Koalīcijas partneri nepiedāvā palīdzību valsts tēriņu samazināšanai, norāda kultūras ministre
Kultūras ministre Agnese Lāce norāda, ka nākamā gada budžetā valdībai jāatrod veids kā samazināt valsts tēriņus 150 miljonu eiro apmērā, kas radīs spiedienu uz atsevišķām nozarēm. Viņa norāda, ka koalīcijas partneri procesam pieiet kūtri un nav snieguši nevienu ierosinājumu par to, kā šo spiedienu mazināt.
"Jau vairākas nedēļas turpinās sarunas par 2026. gada budžeta veidošanu. Nav noslēpums, ka nākamā gada budžetā visos resoros kopā jārod ietaupījums vismaz 150 miljonu eiro apmērā. Nav noslēpums arī tas, ka līdzās izglītības un tieslietu resoram, arī Kultūras ministrijai jāveic viens no apjomīgākajiem samazinājumiem," vietnē "Facebook" norāda Lāce.
""Progresīvie" ir aicinājuši uz dažādiem horizontāliem risinājumiem tieši, lai samazinātu spiedienu uz šīm nozarēm. Līdz šim no partneriem neesam saņēmuši aprēķinus šādai pieejai," pārdomās dalās politiķe.
"Tāpēc saprotams, ka Kultūras ministrija rūpīgi pārskatām izdevumus. 2025. gadā Kultūras ministrijas budžets tās atbildības jomās – kultūrpolitika, sabiedrības saliedētība, mediju politika – ir 246 820 698 eiro. Kultūras mantojumam, profesionālās kultūras pieejamībai un kultūrizglītībai – katrai jomai veltīta aptuveni trešdaļa no šī budžeta. Saliedētībai (diasporai, vienotas sociālās atmiņas stiprināšanai un reģionu NVO), kā arī mediju atbalstam – apmēram 3%."
"Saprotu sabiedrības sašutumu un dažādos viedokļus par publiski izskanējušo informāciju par iespējamo budžeta ietaupījumu kultūrizglītībai līdzekļus citām kultūras nozarēm. Lai mazinātu satraukumu sabiedrībā, vēlos paskaidrot vairākas būtiskas lietas."
"Pirmkārt, valsts atbalsts kultūrizglītībai noteikti netiks pārtraukts. Tiks saglabāta valsts dotācija un arī kultūrizglītības pieejamība visā valstī. Taču ir jānodrošina līdzvērtīga pieeja visās pašvaldībās, lai sniegtu bērniem kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību. Otrkārt, jautājums par mūzikas un mākslas skolu finansējuma modeļa maiņu ir bijis tikai viens no priekšlikumiem, kas joprojām tiek apspriests ar partneriem. Līdz šim esam veidojuši konstruktīvu sadarbību gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan LIZDA, gan sociālajiem partneriem. Arī jautājumā par kultūrizglītību uzskatu šīs iesaistītās puses par saviem sarunu partneriem."
"Treškārt, atbildot uz jautājumu par to, kāpēc neizmanto budžeta pieaugumu, piemēram, Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), paskaidroju, ka šie līdzekļi nav iezīmēti kā pastāvīgi savā apjomā, un ir mērķēti risinājumos dažām mērķgrupām. Nevaram plānot, atbalstam kultūrizglītībai izmantojot īstermiņa ieņēmumu pieaugumu."
"Kultūra ir mūsu valsts un sabiedrības stiprākā, pamats un esības jēga. Esmu droša, ka kopīgi ar nozares pārstāvjiem atradīsim labākos risinājumus," norāda ministre.
