Rinkēvičs: "Patlaban nav vienprātības, kad Ukrainu varētu aicināt iestāties NATO"
Ukrainas uzaicinājums iestāties NATO joprojām ir spēkā, taču pašlaik nav ne atbilstošu apstākļu, ne vienprātības par to, kad tas varētu notikt, preses konferencē pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc samita deklarācijā Ukraina pieminēta tikai garāmejot, Rinkēvičs skaidroja, ka sabiedrotie apzināti izvēlējās koncentrēties uz konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, samits Hāgā bija veltīts alianses un tās aizsardzības spēju stiprināšanai, otrkārt, deklarācijā būtībā ir apstiprināts, ka Ukrainas jautājums joprojām ir nozīmīgs.
Prezidents atgādināja, ka 2008. gada Bukarestes deklarācijā tika pausts, ka Ukraina kādreiz kļūs par NATO dalībvalsti, taču netika noteikts konkrēts laiks. Turklāt katra nākamā deklarācija kopš tā laika šo apņemšanos ir atkārtoti apstiprinājusi. Rinkēvičs uzsvēra, ka deklarācijā nav liekvārdības, un gan NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, gan citu valstu līderi ir norādījuši, ka šie pamatprincipi paliek spēkā - Bukarestes deklarācija nav atcelta.
Runājot par vienprātību NATO dalībvalstu vidū attiecībā uz atbalstu Ukrainai, Rinkēvičs atzina, ka gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO vienmēr ir pastāvējušas nianses. Baltijas valstis, Polija, Ziemeļvalstis un Rumānija ir konsekventi atbalstījušas Ukrainu visos iespējamos veidos, savukārt citas valstis ir bijušas piesardzīgākas. Šī situācija nav mainījusies. Viņš piebilda, ka ES turpina pieņemt sankcijas, un šobrīd notiek diskusijas par 18. sankciju pakotni pret Krieviju.
"Notiek ierastais process - sākumā tiek izteikts priekšlikums, tad kāds iebilst, seko diplomātu un vēstnieku darbs, un visbeidzot ministri vienojas par attiecīgo lēmumu, un pakotne tiek pieņemta. Svarīgi, ka šie lēmumi ir juridiski saistoši. NATO vienmēr ir uzsvērts, ka atbalstu sniedz galvenokārt alianses dalībvalstis," sacīja Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka pastāv arī NATO programmas, par kurām dalībvalstis ir vienojušās un kuras tiek īstenotas, taču pamatā palīdzība Ukrainai tiek sniegta valstu līmenī, nevis caur alianses struktūrām. Tas nav mainījies. Tāpat katra valsts pati lemj, kā klasificēt savas militārā atbalsta programmas Ukrainai.
Prezidents uzsvēra, ka Latvija Ukrainas atbalstam atvēl 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizsardzības ministrijai ir konkrēti plāni šim un nākamajam gadam par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Šogad Ukrainas rīcībā nonāks 42 "Patria" bruņutransportieri, un arī nākamajā gadā tiks īstenota atbalsta programma. Viņš piebilda, ka, izstrādājot Latvijas aizsardzības budžetu, valdība lems arī par atbalstu pēc 2028. gada, kad pašreizējā programma būs noslēgusies.
Vai NATO apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus varētu būt pietiekami spēcīgs signāls, lai atturētu Krieviju no mēģinājumiem testēt aliansi?
Atbildot uz jautājumu, prezidents uzsvēra, ka ne deklarācijas garums, kas šogad ir tikai viena lapa, ne procentuālie rādītāji paši par sevi nevienu neatturēs.
Rinkēvičs atzīmēja, ka skaisti formulēti dokumenti un sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta neko nenozīmē, ja tam neseko reāli ieguldījumi. Svarīgi ir tas, ko faktiski atvēlēsim militāro spēju attīstībai un kādus konkrētus ieročus, sistēmas vai aprīkojumu iegādāsimies tuvāko gadu laikā - vai tās būtu pretgaisa aizsardzības sistēmas, ieroči vai munīcija.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka katrai valstij ir noteikti spēju mērķi. Ja dalībvalstis tos izpildīs un Krievija redzēs, ka deklarācija ir pārtapusi reālās spējās - pretgaisa aizsardzības iekārtās, bruņumašīnās, strēlnieku ieročos, tālas darbības artilērijā - un kopumā NATO spējas ir būtiski pieaugušas, tad ne Krievija, ne jebkura cita valsts nemēģinās testēt aliansi.
Viņš pauda bažas par mēģinājumiem sevi mānīt. Prezidents norādīja, ka jau šobrīd Latvijā dzirdamas runas par to, ka aizsardzības izdevumu kategorijā varētu iekļaut dažādas nepamatotas pozīcijas. Viņš uzsvēra, ka neviena deklarācija pati par sevi nevienu neglābs. Tas ir labs sākums, taču svarīgi ir nemānīt ne sevi, ne sabiedrību, piemēram, uzdodot kādas slimnīcas korpusa būvniecību par aizsardzības izdevumiem.
"Šādā gadījumā mūs neglābs ne samita deklarācija, ne pašu iedomas. Ja Krievija un citas valstis redzēs, ka mums ir vairāk karavīru, pretgaisa aizsardzības sistēmu, pietiekami munīcijas krājumi un labi apmācīti bruņotie spēki, tas no Latvijas skatpunkta atturēs Krieviju, un arī sabiedrotie būs gatavi sniegt atbalstu," sacīja prezidents.
Viņš aicināja šobrīd nekoncentrēties uz deklarācijām, bet gan uz to, kā divu līdz trīs gadu laikā Latvija būs izpildījusi gan sev, gan sabiedrotajiem dotos solījumus.
Hāgā vakar un šodien norisinājās NATO samits. Šī bija pirmā reize, kad NATO samits notika Nīderlandē. Samitu vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
