"Būt Dziesmu un deju svētkos - neatsverama pieredze!" Māmiņas par piedalīšanos un sajūtām
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēl rit pilnā sparā. Lai viss noritētu gludi, kādam jāpalīdz bērnus pieskatīt. Savās sajūtās un pieredzē svētku laikā ar Jauns.lv dalījās divas māmiņas.
"Tā ir enerģija, kuru ir jāpiedzīvo" - Agnese Kalēja
Agnese Kalēja ir vairākkārtēja Dziesmu un deju svētku dalībniece. Šogad viņa gan nedejo, bet palīdz, lai pasākumu varētu izbaudīt citi. Kādreizējā tautas deju dejotāja ar 40 gadu pieredzi stāsta, ka piekritusi izpalīdzēt, jo viņai svētki ir ļoti nozīmīgi: "Būt Dziesmu un deju svētkos ir neatsverama pieredze! Tā ir enerģija, kuru ir jāpiedzīvo," viņa dalās. Kā arī iemesls ir atbalstīt skolotāju, kura vada viņas bērnu pulciņus, un tas ir vēl viens veids, kā piedzīvot svētkus kopā ar dalībniekiem. Viņa vēsta, ka Ķekavas novads atbildīgos pieņēmis darbā uz nedēļu un par paveikto darbu samaksās.
"Mani trīs bērni, kuri ir skolēni, šogad piedalās svētkos. Puika dejo 1.- 2. klases repertuāru, meita 3.- 6. klases repertuāru un vecākais dēls 5.- 9. klases repertuāru," saka Agnese.
Pati viņa palīdz pieskatīt 3.- 6. klases bērnus. Daži no pienākumiem, kurus Agnesei nākas veikt, ir bērnu koordinēšana, informēšana par to, kāds apģērbs, apavi un zeķes jāņem līdzi. Ka arī palīdzēt, ja bērns ir satraumējas, rūpes par to, kur bērni ēdīs un kur tiks savāktas brokastu vai vakariņu paciņas.
Pirmajā svētku dienu daudzbērnu mamma ļoti izbaudīja. Pirmām kārtām tika rotāts autobuss ar ozola lapām. Tā kā viņas kolektīvs ir no Pierīgas ( Ķekavas novada), viņi pārsvarā pārvietojas uz mēģinājuma vietu – Daugavas stadionu – un atpakaļ uz mājām ar autobusu. "Man kaklā ir kamols, viss ir forši!" smaidot saka Agnese.
Kādreizējā deju svētku dalībniece stāsta, ka autobuss apstājas nedaudz tālāk no Daugavas stadiona, tāpēc līdz mēģinājuma vietai vēl jāpaiet kājām. Tas gan nesagādājot grūtības, jo viņa pieskata lielākus bērnus. Viņa arī atzīmē, ka par 1.–2. klases skolēnu drošību ir labi padomāts – viņus pieved tieši pie stadiona, lai nav jāšķērso neviena iela.
Runājot par ēdināšanas paciņu savākšanas loģistiku, daudzbērnu mamma skaidro, ka viņas gadījumā bērniem jādodas līdzi pakaļ ēdienam, kas rada nelielas grūtības. 1.–2. klašu kolektīviem atļautas tikai trīs atbildīgās personas. "Kolektīvā, kurā dejo mans bērns, ir 16 meitenes un astoņi puikas – vienu atbildīgo atstāt pieskatīt šo baru nevar," viņa saka. "Bet, ja viens dodas pakaļ paciņai, tad to ir sarežģīti atnest, jo tā ir milzīga – tajā ir 27 porcijas," viņa piebilst. Neskatoties uz to, Agnese ir sajūsma, ka spēj palīdzēt un iesaistīties, viņa kārtīgi izbauda svētku atmosfēru.
"Tas ir trakoti skaisti!" - Līga Keino
Arī Līga Keino bērnībā ir gan dziedājusi, gan dejojusi, un pieteikusies būt par palīgu, lai svētkus piedzīvotu jau pieaugušā acīm un redzētu, kā bērni šo pieredzi izdzīvo. Atšķirībā no Agneses, Līgai par palīdzēšanu nemaksā.
Dziesmu un deju svētkos piedalās viņas divi dēli – vienam ir 16, otram 12 gadi. Līgai jāpalīdz 7.– 9. klašu dejotāju grupai, kas uzstāsies gan Daugavas stadionā, gan arī noslēguma koncertā Mežaparkā.
Tāpat kā Agneses gadījumā, arī Līgas pienākumos ietilpst atgādināt par līdzi ņemamajām lietām – piemēram, dalībnieku apliecību, tērpu detaļām un laikapstākļiem atbilstošu apģērbu. Viņai jāiet pakaļ pusdienu paciņām, jāpavada bērni uz pusdienām vai jāuzmana viņu mantas ģērbtuvē.
Dienās, kad notiek mēģinājumi tērpos vai koncerti, Līgai jāpalīdz bērniem saģērbties, sasiet pastalas un lakatiņus, piespraust vainagus un saktiņas. Divu dēlu mammai vienmēr līdzi ir arī neliela aptieciņa ar pretsāpju zālēm, elastīgajām saitēm un tulznu plāksteriem.
"Par šo svētku organizēšanu varu teikt tikai labu," dalās Līga.
Kolektīvs, kuru pieskata brīvprātīgā, piedalījās arī skatuviskās dejas uzvedumā “Viedvasara”. Viņa atzīmē, ka pie “Xiaomi Arēnas” ieejas katru reizi visus cilvēkus pārbaudīja apsargi, bet no rītiem telpas pārstaigāja policisti ar suņiem. Kādu dienu atskanēja mācību evakuācijas trauksme. “Evakuējoties no dažādām ēkas pusēm, visa grupa spēja sapulcēties. Sazvanījāmies ar otru mammu un noskaidrojām, kur ir visi,” viņa atminās, piebilstot, ka arī bērni palīdzēja saprast, kuri ir un kuri vēl pietrūkst.
"Kopējā svētku noskaņa – skaļa. Esot mēģinājumos uz vietas, mazliet apskaužu Rīgas kolektīvus – ar to domāju sevi –, jo viņi vismaz vakarā var doties mājās un pabūt klusumā," atzīst Līga.
Runājot par mazāk pozitīvo, viņa norāda, ka Daugavas stadiona tirgotāji pārdod dažādus kārumus par ļoti augstām cenām. Ja bērns pats nevar aiziet uz kādu veikalu, nākas aprobežoties ar to, ko piedāvā stadionā. "Šie tomēr ir bērni, un gan jau, ka kabatas naudu vecāki iedevuši apdomīgi," viņa piebilst.
Taču visbeidzot Līga uzsver, ka svētki ir emocionāli ļoti piesātināti un rada pozitīvas sajūtas. "Tas ir trakoti skaisti!" viņa saka noslēgumā.
