Otrais mirušais dienas laikā Krievijas Satiksmes ministrijā: sapulces laikā aiziet augsta ranga vadītājs

Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka sapulces laikā miris Dzelzceļa transporta aģentūras īpašumu pārvaldības nodaļas vadītāja vietnieks Aleksejs Korņeičuks.

42 gadus vecais ierēdnis “tieši sanāksmes laikā pēkšņi piecēlies, pēc tam nokritis uz grīdas un nomiris,. Kas tieši izraisīja viņa nāvi, netiek precizēts. Iespējams, tas noticis sirds apstāšanās dēļ.

Jauns.lv jau vēstīja, ka pirmdien dažas stundas pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins atlaida satiksmes ministru Romānu Starovoitu, parādījās ziņas par eksministra pašnāvību. Vispirms tika ziņots, ka 53 gadus vecais Starovoits nošāvies savās mājās Maskavas apgabala Odincovas rajonā. Vēlāk tika apgalvots, ka viņa līķis atrasts viņa automašīnā “Tesla”, un viņš nošāvies ar pistoli, kuru viņam 2023. gadā bija uzdāvinājusi Krievijas Iekšlietu ministrijas vadība. Pēc tam parādījās ziņas, ka viņa līķis atrasts krūmos netālu no automašīnas.

Tomēr īstu bumbas sprādziena efektu radīja Valsts domes deputāta, Aizsardzības komitejas vadītāja Andreja Kartapolova paziņojums, ka Starovoits nošāvies “jau diezgan sen”. Faktiski sanāk, ka Putins no amata atlaidis mironi, un atskan pat pieņēmumi, ka Starovoitam “palīdzēja” nomirt.

Tiesa, “Telegram” kanāls “Mash” apgalvo, ka 7. jūlija rītā Starovoits ieradās darbā, atlaišanas brīdī pat vadīja sapulci, pēc tam atvadījās no visiem un aizbrauca uz mājām. Savukārt “Baza” apgalvo, ka pēdējo reizi ar ģimenes locekļiem viņš sazinājies 5. jūlijā, kad aizbrauca pie meitas uz sacensībām “panīkušā stāvoklī, bija tur mazāk par stundu, apskāva viņu un aizbrauca”.

Jāpiebilst, ka Starovoits nav pirmais Putina ministrs, kurš miris mīklainos apstākļos. 2021. gada 8. septembrī ūdenskritumā nositās bijušais Putina miesassargs, vēlāk Kaļiņingradas apgabala gubernators un ārkārtas situāciju ministrs Jevgēņijs Ziničevs. Savukārt augsta ranga biznesa amatpersonas, sevišķi kritiski svarīgajā enerģētikas sfērā, pēdējā laikā mirst kā mušas.

Kaut gan Putins Starovoitu atlaida bez paskaidrojumiem, sākotnēji medijos minēja, ka tas saistīts ar sestdien piedzīvoto Krievijas gaisa satiksmes sabrukumu sakarā ar ukraiņu dronu uzbrukumu draudiem. Jauns.lv toreiz vēstīja, ka atcelti vai aizkavēti simtiem reisu, pasažieri spiesti gaidīt ilgāk nekā deviņas stundas, vietu trūkuma dēļ daudzi guļ uz grīdas. Ļoti daudz reisu atcelti Maskavā un Sanktpēterburgā, turienes lidostas vairākkārt pārtraukušas darbu.

Tiesa, jaunākā informācija liecina, ka zem Starovoita, kurš līdz 2024. gada maijam bija Kurskas apgabala gubernators — tā paša, kur 6. augustā ukraiņi sarīkoja savu “speciālo militāro operāciju”, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara laikiem iebrūkot Krievijas teritorijā, dodot milzīgu reputācijas triecienu Putinam — “raka” jau sen. Dažādos “Telegram” kanālos apgalvo, ka Starovoita pēctecis Kurskas apgabala vadītāja amatā Aleksejs Smirnovs, kurš kopā ar vairākām citām augsta ranga amatpersonām aprīlī tika arestēts par krāpšanos milzu apmērā, būvējot nocietinājumus uz Ukrainas robežas, jau ir sniedzis liecības pret Starovoitu.

Starovoitam draudēja līdz 20 gadu ieslodzījums.

Savukārt vairāki prokremliskie politologi izteikušies, ka Starovoita atstādināšanas iemesls ir “politiskā atbildība” par Kurskas apgabala negatavību ukraiņu iebrukumam. Par spīti tam, ka Krievijas propaganda dižojas par savas armijas varenību, ukraiņu vienību padzīšanai no viena apgabala bija nepieciešams gandrīz gads, turklāt lūdzot Ziemeļkorejas armijas palīdzību.