Arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties skolu direktoru pienākumus
Latvijā aizvien pieaug satraukums par pedagogu trūkumu, taču līdztekus šai problēmai arvien uzskatāmāka kļūst arī cita – grūtības atrast skolu direktorus.
Izglītības iestāžu vadītājiem ir būtiska loma ne tikai skolas, bet arī visas kopienas attīstībā, taču interese par šo atbildīgo amatu sarūk.
“Latvijā jau ilgstoši tiek diskutēts par pedagogu trūkumu, taču ne mazāk satraucoši ir tas, ka arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties skolu direktoru pienākumus,” norāda Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis Mārtiņš Šteins.
Viņš uzsver, ka direktoru amata konkursiem reģionos bieži nav neviena kandidāta vai arī piesakās tikai viens pretendents, un daudzas procedūras beidzas bez rezultāta. Tā ir ne tikai administratīva, bet arī sociāla problēma – direktoru trūkums var iedragāt sabiedrības uzticēšanos visai izglītības sistēmai.
Skolas vadītājs – vairāk nekā administratīvais vadītājs
Mūsdienu skolas direktors nav tikai iestādes pārvaldītājs. Šī loma kļūst arvien sarežģītāka, un no vadītāja tiek sagaidīta ne tikai izglītības procesa nodrošināšana, bet arī emocionāla stabilitāte, spēja virzīt reformas un iedvesmot kolēģus.
“Skolas direktors mūsdienās nav tikai iestādes vadītājs – direktors ir galvenais saskares punkts starp skolēnu labizjūtu, vecāku gaidām, pedagogu ikdienu un valsts reformām,” uzsver Šteins.
No direktora tiek prasīta arī orientēšanās valsts politikā, izpratne par izglītības pārmaiņām, kā arī spēja uzņemties atbildību par visu skolas saimniecisko un emocionālo vidi. Šāda darba intensitāte, protams, prasa atbilstošu motivāciju un atbalstu.
Kur paliek nākamie līderi?
Lai gan Latvijā netrūkst spējīgu un motivētu pedagogu, daudzi no viņiem nevēlas uzņemties direktora pienākumus. Viens no galvenajiem iemesliem – bažas par izdegšanu, birokrātijas slogu un atbalsta trūkumu.
“Ja cilvēks jau pirmajā pieredzē saskaras ar to, ka izglītības vadība nozīmē ‘izturēt sistēmu’, nevis ‘attīstīt vidi’, viņš šo ceļu vienkārši neizvēlēsies,” atzīst Šteins.
Šādos apstākļos svarīgs kļūst jautājums par skolu līderu sagatavošanu un atbalstu. Lai novērstu potenciālo līderu aizplūšanu, nepieciešama vide, kurā direktori var dalīties pieredzē, saņemt padomus un justies sadzirdēti.
Atbalsts un sadarbība
Tieši šī iemesla dēļ Neatkarīgā izglītības biedrība ir izveidojusi Direktoru klubu – platformu skolu vadītājiem visā Latvijā, kur viņi var satikt līdzīgi domājošos, apmainīties ar idejām un meklēt risinājumus kopīgiem izaicinājumiem.
“Direktora darbs Latvijā vēl joprojām pārāk bieži tiek uztverts kā pārvaldnieka pienākums, nevis būšana par skolas komandas līderi,” saka Šteins. “Skolu vadītājiem nepieciešama profesionāla vide, kur viņi var dalīties ar pieredzi, saņemt padomu un justies sadzirdēti.”
Viņš norāda, ka šāda atbalsta tīkli būtu jāveido ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī starpnozaru sadarbībā, radot sinerģiju starp dažādām profesionālām vidēm un pieredzēm.
Taisnīgs atalgojums – uzticēšanās pamats
Nevar ignorēt arī atalgojuma jautājumu. Pastāv ievērojamas atšķirības starp skolu direktoru algām dažādās pašvaldībās, turklāt nereti direktora vietnieks kādā skolā pelna vairāk nekā direktors citā.
“Sistēmai jābūt caurspīdīgai, saprotamai un motivējošai – atalgojumam jāatspoguļo ne tikai amata nosaukums, bet arī reālā atbildība un daudzie, dažādie pienākumi,” uzsver Šteins.
Šeit runa nav tikai par finansēm – tas ir jautājums par uzticēšanos, par sajūtu, ka valsts un sabiedrība novērtē izglītības līderu darbu.
Secinājums: direktoru trūkums – ne tikai statistika
Skolas vadītājiem jābūt profesionāliem, kompetentiem un atbalstītiem. Skolu direktoru trūkums nedrīkst kļūt par vēl vienu rādītāju statistikā – tas ir brīdinājuma signāls.
“Ja neatbalstīsim skolu vadītājus šodien, rīt būs jāpārdzīvo sekas – izsīkusi līderība, vājināta kopiena un haotiska skolu pārvaldība,” brīdina Mārtiņš Šteins.
