Šogad atkal tiks dots starts Jāņu Pliko skrējieniem: kur un kad skries kailie jāņubērni?
Kopš seniem laikiem drosmīgāko latviešu Jāņu rituāls ir veikt lielāku vai mazāku distanci, skrienot kailam – kā no mātes miesām nākušiem. Tā nav tikai šo laiku tradīcija, bet jau gadsimtiem sens rituāls ar visnotaļ dziļu pamatojumu. Tas atkal atdzima pēc valsts neatkarības atgūšanas – „trakajos deviņdesmitajos”, un šogad pliko skrējienam aicina pievienoties visā Latvijā. Jauns.lv skaidro, kāpēc tas tā un kur šīs distances tiks veiktas?
Vairāk vai mazāk publiski Jāņu pliko skrējieni ir samērā jauna svētku tradīcija, kas masveida raksturu Latvijā ieguva pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, un nu jau kādus trīsdesmit gadus tie notiek visā Latvijā – gan pilsētu centros, gan attālākos pagastos, gan maksas pasākumos, gan arī kā bezmaksas aktivitātes. Tomēr senās tradīcijas liecina, ka tas it nebūt nav kaut kāds jaunievedums, bet iepriekšējos gadsimtos tas nebija tik izreklamēts, viss notika privāti – saimes vai kādas lauku sētas ietvaros. Šodien lielā mērā no pagānu reliģiska rituāla tie ir pārvērties arī par izklaides, kultūras performances un pat komerciālu pasākumu.
Daudzviet Līgo dienas pavadīšana un Jāņu dienas sagaidīšana ar pliko skrējienu ir kļuvusi par stabilu tradīciju. Tā, piemēram, īsta jāņošana bez pliko skrējienu nav iedomājama Kuldīgā, kur kailie diebj pāri senajam ķieģeļu tiltam vai Vecpiebalgas Līgo festivālā. Ja pirmajā gadījumā Kuldīgā tā ir bezmaksas neizziņota iniciatīva, tad otrajā gadījumā tā jau ir organizēta maksas pasākuma – Vecpiebalgas Līgo festivāla sastāvdaļa.
Mūslaiku kailo jāņabērnu skrējienu tradīcija Latvijā izplatījusies no Kurzemes – Pedvāles brīvdabas muzeja (Talsu novada Abavas pagastā) un Kuldīgas. Par pamatu pikantajam pliko skrējienam kļuvis senais tautas ticējums – kas Jāņu rītā rasā mazgājas, tam skaistums un spēks garantēts visu nākamo gadu. Pirmo pliko skrējienu tēlnieks Ojārs Feldbergs 1994. gadā iedibināja Pedvāles brīvdabas muzejā, atzīmējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas 100 gadu pastāvēšanu. Toreiz gan tas bija diskriminējošs, jo tajā varēja piedalīties tikai vīrieši, uz kuriem sievietēm bija aizliegts skatīties. 2000. gadā skrējienu tradīciju uztvēra arī Kuldīgā, un tagad tas īpaši neizziņots notiek trešajā nakts stundā pāri senajam ķieģeļu tiltam. Īpaši zīmīgs bija 2013. gada skrējiens, kad puišu pulkam pirmo reizi pievienojās arī dāma.
Pliko skrējieni: Pāle, Vecpiebalga, Vecdreļļi, Kuldīga
Pliko skrējieni iepriekš plaši netiek reklamēti, bet par dažiem informācija jau ir un “svarīgākie” no tiem notiks jau par tradīciju kļuvušajos Jāņu svinību pasākumos 21. jūnijā deviņos vakarā Limbažu novada Pālē sāksies 3. Vidzemes lībiskais vasaras Saulgriežu festivāls, kura programmā pusnaktī paredzēts Vidzemes vasaras Saulgriežu pusnakts pliko skrējiens ar iespēju vinnēt dažādas balvas. Pirmo reizi tas tika organizēts 2023. gadā un tā rīkotāji informēja: “Piedalījās gan vīrieši, gan sievietes un pat ārzemnieks, visi apliecinot Saulgriežu nakts maģisko iedarbību.”
Tāpat bez pliko skrējiena jau vairākus gadus neiztiek Vecpiebalgas Līgo festivāls Alauksta ezera krastā, kur skrējienam starts tiks dots 24. jūnija pirmajā stundā: “Pulksten 00:50 Laiks trakot! Sākam pulcēties pie estrādes – pikantais zaļo pliko skrējiens ir klāt! Paķer kādu papardi un lec līdzi!”
Vēl viens iepriekš izziņotais pikantais skrējiens notiks Vecdreļļos (Siguldas pagasts). Tur rīkotāji pliko skrējienu iecerējuši pusotru stundu pēc pusnakts ar iespējamu finiša peldi. No malas arī šo skrējienu neviens nevarēs vērot, jo Jāņu svinības Vecdreļļos ir maksas pasākums.
Vislielāko popularitāti Jāņu nakts skrējiens Latvijā, protams, notiek pāri vecajam ķieģeļu tiltam Kuldīgā, kas plaši netiek izziņots, bet jau gadu gadiem sākas trijos naktī. Tam arī uzrodas atbalstītāji. Piemēram, pērn plikajiem skrējējiem vietējā alusdarītava “Duna” uzsauca Pilzenes alu. Reklāmās par Kuldīgas Jāņu skrējienu var lasīt:
“Kuldīgas Pliko skrējiens ir unikāls pasākums Latvijā, kurā var piedalīties visi - bez dzimuma, vecuma vai rases diskriminācijas. Šis skrējiens, kas norisinās Kuldīgas sirdī - pāri vecajam Ventas tiltam, ir kļuvis par neatņemamu vasaras tradīciju! Skrējiena noteikumi: * skrējiena dalībniekiem galvā jābūt Jāņu vainagam vai pirts cepurei, bet kājās jebkādiem apaviem; * skrējiens notiek pāri vecajam Kuldīgas tiltam no “Rezidence kafe” uz otru krastu precīzi pulksten 03:00 pēc starta šāviena vai cita signāla.
Tautas ticējumi
Tomēr ir arī puritāniski noskaņoti latvieši, kuri uzskata, ka Jāņos jāskrien, rūpīgi nosedzot visus plikumus. To uzsver svētku rīkotāji Augšdaugavas novada Līksnā, kur šogad jau septīto reizi notiks salīdzinoši nesena Jāņu tradīcija – latgaliešu Līgo skrējiens kažokos. Ar katru gadu kažoka treniņtērpos tērpušos skrējēju skaits kļūst aizvien lielāks, un viņu pulkā ir gan lieli un mazi, gan vientuļi savdabji un arī veselas ģimenes.
Tautas tradīciju enciklopēdijas gan par skrējienu kažokos neko neatrast, bet apraksta jāņotāju kailās aktivitātes: senie latvieši uzskatīja, ka lauks, ko Jāņos apskrējis kails cilvēks, dod lielāku ražu. Tapāt uzskatīja, ka, kailam skrienot pa laukiem, cilvēks maksimāli uzņem tik ļoti vērtīgo Jāņu rīta rasu. Un tas uzlabo veselību, vairo skaistumu un sniedz svētību, jo rīta rasā ir sakrājies viss maģisko jāņuzāļu spēks. Dažādos senlatviešu kultūras informācijas avotos ir vēstīts, ka Jāņu rīta rasā ir mute jāmazgā un kailam jāvārtās – veselības un skaistuma dēļ. Tāpat, lai vairotu labklājību, auglību, veselības spēku, kā arī fiziski un garīgi attīrītos, jāiet peldēties kailam. Tas var būt jebkāds ūdens – dīķis, ezers, upe, jūra vai jau iepriekš pieminētā rasa. Tomēr labāk ieteicams peldēties tekošās, nevis stāvošās ūdenstilpēs, jo tās ir spējīgas attīrīt efektīvāk.
