Sankcijas nav apturējušas Krievijas agresiju - vai tās nestrādā? Pozņaks atspēko apgalvojumus
Neskatoties uz biežākajiem apgalvojumiem, ka sankcijas nav devušas vēlamos rezultātus, tās turpina spēlēt svarīgu lomu Krievijas ekonomikas vājināšanā un ilgtspējīgās agresijas mazināšanā. Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks pauž skaidru nostāju attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un Eiropas Savienības sankciju efektivitāti.
Sankcijas nestrādā?
Daudzi cilvēki apgalvo, ka sankcijas nav efektīvas, jo Krievija joprojām turpina savu agresiju Ukrainā. Pozņaks uzskata, ka šāds viedoklis balstās uz kļūdainu pieņēmumu, ka Krievijas sniegtajiem ekonomikas datiem var ticēt. “Ja mēs gadiem ilgi neuzticamies Krievijas apgalvojumiem par kara norisi vai civiliedzīvotāju uzbrukumiem, kāpēc gan ticēt to ekonomikas statistikai?” – jautā Pozņaks, uzsverot, ka “stāsti par to, ka sankcijas nestrādā, ir vienkārši vēl viens Kremļa mēģinājums ietekmēt Rietumu sabiedrisko domu”.
Krievijas ekonomika – īslaicīgas priekšrocības, ilgtermiņa sekas
Pat ja daži Krievijas ekonomiskie rādītāji ir precīzi, tas nenozīmē, ka ekonomika ir stabila, norāda Pozņaks. Viņš izskaidro, ka Krievija maksā salīdzinoši lielas summas, lai motivētu cilvēkus piedalīties karā, kas stimulē īstermiņa patēriņu, bet ne ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Tāpat inflācija Krievijā jau sasniegusi 10%, un Krievijas Centrālā banka ir spiesta paaugstināt procentlikmi līdz 21%, padarot kredītus uzņēmumiem dārgus un ierobežojot to spēju attīstīties.
“Krievija jau šobrīd tērē 10% no sava budžeta aizsardzībai, kamēr Eiropas valstis rūpīgi izvērtē iespējas pacelt aizsardzības izdevumus līdz 4-5% no IKP,” – norāda Pozņaks. Turklāt darba tirgū ir piecu miljonu cilvēku trūkums, kas arī norāda uz karā zaudētajiem dzīvotājiem un emigrāciju.
Vai sankcijas būtu labāk atcelt?
Pozņaks uzdod svarīgu jautājumu: "Vai tiešām kāds vēlētos, lai Eiropas Savienība nebūtu iesaldējusi Krievijas centrālās bankas aktīvus 200 miljardu eiro apmērā?" Viņš uzsver, ka šie līdzekļi būtu tieši vai netieši izmantoti kara finansēšanai, ja sankcijas nebūtu spēkā.
Tirdzniecība ar valstīm, kas apiet sankcijas
Lai arī sankcijas nav apturējušas Krievijas agresiju tik ātri kā cerēts, tās tomēr turpina vājināt Krieviju, uzsver Pozņaks. Viņš norāda, ka tirdzniecība starp Krieviju un tādām valstīm kā Armēnija, Gruzija un Centrālāzija ir ievērojami pieaugusi, tomēr “dubultstandartu politika nav pieņemama,” piebilst Pozņaks, uzsverot, ka Eiropai ir jāizmanto sava ietekme, lai panāktu konsekvenci arī šajās valstīs.
Ilgtspējīgs mērķis – Krievijas ekonomikas vājināšana
Lai gan sankcijas nav apturējušas Krievijas agresiju uzreiz, tās tomēr ir efektīvas. Pozņaks atgādina, ka, lai gan Krievijas ekonomika vājinās lēnāk nekā vēlētos, tā pakāpeniski kļūst dārgāka un sarežģītāka, kas ilgtermiņā padara agresiju neizturamu. “Sankcijas palīdz Ukrainai. Bet tās palīdz arī mums – Eiropai,” – secina Pozņaks.
