Serbijas prezidents Vučičs apsūdz Putina draugu, slaveno režisoru Kusturicu valsts apvērsuma gatavošanā
foto: REUTERS/SCANPIX
Emirs Kusturica
Pasaulē

Serbijas prezidents Vučičs apsūdz Putina draugu, slaveno režisoru Kusturicu valsts apvērsuma gatavošanā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs apsūdzēja slaveno režisoru, mūziķi un ilggadējo Krievijas agresijas atbalstītāju Emiru Kusturicu valsts apvērsuma sagatavošanā.

Serbijas prezidents Vučičs apsūdz Putina draugu, s...

Vučičs žurnālistiem paziņojis, ka Kusturica kopā ar opozīcijas pārstāvjiem, Novisadas universitātes pasniedzēju Dinko Gruhoniču, politiķi Nenadu Čanaku un vēsturnieku Milo Lomparu, vēloties panākt viņa atkāpšanos. "Nav nekādas atšķirības, ir kopīgs mērķis – tas ir Vučičs, viņš ir jāgāž, un tā ir viņu programma. Citas programmas nav,” paziņoja Serbijas prezidents. Viņš arī apgalvoja, ka opozīcijai nav ne politiskās programmas, ne izpratnes par to, kas nepieciešams serbu tautai.

Iepriekš Kusturica ironiski "pateicās" Vučičam un viņa pirmajam vicepremjeram Sinišam Mali par to, ka Nodokļu dienests 23. jūlijā paziņoja par restorāna "Visconti” slēgšanu pārkāpumu dēļ etnotūrisma kompleksā "Drvengrad”, kur katru gadu notiek Kusturicas kino un mūzikas festivāli. Vienlaikus Kusturica izteica atbalstu "politisko ieslodzīto atbrīvošanai" Belgradā un Užicē, kur viņi bija piedalījās protestos, vēsta "Deutsche Welle".

Kusturica atklāti atbalsta Krievijas asiņaino invāziju Ukrainā, pēc krievu iebrukuma publicēja vairākus Kremlim labvēlīgas propagandas darbus, un 70 gadu jubilejā saņēma Krievijas diktatora Vladimira Putina apsveikumu. Viņš priecājās arī par Krimas aneksiju 2014. gadā, Krievijas agresijas pretiniekus nolamājot par "ukraiņu fašistu mantiniekiem".

Arī Vučičs čenšas uzturēt labas attiecības ar Kremlī, un pēc Putina uzaicinājuma šogad Maskavā piedalījās Uzvaras dienas svinībās 9. maijā, bet 11. jūnijā atteicās parakstīt "Ukraina – Dienvidaustrumeiropa” samita deklarāciju ar Krievijas agresijas nosodīšanu.

Serbiju plosa nemieri pēc tam, kad 2024. gada 1. novembrī Novisadā sabruka nesen renovētās galvenās dzelzceļa stacijas jumts, paņemot 16 cilvēku — gan bērnu, gan jauniešu, gan sirmgalvju — dzīvības. Drīz Belgradā sākās protesti, kas laika gaitā izplatījās arī citos Serbijas pilsētās, un to dalībnieki prasīja neļaut vainīgajiem izvairīties no atbildības, kā arī Novisadas mēra un Serbijas premjerministra Miloša Vučeviča atkāpšanos. 28. janvārī Vučevičs paziņoja par demisiju, to izdarīja arī Novisadas mērs. Pēc tam demonstranti pieprasīja valdības atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Vučičs atteicās izpildīt prasības un paziņoja, ka viņu neuztrauc protesti. 28. jūnijā Belgradā notika kārtējās protestētāju un policijas sadursmes, desmitiem cilvēku tika aizturēti.