Melbārde: dziesmu svētku rīkošanas izmaksas palielinājušās līdz 14,26 miljoniem eiro, taču tās atmaksāsies ar uzviju

Skolēnu dziesmu un deju svētku budžets ir līdz 14 miljoniem eiro, bet patlaban tas pieaudzis līdz 14,26 miljoniem. Taču tie nav tikai izdevumi, bet arī gana lieli ieņēmumi, jo svētku pasākumi ir pieprasīti, tie ir izpārdoti. Izglītības un zinātnes ministre skaidro, ka iedzīvotājiem vajadzētu saprast: lielāko izdevumu daļu veido dalībnieku uzņemšana, jo svētkos piedalās bērni no visas Latvijas – kopumā 34 000 bērnu un vēl viņu pedagogi, pavadošās personas. Svētku dalībnieku skaits ir vairāk nekā 38 000. Visi ir jāizgulda, jāpabaro un tas, protams, maksā. “Mēs rūpējamies, lai bērniem ēdiens būtu trīs reizes dienā plus vēl arī uzkodas pa vidu,” stāsta Melbārde. 

“Protams, var diskutēt, kas kuram garšo, bet viena trešā daļa budžeta aiziet tieši šādiem nolūkiem.” Ministre arīdzan norāda, ka ir dažādi normatīvie akti, kas paredz skatuvju izveidošanu, skaņu, apsardzes nodrošināšanu, tualešu izvietošanu – visu, lai cilvēks justos ērti un varētu baudīt svētkus. “Lai sagatavotu uzvedumus, tas ir daudzu cilvēku darbs – tie ir mākslinieciskie vadītāji, projektu vadītāji… Cilvēki strādā dienu un nakti. Un tas viss prasa arī līdzekļus.” Ministre piebilst, ka, reizi piecos gados rīkojot šādus svētkus, organizatori vēlas ļaut izpausties dažādiem bērnu talantiem – ne tikai dziesmā un dejā, bet arī folklorā, vizuālajā mākslā, teātra mākslā. Nedēļu gari svētki, kuros var baudīt plašu programmu, protams, ir dārgāki nekā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā, kur tos svin četras dienas. Jāņem arī vērā, ka pakalpojumus ietekmē tirgus cenas, kas parasti šāda veida pasākumos pieaug. Taču esot arī kāda laba ziņa, proti, Latvijas Kultūras akadēmija, pētot 2023.gada dziesmu svētku ietekmi uz ekonomiku, secināja, ka katrs ieguldītais eiro vēlāk ienesis budžetā 1,7 eiro. “Piemēram, ļoti tieši ieņēmumi no dziesmu svētkiem ir nodokļos – 3 miljoni eiro atnāk atpakaļ uzreiz.”