Civilās aviācijas aģentūra brīdina: Krievijas veiktie GPS traucējumi apdraud lidojumu drošību
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padome aicina Krieviju pārtraukt globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) signālu traucēšanu, kas rada nopietnu apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) norāda, ka ICAO ir paudusi nopietnas bažas par no Krievijas nākošajiem GNSS signālu traucējumiem, kas rada tiešus draudus starptautisko lidojumu drošībai un drošumam.
Šie traucējumi ietekmē globālās navigācijas sistēmas, kas tiek izmantotas gaisa satiksmē, un to ietekme īpaši izpaužas virs Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas. Traucējumi tiek radīti lidojumos uz un no šo valstu lidlaukiem, kā arī tranzīta lidojumos starp Eiropu un Āziju, norāda aģentūrā.
Vienlaikus ICAO padome uzsvērsi, ka šādas darbības ne tikai pārkāpj Čikāgas konvenciju, bet arī demonstrē acīmredzamu starptautisko tiesību ignorēšanu. Tādējādi ICAO ir uzdevusi Krievijai 30 dienu laikā sniegt paskaidrojumu par to, kādi pasākumi veikti situācijas pārtraukšanai.
Ja tas netiks izdarīts, jautājums tiks nodots izskatīšanai ICAO Asamblejā kā iespējamais starptautisko tiesību pārkāpums, norāda CAA pārstāvji.
ICAO padome, iepazīstoties ar sešu valstu kopīgu ziņojumu, izvirzīja Krievijai prasību nekavējoties pārtraukt traucējumus, ievērot Čikāgas konvencijas saistības un nodrošināt, ka šādas darbības nākotnē netiek atkārtotas.
ICAO padomes prezidents nosūtījis oficiālu vēstuli Krievijas civilās aviācijas ministram ar skaidri formulētām prasībām.
CAA norāda, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza sešas valstis - Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija. Papildu tam Starptautiskā telekomunikāciju savienība, balstoties uz šo valstu veikto traucējumu monitoringa datiem, konstatēja, ka GNSS radio traucējumu avots atrodas Krievijas teritorijā.
ICAO padomes sēdē, kurā izskatīja GNSS traucējumu problemātiku, Latviju pārstāvēja CAA.
GNSS traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.
Tostarp šogad maijā fiksēti 98 GNSS traucējumi, kas ir par 36,1% vairāk nekā pērn maijā, kad traucējumi tika fiksēti 72 reizes.
Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GNSS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.
LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.
Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
CAA pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.
