Sprūds: agresorvalstis baidās no NATO spēka, tāpēc uzbrūk hibrīdtelpā

Viņš klāstīja, ka lielāki izdevumi nozīmē to, ka NATO ir jaudīgāka, spēcīgāka un kopīgi kā alianse aizstāvēt savu teritoriju un savus cilvēkus. Sprūds norādīja, ka lielā mērā tā ir atgriešanās pie alianses pamatiem - kolektīvā aizsardzība, NATO līguma 5.pants, kas ir uzsvērts arī samita deklarācijā, proti, visi par vienu, viens par visiem, un tas samitā tika arī sasniegts. Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka kopīga aizsardzība ir arī atturēšanas signāls.

Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka pastāv vairākas NATO līguma 5.panta definīcijas. Taujāts, vai pantā, kas attiecas uz bruņotu uzbrukumu, nevajadzētu iekļaut arī dalībvalstu kopīgu rīcību, ja tiek īstenots hibrīdkarš, Sprūds atzina, ka par to ir notikušas diskusijas un ir jau nodefinēti hibrīdkara kritēriji. Tāpat aizsardzības ministrs atzīmēja, ka hibrīdapdraudējumi var būt dažādi, sākot ar kiberuzbrukumiem, nelegālās migrācijas instrumentalizāciju, dezinformācijas un sabotāžas kampaņām un beidzot ar dažādu incidentu izraisīšanu. Viņaprāt, uz šādām rīcībām ir jāsniedz atbildes reakcija un jāparāda, ka alianse rīkojas arī no spēka pozīcijām.

Aizsardzības ministrs pieminēja neseno incidentu Baltijas jūrā pret kritisko infrastruktūru, kam sekoja NATO īstenotā misija "Baltic Sentry". Viņš uzsvēra, ka incidenta izraisītāji, iespējams, vēlējās panākt mazāku alianses klātbūtni, bet panāca pretējo. Sprūds uzsvēra, ka šādos gadījumos ir jābūt arī simetrijai, taču attiecībā uz militāru uzbrukumu ir skaidrs, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums NATO, līdz ar to sekotu atbilstoša reakcija arī militārā ziņā.

"Tiešie hibrīduzbrukumi, kas "iekrīt" zināmā ne kara, ne miera pozīcijā, protams, parāda to, ka agresorvalsts neuzdrošinātos rīkoties ar konvencionāliem resursiem. Citādāk agresorvalsts dabūtu pamatīgi pa zobiem. Tāpēc hibrīdtelpā ir šādas aktivitātes," pauda Latvijas aizsardzības ministrs.

Taujāts, kā viņš vērtē šo NATO samitu, Sprūds sacīja, ka tas bija lietišķs, konstruktīvs un arī mobilizējošs vēl pirms paša samita. Pēc viņa paustā, bija skaidrs, ka izdevumu apjoms aizsardzībai ir pamatīgi jāpalielina, tas, savukārt, nozīmē, ka bija jāveido savstarpēja sapratne gan par apdraudējumu, gan par finansējuma palielināšanas nepieciešamību.

"Latvija ir rādījusi arī savu piemēru. Mēs jau šogad tuvojamies aizsardzībai un drošībai novirzīt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Patlaban tie ir aptuveni 3,7% no IKP. Nākamajā gadā mēs noteikti pārsniegsim 4% no IKP un tuvosimies 5% no IKP. Taču citām valstīm šis ceļš vēl ir ejams. Tāpēc bija jāmobilizējas, lai iedrošinātu, pārliecinātu un motivētu sabiedrotos ieguldīt aizsardzībā, jo tas ir visu interesēs," teica Sprūds.

Aizsardzības ministrs akcentēja, ka samita laikā bija jāmobilizējas, lai nebūtu nekādu pārsteigumu. Bija "jāpienaglo" šie mērķi un deklarācija, kas ir lakoniska un konstruktīva, kā arī norāda uz virsuzdevumu atgriezties pie kolektīvās aizsardzības pamatuzdevuma - nodrošināt mūsu cilvēku drošību, taču samits ir arī mobilizējošs par tālāk darāmajiem darbiem, sacīja Sprūds.

Viņš atzīmēja, ka samitā ir pieņemtas svarīgas un nozīmīgas apņemšanās, bet tās ir arī jāīsteno - tuvākajā laikā ir jāpiesaista finansējums, jāiegādājas konkrētas spējas, tās ir jāintegrē, jāiesaista arī sabiedrība un jāskaidro, cik svarīgi ir ieguldījumi drošībā un aizsardzībā. Latvijas aizsardzības ministrs norādīja, ka šis laiks atgādina aukstā kara gadus, kurā bija apdraudējums, taču patlaban apdraudējums nāk no vairākiem ģeogrāfiskiem reģioniem, kas ietekmē kopīgo alianses drošību. Pēc Sprūda paustā, ir svarīgi iesaistīt arī militāro industriju.

Hāgā vakar un šodien noritēja NATO samits. Nīderlandē NATO samits notika pirmo reizi alianses vēsturē. Samitu vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.