Daudzi skolu direktori nesaņem pat valsts vidējo algu, un viņiem vēl grasās samazināt
Latvijas izglītības sistēma šobrīd saskaras ar daudziem izaicinājumiem – no jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanas līdz skolēnu vajadzību dažādībai un pedagogu trūkumam. Šajā sarežģītajā situācijā īpaši svarīga kļūst skolu vadības kapacitāte. Taču, kā norāda Jauno Līderu vidusskolas direktora vietnieks un Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis Mārtiņš Šteins, valdības iecerētie grozījumi var novest pie pretēja rezultāta.
Vadītāju atalgojums – zem lupas
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz samazināt izglītības iestāžu vadības darba samaksas īpatsvaru mērķdotācijā no 15% uz 14%. Lai arī šķietami izmaiņas nav krasas, to ietekme var būt būtiska – mazāk iespēju nodrošināt vietnieku amatus, samazināts atalgojums un mazāk resursu profesionālai komandas veidošanai.
“Šobrīd katram skolas vadītājam jābūt gan izglītības procesa vadītājam, gan mentoram, gan iedvesmotājam, gan IT administratoram, gan cilvēkresursu speciālistam, gan pārmaiņu virzītājam, gan sabiedrisko attiecību pārstāvim un vēl un vēl,” skaidro Šteins, piebilstot, ka skolu direktori kļuvuši par “multimāksliniekiem”, taču šī loma netiek pienācīgi novērtēta.
Zemāks atalgojums – lielāks izdegšanas risks
Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka skolu direktoru un vietnieku atalgojums bieži vien nepārsniedz 2000 eiro bruto, bet vairākos reģionos tas ir pat zemāks par vidējo algu valstī. Grozījumu gadījumā tieši mazo un vidējo skolu vadītāji būs tie, kas cietīs visvairāk. Viņi jau šobrīd bieži strādā bez vietniekiem, un, kā brīdina Šteins, šādas pārmaiņas “var nozīmēt vēl lielāku pārslodzi un izdegšanas riskus”.
Atbalstam jābūt papildu, nevis pārbīdītam
Lai arī sabiedrībā aug atbalsts skolēnu psiholoģiskajām un speciālajām vajadzībām, Šteins uzsver, ka šo funkciju nodrošināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, nevis esošo resursu pārdale:
“Pretējā gadījumā mēs tikai pārbīdām naudu no vienas pozīcijas uz citu, zaudējot stabilitāti abās.”
Viņš rosina veidot starpskolu atbalsta komandas, kuras būtu piesaistāmas pēc vajadzības, bet tas iespējams vien ar pietiekamu finansējumu, elastību un uzticēšanos.
Diskusiju trūkums un birokrātijas pieaugums
Vēl viena būtiska problēma ir veids, kā tiek virzīti grozījumi – vasarā, kad daudzi izglītības profesionāļi ir atvaļinājumā vai bija aizņemti ar Dziesmu un deju svētku organizēšanu. Tas liedz kvalitatīvu atgriezenisko saiti no nozares.
“Pieņemt būtiskus lēmumus par sistēmas pārvaldību bez profesionāļu līdzdalības ir ne tikai nepieņemami, bet arī bīstami ilgtermiņā,” brīdina Šteins.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir izteikusi bažas par birokrātijas pieaugumu un mākslīgu naudas pārdali starp klašu grupām, kas neuzlabo izglītības kvalitāti.
Skolu vadības stiprināšana – pamats kvalitātei
Neatkarīgā izglītības biedrība ilgstoši uzsver nepieciešamību stiprināt skolu direktoru institūciju. Tiek organizēti Direktoru kluba pasākumi, pieredzes apmaiņa un mentoringa programmas. Šteins atgādina – “skolu vadības stiprināšana nav greznība, bet izglītības kvalitātes pamats”.
Ja vēlamies, lai skolēni justos atbalstīti un gūtu labus rezultātus, mums jārūpējas arī par tiem, kas vada skolu ikdienu. Pretējā gadījumā, kā norāda Šteins, riskējam zaudēt ne tikai profesionāļus, bet arī sabiedrības uzticību izglītības sistēmai.
