Baiba Zūzena stāsta par pārmaiņām, kādas piedzīvos Latvijas Sabiedriskais medijs

Kādas ir LSM galvenās prioritātes šā gada otrajai pusei?

Ja mēs atkāpjamies atpakaļ, tad viens no pirmajiem uzdevumiem, ko valde saņēma, bija veidot vienotu administratīvo funkciju. Šobrīd tas ir procesā, esam burtiski noslēguma fāzē, mums palikuši vēl pāris administratīvo daļu vadītāju atlase. Līdz septembrim administratīvo funkciju apvienošana būs noslēgusies. Administratīvo struktūrvienību vadītāji uzsāks darbu un pakāpeniski, līdz gada beigām, nokomplektēs savas komandas.

Un otrs, runājot par stratēģiju. Mums ir trīs galvenās stratēģiskās prioritātes, un saistībā ar tām tiek veidotas piecas attīstības grupas - katra par atbilstošu jomu, kas strādās pie stratēģijas īstenošanas rīcības plāna. Šīs grupas ir - auditorija un saturs, viss saistībā ar šo. Organizācijas struktūra un arī infrastruktūra, gan vide, gan tehnoloģiskā infrastruktūra šī vārda plašākajā nozīmē.

Infrastruktūra un mākslīgais intelekts, tātad - tehnoloģiskie risinājumi. Resursu pārvaldība un finanšu ilgtspēja, kas nozīmē veidot vienotu ietvaru arī finansiālajam, plānošanai, uzraudzībai, kontrolei.

Un digitālā platforma un tehnoloģijas, kas ir tiešā veidā saistīts ar to, ka mums ir jāuzlabo sava klātbūtne digitālajā vidē.

Kontekstā ar jauno stratēģiju "lsm.lv" kļūs par galveno platformu vienotam jaunajam satura modelim. Tur jau augustā sludināsim konkursu uz jauno vadītāju, jo šobrīd mums ir "lsm.lv" vadītājs, bet, tā kā portāls iegūs faktiski jaunu statusu, tad mēs sludināsim konkursu ar domu, ka pēc tam mēs uzsākam kopīgas komandas veidošanu un no nākamā gada jau startējam kā vienots portāls.

Kas notiks ar līdzšinējo "lsm.lv" vadītāju Voldemāru Oliņu?

Mēs vēl nezinām, kā izskatīsies tā jaunā struktūra, ja mēs runājam par vienotu portāla vadīšanu.

Mums ar viņu jārunā individuāli, kāds ir viņa paša redzējums, vēlmes un attīstības virzieni, kuros viņš gribētu doties. Bet katrā ziņā mums nav uzlikts par pašmērķi - pārtraukt darba attiecības. Un tas attiecas ne tikai uz viņu, bet arī, ja mēs skatāmies uz visiem saturā krievu valodā iesaistītajiem. Mēs izvērtējam profesionālās varēšanas, atbilstību arī citām prasībām, cita starpā arī latviešu valodas zināšanas un atbilstību Nacionālajai drošības koncepcijai, arī pilsonības jautājumus.

Bet vai tas nozīmē, ka LSM vairs nestrādās nepilsoņi un Krievijas pilsoņi? Saprotu, ka jums tādi ir.

LSM ir kritiskā infrastruktūra, tāpēc tas ir drošības jautājums. Šajā mediju organizācijā, ar piekļuvi IT sistēmām un citiem kritiskās infrastruktūras resursiem, trešo valstu pilsoņi strādāt nedrīkst.

Ir skaidrs, ka Baltkrievijas, Krievijas pilsoņi nedrīkst būt nodarbināti.

Bet kā ar nepilsoņiem? Ir tādi?

Jā, arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi patlaban ir nodarbināti LSM, bet tādu nav daudz. Faktiski tas ir konceptuāls jautājums. Es teiktu tā - Latvija ir brīva un neatkarīga valsts jau vairākas desmitgades. Un tad ir jautājums, kādēļ šie cilvēki nav izdarījuši izvēli, kādas valsts pilsonis katrs konkrētais cilvēks vēlas būt. Ja ir uzsākts naturalizācijas process, tas ir cits stāsts, tomēr, manuprāt, ir pienācis laiks izvēlēties. Īpaši jau pēc 2022.gada, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Manuprāt, tas ir jautājums, par kuru katram būtu jābūt skaidrībai.

Vai tas nepārkāpj Satversmi? Vai nebaidāties no kādām tiesvedībām?

Tieši tādēļ mēs šo jautājumu vēl pētām, un šis ir tikai viens no daudzajiem nevienkāršajiem apvienotā medija dienas kārtības jautājumiem. Bet, ja jūs man jautājat nevis juridisko, bet konceptuālo nostāju, kas ir arī valdes nostāja, tad tas jautājums ir, vai un kāpēc katrs konkrētais darbinieks nav pārliecināts par to, ka viņš vēlas būt Latvijas pilsonis.

Un daudz jums nepilsoņu?

Kopumā LSM patlaban strādā ap 860 darbinieku, un strādājošo nepilsoņu īpatsvars ir neliels.

Kas tālāk notiks ar LR4 darbiniekiem? Līdz gada beigām tātad strādā, kur paliek pēc tam?

Mēs apzināmies, ka aiz katra amata stāv cilvēks, viņu profesionālais ieguldījums, viņu darbs, un mēs nekādā ziņā neplānojam jebko darīt mehāniski.

Mēs balstīsimies cieņā, caurskatāmos skaidros noteikumos un individuālā komunikācijā. Tas ir pirmais princips. Ja runājam par apjomu, tad tie ir aptuveni 70 cilvēku, kurus skars šīs strukturālās izmaiņas. Visam pamatā būs jaunā satura koncepcija svešvalodās, tostarp arī krievu valodā, kas šobrīd ir izstrādes procesā. Plānots, ka uz rudens sākumu būs šī koncepcija gatava, kur mēs sapratīsim, kāda apjoma, kādu kompetenču cilvēki jaunajā komandā ir nepieciešami.

Tās galvenās kompetences, ko mēs vērtēsim, ir profesionalitāte, nešaubīgi arī valodu un dažāda formāta satura veidošanas prasmes. Ļoti labas latviešu valodas zināšanas būs nepieciešamas pilnīgi visiem darbiniekiem, kas strādā satura veidošanā. Attiecīgi daļai būs iespēja turpināt darbu, bet ne visiem. Un es gribētu teikt, ka tas process ir abpusējs, jo vienmēr ir jābūt gan vienai, gan otrai pusei, vai nu intereses ir, vai nav turpināt, pieņemt, akceptēt jauno organizācijas attīstības stratēģiju, jauno virzienu.

Es saredzu, ka ir virkne ar cilvēkiem, kuriem jau tagad ir kompetences strādāt šajā multi platformu vidē.

Manuprāt, bāzē ir tas domāšanas veids, jo, ja cilvēks kaut ko nemāk, viņš vienmēr var to iemācīties, bet galvenais, lai ir atvērtība un vēlme to darīt.

Bet kāda bijusi līdzšinēja attieksme no pašiem LR4, LSM+ darbiniekiem?

Skaidrs, ka cilvēki ir nobažījušies, un tas ir normāli. Ir emocijas, jo mēs visi esam cilvēki. Reakcijas ir dažādas. Vienlaikus jāsaka, ka pārējās struktūras jau sāk sarunas ar kolēģiem no LR4, lai piesaistītu viņus uz vakancēm citās redakcijās. Man liekas, ka iepriekš mēs esam par daudz fokusējušies, dalot saturu pēc valodas, kurā tas tiek veidots, principa.

Bet tā vēlme ir Latvijas sabiedriskā medija saturā visās platformās vairāk demonstrēt to Latvijas dažādību no nacionalitāšu vai reģiona pārstāvniecības. Un ne tikai saturā, bet arī, piemēram, latviski raidošajos kanālos iekļaut arī, ka par satura veidošanu atbildīgs varētu būt arī citu tautību pārstāvis, ne tikai latvieši. Protams, tas viss joprojām notiktu latviešu valodā.

Vai ar LR4 slēgšanu nezaudēsiet auditoriju?

Jā, LR4 ir būtisks auditorijas sasniegšanā, bet vienlaikus mēs redzam, ka auditorija aizvien vairāk migrē uz digitālajām platformām. Tas ir līdzīgi gan krievu, gan latviešu auditorijā.

Mediju pratība digitālā izpratnē jeb rīku lietošanas kontekstā krievu auditorijā ir pat augstāka nekā latviešu auditorijā. Tas balstās dažādos apsvērumos. Arī tajā, ka pēc kara sākuma Latvijā tika slēgti dažādi Krievijas kanāli, un šī auditorija ļoti prasmīgi apguva digitālās tehnoloģijas, lai piekļūtu saturam krievu valodā. Otrs, ko mēs redzam, aizvien vairāk arī tie cilvēki, kuri ģimenēs runā krieviski, mediju saturu patērē arī latviešu valodā. Īpaši - jaunākā auditorija.

Jā, iespējams, ka īstermiņā mums samazināsies tā auditorijas daļa, ko mēs sasniedzam ar visiem saviem kanāliem kopā. Bet mūsu mērķis būs atkal iet uz izaugsmi, ja redzam, ka īstermiņā auditorija krīt. Svarīgi ir uzsvērt, ka no mazākumtautībām, kas lieto LSM, saka, ka viņi neredz, ka viņi ir pārstāvēti šajā saturā. Tas neattiecas uz valodu, bet gan problemātiku un uz to, ka viņi neierauga to, ka mēs stāstām par viņu izaicinājumiem, un to, kas viņiem liekas atbilstoši. Tas arī kontekstā ar to, ka nevajag dalīt pēc valodu pārstāvniecības, bet kontekstā ar to, ka mēs rādām plaši par to, kas ir aktuāli dažādām sabiedrības grupām vai kopienām.

Vēl viena lieta kontekstā ar mūsu stratēģiju un veidu, kā mēs gribam strādāt, ir tiešām datos balstītu lēmumu pieņemšana un datu izmantošana ikdienā, lai novērtētu, kur mēs virzāmies.

Runa bija arī par ziņu redakciju apvienošanu. Kas notiek tur?

Par šo es gribētu teikt, ka mēs runājam par jaunu pieeju satura veidošanā. Tātad mēs veidojam tādas redakcijas, kuras ir multimediālas. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē nevis mehānisku redakciju salikšanu kopā, bet faktiski saprast, kā, balstoties uz katru satura virzienu - vai tā būtu kultūra, vai tas būtu sports, vai tā būtu bērnu, jauniešu redakcija -, mēs varam izveidot vienotu satura plānošanas un ražošanas modeli, kura iedarbināšanas rezultātā tiktu veidots vēl plašāks un daudzveidīgāks saturs, nekā strādājot divām atsevišķām redakcijām. Un kā es to iedomājos - faktiski viens no mērķiem ir izvairīties no funkciju dublēšanās. Tas arī nenozīmē to, ka tagad pilnīgi visi cilvēki veido saturu pilnīgi visām platformām, bet drīzāk specializāciju pa tēmām.

Viens ir šāda žanriskā daudzveidība. Tad mēs arī skatāmies uz reģionālo pārklājumu, uz kaut kādiem vēl citiem griezumiem. Tas ir tas virziens.

Ja mēs runājam par ziņu dienestiem - jā, arī tur mēs ejam uz vienotu ziņu dienestu. Latviski īsti nav tāda vārda, bet, piemēram, nesen viesojāmies BBC, un tur viņiem ir "newsroom". Vienota ziņu veidošanas un apstrādes telpa, kurā strādā dažādi profesionāļi - gan tie, kas strādā ar audiovizuālu saturu, kas ar audio saturu, kas ar rakstisku saturu, viens otru papildinot, kopīgi veido saturu par plašāku tēmu loku, nekā varbūt tas ir šobrīd.

Tā ir mūsu vīzija šobrīd. Mēs esam aktualizējuši attīstības grupas, kuras tiek veidotas, viena no tām - manis pieminētā auditorija un saturs. Mums ir jāsanāk kopā ar kolēģiem no televīzijas Ziņu dienesta, radio Ziņu dienesta, "lsm.lv" kolēģiem, mēs kopīgiem spēkiem domāsim, kas tad ir tas labākais risinājums, kā mēs šo apvienoto uzņēmumu kopā izveidojam. Mums ir ļoti svarīga kolēģu iesaiste, lai mēs redzētu, dzirdētu, kā viņi to redz, un kopīgi izveidotu šo jauno struktūru. Mērķis ir šīs stratēģijas laika ietvarā to paveikt. Vai mums tas izdosies vienā,divos vai trijos gados, tas ir arī jautājums. Ir divi svarīgākie bāzes uzstādījumi, kuriem ir jābūt - viens ir vienotas satura vadības sistēma un otrs ir vienots telpu risinājums.

Vai ir kāds jauns veids, kanāls, kā plānojat piesaistīt vairāk patērētāju?

Jaunā pieeja satura plānošanai, veidošanai un izplatīšanai paredz to, ka mēs tiešām pēc būtības saprotam, kas ir tās auditorija, ko līdz šim neesam uzrunājuši, kas ir varbūt tās tēmas, par ko neesam pietiekami daudz runājuši, un pēc tam domāt par to, kas ir tie kanāli, kā sasniegt šīs auditorijas. Būtiski mums ir jāpilnveido straumēšanas serviss, kas ir "replay.lv", un arī mērķtiecīgi, pārdomāti jāveicina arī citu platformu izmantošana, kas ir sociālie tīkli.

Sabiedriskā medija uzdevums ir veidot kvalitatīvu, sabiedriski nozīmīgu, sabiedriskā labuma vērtībās balstītu saturu, bet būt ar to saturu tajās platformās un formātā, kur ir auditorija, piemēram, lai mēs varētu sarunāties arī ar bērniem un pusaudžiem. Tā ir tā joma, kur mums ir būtiski sevi jāstiprina, kur ir jādomā par formātiem. Jūs jautājat, vai ir paredzēti jauni formāti, un atbilde ir - jā, šis ir tas virziens, kurā mums jādomā gan par konkrētām auditorijām, gan, kā jau es minēju, arī tas, kā mēs stāstām par to, kā dzīve notiek reģionos vai dažādās kopienās un tamlīdzīgi.

Kādā veidā plānojat uzlabot "replay.lv" darbību?

Pašreiz mēs redzam, ka aptuveni 60% cilvēku izmanto "smartTV". "Replay" nav pieejams "smart TV". Bet mediju lietošanas paradumi rāda, ka video straumēšanas saturu cilvēkiem patīk patērēt uz lielajiem ekrāniem. TV skatītāji aizvien vairāk pāriet uz to, ka tiek izmantoti tādi servisi kā, piemēram, "go3", "tet+", un tad viņi izvēlas "video uz pieprasījumu", un lineārie kanāli tur var pat nebūt.

Un tas, ko es gribu teikt, ka būt "smartTV", būt tajā lielajā ekrānā tas ir ļoti svarīgi. Bet šī pakalpojuma mums šobrīd nav, un tas ir jāpilnveido.

Kā ar kaut kādu lietotņu attīstīšanu?

Domājot par lietotnēm, tas lielais jautājums ir, kā mēs izveidojam to vienoto ekosistēmu. Latvijas sabiedriskajam medijam šobrīd ir vairākas lietotnes - Latvijas Radio ir sava lietotne, "lsm.lv" ir lietotne un vēl. Tāpēc mums ir jāizdomā, kāds būtu labākais veids ar tām. Un tās pieredzes arī ir dažādas. Citās valstīs ir, ka visas funkcijas ir apvienotas vienā lietotnē. Bet tas viss vēl arī ir konceptuālas izstrādes procesā.

Vēl arī ir personalizācija. Ja runājam par to pašu "replay" vai "lsm.lv", tad personalizācijas, rekomendācijas funkcionalitāte, piekļūstamība ir jāuzlabo.

Kāds ir stratēģijas īstenošanai paredzētais budžets?

Mēs šo stratēģiju esam veidojuši, ņemot vērā tos budžeta līdzekļus, kas mums ir iezīmēti. Šogad LSM budžets ir 70 miljoni eiro, tajā skaitā 8,5 miljoni eiro piešķirti reformu ieviešanai, un mēs redzam, ka šajā ietvarā, gudri un efektīvi plānojot, to var izdarīt.

Un vēl man liekas svarīgi uzsvērt, ka, veidojot šo vienoto redakciju pieeju, nav vienkāršots stāsts par līdzekļu optimizāciju. Šeit drīzāk ir stāsts par izvairīšanos no funkciju dublēšanās. Jādomā par to, kā mēs efektīvi varam to realizēt. Optimizācija nav pašmērķis. Mūsu mērķis ir padarīt saturu daudzveidīgāku un pieejamāku.

Vai visas pārmaiņas nozīmēs arī darbinieku algu sistēmas maiņu?

Jā, pilnīgi noteikti. Viens no nefinanšu mērķiem, ko mēs esam saņēmuši uzdevumā no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un gaidu vēstulē, ir vienota, saprotama, caurskatāma, godīga atalgojuma sistēma. Pie šī mēs esam sākuši strādāt. Tika veikts funkciju audits, amatu izvērtēšana, lai no nākamā gada mēs sāktu ieviest šo vienoto, caurskatāmo atalgojuma sistēmu.

Kas no tā mainīsies darbiniekiem?

Šobrīd katrā no iepriekšējiem medijiem - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā - ir citādāks veids, kā tiek rēķināti atalgojumi. Katrā no organizācijām bija ļoti dažādas atalgojuma sistēmas - gan mēnešalga, gabaldarbs, stundu darbs un tamlīdzīgi. Tagad tas būs vienots. Būs lielāka skaidrība par to, kādi ir šie atalgojuma līmeņi atbilstoši kompetencēm, atbildības līmenim un tamlīdzīgi. Tā kā mūsu mērķis ir vienota, caurskatāma un konkurētspējīga atalgojuma sistēma, un tas ir tas, uz ko mēs virzāmies, lai katrs darbinieks justos novērtēts un būtu atalgots atbilstoši savam kompetences, pieredzes un atbildības līmenim.

Ko sagaidāt no jaunā SEPLP?

Es gribu teikt tā, ka valdes sadarbība ar SEPLP šo mēnešu laikā ir bijusi konstruktīva. Pie stratēģijas izstrādes mēs arī strādājām saķerē ar padomi. Turpināt konstruktīvu, uz LSM attīstību vērstu sadarbību ar jauno padomi ir tas, ko es sagaidu.