VID atņem Latvijas Jātnieku federācijai sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iemeslus neizpauž

VID skaidroja, ka VID lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja sabiedriskā labuma organizācija ir pārkāpusi vienu vai vairākus no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 14.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Minētais pants nosaka, ka VID lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā, vai arī sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tāpat statusu var atņemt, ja sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi Sabiedriskā labuma organizāciju likuma noteikumus, vai arī organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas.

Sabiedriskā labuma statusu var atņemt arī tad, ja Sabiedriskā labuma komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, VID informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, kā arī informāciju par pārbaudes rezultātiem, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.

Statusu var atņemt arī tad, ja sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi VID iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

VID aģentūrai LETA norādīja, ka informāciju par statusa atņemšanas iemesliem konkrētai biedrībai izpaust nevar, jo to liedz likums "Par nodokļiem un nodevām".

LJF prezidents Aivars Draudiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka federācija ir informēta par statusa atņemšanu un šobrīd iepazīstas ar lēmumu, lai nolemtu par tālāko rīcību.

Federācijai jau ilgstoši bijušas diskusijas ar VID par sabiedriskā labuma organizācijas statusa saglabāšanu, norādīja Draudiņš. Pēc viņa sacītā, VID ieskatā organizācijas saimnieciskā darbība ir pārāk plaša, lai tā varētu saglabāt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, savukārt federācija nepiekrīt šādam vērtējumam.

"Mums ir cits viedoklis, bet jātnieku sports ir jāattīsta neatkarīgi no valsts attieksmes pret jātnieku sportu," pauda Draudiņš, norādot, ka statusa zaudēšana lielāku ietekmi varētu atstāt uz ziedotājiem.

Federācija jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanu skatīs prezidija sēdē piektdien, 4.jūlijā.

Kā vēstīts, vairākas institūcijas, tostarp Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), norādījušas uz pārkāpumiem LJF darbībā.

Piemēram, LSFP konstatēja, ka LJF izpildinstitūcija nav lemttiesīga, kā arī norāda uz vairākām problēmām - federācijas parādsaistības pret VID, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piešķirto līdzekļu atmaksas pieprasījumu un "Kleistu" sporta bāzes līguma uzteikumu.

Tāpat tika konstatēti LJF statūtu pārkāpumi attiecībā uz biedru uzņemšanu, izslēgšanu un biedru sapulces sasaukšanu, kas ietekmē atzītas sporta federācijas darbību sporta jomā.

LJF jau ilgāku laiku arī konfliktē ar IZM par saimniekošanu "Kleistos". Lai gan bezatlīdzības līgums tika izbeigts šī gada sākumā, LJF joprojām nav atbrīvojusi sporta bāzi.

Turpretim Draudiņš apgalvo, ka līgums ar IZM gada sākumā nav beidzies. Federācija toreiz saņēmusi vēstuli no ministrijas, taču nepiekrīt tajā paustajam.

"Kleistu" sporta bāze federācijai nodota ar Ministru kabineta rīkojumu, un tikai valdība var lemt par šī rīkojuma grozīšanu, norādīja LJF prezidents. Ja valdība lemj atņemt jātnieku sporta bāzi, LJF vēlas zināt, kas būs nākamais apsaimniekotājs un kādi finanšu līdzekļi tiks novirzīti bāzes attīstībai, lai jātnieku sports neciestu.

"Ja valdība atradīs līdzekļus no citiem [avotiem] un jātnieku sports ["Kleistos"] tiks saglabāts, mēs esam gatavi bāzi nodot tam, kurš to apsaimniekos labāk nekā LJF," sola Draudiņš. Pēc viņa sacītā, LJF, apsaimniekojot "Kleistus", ierobežotos valsts budžeta apstākļos ietaupa valstij aptuveni 800 000 līdz vienu miljonu eiro gadā.

LJF prezidents stāstīja, ka šobrīd bāze ienākumus gūst vienīgi no saimnieciskās darbības, galvenokārt zirgu turēšanas. Šie līdzekļi tiek novirzīti gan bāzes uzturēšanai, gan sporta attīstībai, kas padara apsaimniekošanu sarežģītāku.

Pēc Draudiņa sacītā, kopš 2010.gada, kad LJF pārņēma "Kleistu" bāzes apsaimniekošanu, sūdzību praktiski nav bijis. Izteiktāka kritika parādījusies tikai 2024.gada aprīlī, kad federācijā noteikta cilvēku grupa vēlējusies pārņemt vadību, kas viņiem neizdevās. Šis laiks sakrīt ar periodu, kad dažādām iestādēm tika iesniegtas vairākas sūdzības, tostarp par tādiem aspektiem, kas iepriekš bija atbilstoši normatīvajiem aktiem, klāstīja Draudiņš.

LJF prezidents sacīja, ka lielākā daļa pārmetumu ir novērsti, savukārt citu problēmu risināšanu ietekmējuši dažādi apstākļi. Tomēr, pēc viņa sacītā, ar atbildīgajām iestādēm ir panāktas vienošanās par konkrētiem termiņiem, piemēram, attiecībā uz ugunsdrošības signalizācijas sistēmu uzlabojumiem.

"Tā mēs darīsim ar katru jautājumu. Protams, mēs esam ieinteresēti sakārtot," sacīja federācijas prezidents.