"Ietaupot 30 eiro, var zaudēt 160" - agronoma brīdinājums par nesertificētu sēklu
Pēdējo mēnešu laikapstākļi ir satricinājuši Latvijas lauksaimniecību. Kā norāda zemnieku saimniecības “Arāji” galvenais agronoms Andis Brakmanis, situācija daudzviet ir satraucoša – Vidzemē un Latgalē vasarāju lauki applūduši, savukārt meteorologu prognozētais karstuma vilnis vasaras turpinājumā vēl vairāk pastiprina nenoteiktību.
Brakmanis uzsver, ka klimata pārmaiņu radītos riskus pilnībā novērst nav iespējams, taču iespējams mazināt to sekas, izvēloties kvalitatīvu un pārbaudītu sēklas materiālu. “Sēkla, kas izgājusi rūpīgu selekcijas procesu, ir galvenais faktors, lai raža būtu pēc iespējas paredzamāka,” viņš skaidro.
Nesertificētā sēkla – maldinošs ietaupījums
Pēc Anda Brakmaņa teiktā, daudzi lauksaimnieki joprojām izvēlas sēt pašu audzētu vai no kaimiņiem iegūtu materiālu, cerot ietaupīt. Tomēr šī izvēle var radīt būtiskus zaudējumus. “Nesertificēts sēklas materiāls tikai pirmajā brīdī var šķist kā iespēja ietaupīt – realitātē riskējam ne tikai ar finansēm, bet arī slimību izplatību, ražas apjomu un kvalitāti,” viņš brīdina.
Sertifikācija nodrošina pārbaudes dīgtspējai, ziemcietībai, šķirnes tīrībai un piemaisījumu trūkumam. Ja šādu pārbaužu nav, sējums var būt nevienmērīgs un mazražīgs. “Zemāks dīgšanas procents nozīmē, ka daļa sēklu nesadīgst, radot nevienmērīgu un samazinātu ražu,” viņš piebilst.
Zaudējumi, kas pārsniedz sākotnējo ietaupījumu
Uzskatāmu piemēru sniedz arī kompānijas “Linas Agro” pētījums, kurā redzams, ka nesertificētās sēklas sākotnējais ietaupījums ir ap 30 eiro uz hektāru, savukārt iespējamie ražas un kvalitātes zaudējumi var sasniegt 160 eiro uz hektāru. “Mana astoņpadsmit gadu pieredze agronomijā rāda, ka ražas apjoms ar šādu sēklu ir mazāks, augu attīstība – nevienmērīga, un slimību apkarošana prasa papildu līdzekļus,” Brakmanis uzsver.
Viņš arī norāda, ka bieži vien šāds materiāls var saturēt piemaisījumus – nezāles vai pat citas kultūras, kas apdraud ražas tīrību. “Pieredze rāda – visbūtiskākā atšķirība novērojama tieši tad, kad lauksaimnieks sastopas ar neparedzētiem apstākļiem, piemēram, lielu sausumu vai ilgstošām lietavām. Sertificētais materiāls labāk iztur šādus izaicinājumus.”
Nepieciešama zināšanu apmaiņa
Andis Brakmanis uzskata, ka svarīgi ir ne tikai veikt pareizu sēklas izvēli, bet arī izglītot citus lauksaimniekus: “Zināšanas un padziļināta izpratne par sējas materiāla nozīmi var būt izšķirošas. Būtu lietderīgi rīkot vairāk praktisku semināru, kuros demonstrē labo praksi konkrētos reģionos.”
“Arī mūsu saimniecībā rīkojam lauka dienas, kurās ikviens interesents var pārliecināties par konkrēto šķirņu piemērotību Latvijas klimatam un dažādām augsnēm,” viņš stāsta. Šajos pasākumos tiek salīdzinātas atšķirīgas sējas tehnikas, kā arī iespējams konsultēties ar speciālistiem.
Nākotne – atbildīga izvēle
Brakmanis uzskata, ka lauksaimniecības nākotni ietekmēs tas, vai lauksaimnieki būs gatavi mainīt paradumus: “Izvēle starp sertificētu un nepārbaudītu sējas materiālu lielā mērā ietekmēs to, cik apjomīga un kvalitatīva būs raža novākšanas laikā.”
Viņš rezumē: “Pārbaudīts sēklas materiāls nozīmē stabilitāti apstākļos, kad klimats ir neparedzams. Tāpēc nepieciešams veicināt lauksaimnieku izpratni ne tikai par pārbaudīta sēklas materiāla priekšrocībām, bet arī finansiālo risku, ko paredz nepārbaudīta materiāla izmantošana.”
