Starptautiskajam jaunā teātra festivālam "Homo Novus" - 30! Izziņoti pirmie jubilejas programmas notikumi
Šogad starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" norisināsies no 3. līdz 13. septembrim, un savā 30. jubilejas gadā iepriecinās skatītājus ne tikai Rīgā un Valmierā, bet atgriezīsies arī festivāla pirmajā norises vietā – Daugavpilī.
“Savā jubilejas gadā “Homo Novus” aicinās reflektēt par neatkarīgā teātra, kultūras un mākslas pastāvēšanas jēgu, nedrošību un pagaidu stāvokli kā priekšnosacījumu pārmaiņām. Programmā iekļautās izrādes un notikumus vienos tādi vārdi kā pretošanās, izturība, nedrošais lauks, kurā augšanas procesi turpinās pat tad, kad tos cenšas ierobežot un apklusināt,” atklāj festivāla kuratore Santa Remere.
“Festivāla notikumu vietas iezīmēs dzimšanas dienas gaviļnieka dzeltenais balons – vienreizējs, pašu spēkiem uzpūsts un viegli sprāgstošs burbulis, kam nemainīgi piemīt spēja ap sevi pulcēt cilvēkus un raisīt jūsmu.”
Desmit dienu garumā festivāls aptvers lielākās galvaspilsētas kultūrtelpas – Rīgas cirku, Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, Latvijas Kultūras akadēmijas Mieras ielas telpas – un neatkarīgos teātrus – Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātri. Valmierā notiks divu dienu laikmetīgās dejas programma, bet festivāla noslēgumā skatītājus aicinās sēsties vilcienā un doties kopīgā ceļojumā uz Daugavpili, kur 1995. gadā festivāls tika dibināts.
Māksla, kas raisa jautājumus
Ar divām izrādēm 3. un 4. septembrī festivālu atklās Glāzgovas mākslinieku Rozanas Keid un Ivora Makeskila “Pinokio radīšana” (Making of Pinocchio) vizuāli iespaidīgais un daudzslāņainais skatuves darbs, kas atjautīgi savieno dzīvo tēlojumu, eksperimentālus kino paņēmienus un spēles ar perspektīvas maiņu, lai ielūkotos personīgā stāstā par identitātes veidošanos un mūsu spēju pieņemt otra cilvēka transformāciju. Dzimuma maiņas procesa līkloči izrādē savijas ar Pinokio pasakas motīviem par melojošu lelli, kura vēlas kļūt par “īstu zēnu”, liekot uzdot jautājumu – vai mana mīlestība spēj mainīties līdzi otra cilvēka pārvērtībām?
Sadarbībā ar Rīgas cirku festivāla viesizrāžu programmā 4. un 5. septembrī būs skatāms Šveices cirka mākslinieka Ueli Hircela poētiskais darbs “Smilšu ainavas” (Sandscapes). Hircels ir pasaulē pazīstams cirka akrobāts un virves dejotājs, kurš uz skatuves nostrādājis gandrīz pusgadsimtu, radot daudzas revolucionāras izrādes. Šodien viņš vairs neveic akrobātiskus trikus, bet, ņemot talkā pāris slotas, arēnas vidū zīmē mandalu, kas, viņaprāt, atklāj cirka būtību un varbūt arī pašas dzīves atspulgu.
Kā īpašs notikums, tikai vienu reizi 11. septembrī būs skatāma šobrīd viena no pārliecinošākajām izrādēm uz Eiropas skatuves – poļu režisores un kora mākslinieces Martas Gornickas “Mātes. Dziesma kara laikā” (Mothers – a song for Wartime). Drosmīgs un emocionāli pielādēts teātra vēstījums, kas sieviešu kolektīvo balsi pārvērš par rezonējošu pretestības un piemiņas instrumentu. Izrādes kori veido vairāk nekā 20 dalībnieces, kas bijušas kara vardarbības liecinieces.
Pastāvīgi klātesošu baiļu un iekšējas noturības tēma caurvīs arī itāļu mākslinieces Valentinas Medas darbu “Pilsētas naktī” (Cities by Night), kas veidota sadarbībā ar vietējo sieviešu kopienu un būs skatāma visu festivāla laiku. Projekta dalībnieces vairāku nedēļu garumā, vakaros vienatnē pastaigājoties pa Rīgas ielām, fiksējušas savas iekšējās izjūtas. Šīs liecības māksliniece pārvērš kartēs, kas atklāj dažādus subjektīvus, tomēr pamatotus skatījumus uz pilsētu. Savā performatīvajā praksē Meda regulāri pēta robežu starp ķermeni un telpu, cenšoties pārvarēt abu nošķīrumu.
Latvijas mākslinieku jaundarbu programma
Kā ierasts, festivālā plānota arī Latvijas mākslinieku jaundarbu programma. Tās ietvaros notiks Evarta Melnalkšņa mūzikas teātra izrāde “Ummis un lobēlija” un Daces Ignatovas izrāde sākumskolēniem “Klusuma mizotāji” ar grupas “Alejas” piedalīšanos. Tāpat būs skatāms Lindas Boļšakovas Ķemeru tīrelim veltītās performanču triloģijas otrais darbs, kā arī horeogrāfes Janas Jacukas izrāde “HA”, kas veidota, šogad absolvējot DAS Teātra programmu Amsterdamā.
Iekļaujošas izrādes iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām
Šogad festivāla programmā īpaša vieta atvēlēta “Piekļūstamības svētkiem” – dienai, kas veltīta sarunām, izrādēm un idejām par cilvēku ar dažāda veida invaliditāti iesaisti mākslas procesos. Tās laikā plašāks skatītāju loks varēs iepazīt lietuviešu horeogrāfes Birutes Baņevičutes dejas praksi darbā ar bērniem ar neirodažādību. Tāpat būs iespēja piedzīvot portugāļu mākslinieku Jolas Pinto un Simau Koštas dejkoncertu “SYN.Tropia”, kuru, pateicoties īpašai “taktīlās dzirdes” iekārtai, varēs kopīgi baudīt gan nedzirdīgi, gan vājdzirdīgi un dzirdīgi apmeklētāji.
