Balvu pusē novērots īsts dabas brīnums. "Latvijā tas ir pirmais gadījums!"
Balvu novada iedzīvotājs Ainārs novada mežos pamanījis ļoti neparastu skatu - baltus aļņus, kuri ir reti sastopami ne vien Latvijas, bet arī pasaules mežos.
"Ļoti skaisti!" pie ragaiņu foto norāda Līga. Arī Sandim novērojums šķiet burvīgs un viņš norāda, ka nezināja, ka eksistē alņi arī baltā krāsā. Tikmēr Laura pieļauj, ka novērotajiem dzīvniekiem piemīt albīnisms - ģenētisks defekts, kad cilvēka vai dzīvnieka matos, acīs vai ādā trūkst pigments melanīns. Bet Inita uzskata, ka "albīnisms tas nevarētu būt, jo uz alņu kažokiem novērojami brūni plankumi".
"Es par šiem alņiem (vai līdzīgiem šiem konkrētajiem) Balvu pusē esmu informēts jau kādus gadus piecus. Un šis laikam Latvijā ir pirmais šāds piefiksētais gadījums. Es zinu, ka mednieki viņus nemedī, lai saglabātu tādu kā dabas retumu," norāda mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Kažoka krāsu izraisījusi ģenētiska novirze
Kā Jauns.lv norāda Ozoliņš, "alņiem, visticamāk, nav albīnisms, bet leicisms". Arī šis stāvoklis ir ģenētiska novirze, kas, iztrūkstot vienam vai vairākiem pigmentiem, izraisa dzīvniekiem daļēju ādas ārējās pigmentācijas zudumu. "Nu varbūt arī tas ir daļējs albīnisms, kas uz kaut kādiem audiem pilnībā neizpaužas un uz kaut kādiem izpaužas. Raksturīgākā albīnisma pazīme ir tā, ja dzīvniekiem ir sarkanas vai gaiši zilas acis. Bet fotogrāfijā nav īsti saskatāms, kādas tās acis ir," norāda pētnieks.
"Precīzi to varētu zināt, ja alņus nomedītu un dabūtu kaut kādus ģenētiskos paraugu no viņiem. Pēc pigmenta fotogrāfijās to noteikt ir grūti," norāda Ozoliņš.
Jautāts, vai šādi dzīvnieki kažoka krāsas dēļ nav mazāk pasargāti dabā, kur tie ir vieglāk ieraugāmi, pētnieks atbild apstiprinoši - drīzāk to krāsojums esot zaudējums nekā ieguvums. "Dabā plēsēji vairāk orientējas pēc smaržas pēdām, nevis izskata, jo plēsējiem viņi visi vienādi ož un vienādi garšo. Medību beigu posmā redze kļūst nozīmīga. Bet ziemā varbūt viņiem ir priekšrocības, jo viņi tieši ir grūtāk pamanāmi."
"No populācijas aizsardzības viedokļa, šādi dzīvnieki no dabas būtu jāizņem"
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzsver, ka attēlos redzamajiem "alņiem ir novērojams ģenētisks defekts". "Šajā gadījumā izskatās, ka nav runa par albīnismu, bet leicismu," norāda VMD pārstāvis. Tāpat viņš uzsver, ka kļūme vienā gēna mehānismā ietekmē visu organisma sistēmu ar iespējamiem maņu traucējumiem".
"Suga evolūcijas gaitā ir pielāgojusies konkrētajiem vides apstākļiem, kas ietver arī noteiktu apmatojuma iekrāsojumu. Attiecīgi arī izdzīvot jebkuras sugas īpatņiem, kas krasi atšķiras no sugas īpatņa pamata pazīmēm, ir daudz sarežģītāk un tie retāk sasniedz savu dzimumgatavību," norāda Lūsis.
"Ja šādus indivīdus nemedī, bet saudzē, tad tas var novest pie situācijas, ka šie indivīdi rada pēcnācējus un attiecīgi palielinās iespējas šādu ar sugai netipisku apmatojuma iekrāsojumu aļņu skaita pieaugumu populācijā. No aļņu populācijas aizsardzības viedokļa atbilstošāk primāri būtu no populācijas jāizņem šādi sugai netipiski indivīdi nevis, iespējams, speciāli saudzēti. Dabā šādi dzīvnieki ir izņēmums ne norma!" uzsver Lūsis.
