sākuši aktīvi rūpēties par savu nākotni. 8% ir sākuši veidot papildu uzkrājumus vecumdienām, bet vēl 4% ir palielinājuši iemaksu apjomu jau esošajos uzkrāšanas instrumentos, piemēram, 3. pensiju līmenī.
11% aptaujāto norādīja, ka pagaidām nekādas izmaiņas nav veikuši, taču apsver iespēju nākotnē sākt veidot papildu uzkrājumus - pārsvarā tie bija jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Lielākā daļa - 54% respondentu - norādīja, ka nav veikuši nekādas izmaiņas savos uzkrājumos vai to apjomā. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju - 14% - vispār nebija informēti par izmaiņām pensiju sistēmā. Visbiežāk tie bija jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
