Zagļi un bandīti netiks pasargāti: Sandis Radziņš par modernām noziegumu atklāšanas metodēm
Skatoties kādu filmu vai seriālu par policijas darbu, rodas priekšstats, ka visus var atklāt noziegumus zibenīgā ātrumā. Tiek rādīts, kā modernās tehnoloģijas un laboratorijās veiktie izmeklējumi soli pa solim aizved pie noziedznieka. Bet vai dzīvē viss notiek tāpat kā ekrānos? Par to "Patiesās Dzīves" speciālizlaidumā "Kriminālā Latvija" sarunājamies ar Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Sandi Radziņu.
Valsts policijā strādājat jau 32 gadus un noteikti varat salīdzināt, kā mainījušās noziegumu atklāšanas metodes.
Lielos vilcienos, salīdzinot ar laiku pirms 32 gadiem, kad es kā jaunākais inspektors notikuma vietā vēroju ekspertu-kriminālistu rosīšanos, šķiet, ka viņu darbā nekas nav mainījies. Tāpat visu apskata, nofiksē, bet tehnoloģijas un aprīkojums, ar kuru un kā viņi var izņemt un identificēt pēdas, gan ir mainījušās un attīstījušās. Piemēram, ugunsgrēka vietā, lai noteiktu, vai dedzināšanā izmantotas viegli uzliesmojošas vielas, kā benzīns vai kāda cita, pietiek pie izdedžiem pielikt speciālu aparātu. Tāpat īpaša aparatūra atklās, vai nozieguma vietā uz segas, paklāja, grīdas ir asins pēdas. Kaut gan viss rūpīgi nomazgāts, iztīrīts, aparatūra tās atradīs! Tas ļoti atvieglo un paātrina kriminālista darbu. Arī pirms 20–30 gadiem bija veidi, kā konstatēt asins pēdas, bet tagad tas paveicams daudz vienkāršāk, ātrāk, mobilāk.
Smagu satiksmes negadījumu vietā ekspertu darbā ļoti palīdz lielie 3D skeneri, kas nofiksē apkārtni, kāda tā izskatījās laikā, kad viņi ieradās, strādāja negadījuma vietā, jo, kad satiksme tiks atjaunota, visa vajadzīgā informācija, piemēram, bremzēšanas ceļa garums, ātri pazudīs. To visu var arī nofotografēt pa gabaliem un tad fototabulās salikt kopā, bet 3D iespējas visu nofiksēt smalkāk ir daudz lielākas. Atsevišķi jāpiemin droni, strādājot plašās notikumu vietās.
Vispār Kriminālistikas pārvaldes darbs jādala divās daļās. Pirmā: 24x7, kad pārvaldes darbinieki – reģionu biroja eksperti-kriminālisti – izbrauc uz vietām, kur noticis kāds noziedzīgs nodarījums, sākot no vienkāršākajiem līdz pašiem sarežģītākajiem. Viņi notikuma vietā izņem pēdas: pirkstu, apavu nospiedumus, izsmēķus, materiālus DNS analīzēm, smaržu pēdas, lodes, to čaulītes un tamlīdzīgi un to visu kārtīgi iepako, lai ekspertīžu iestādē pēc tām varētu noskaidrot iespējamās iesaistītās vainīgās personas, tās identificēt. Tāpat eksperti-kriminālisti mēģina saprast un uzkonstruēt notikušo.
Pirmais, kas iepazīstas ar nozieguma, negadījuma vietā savāktajām pēdām, ir konkrētā kriminālprocesa izmeklētājs, un viņš, vadoties no kopējās ainas, lemj, kādas ekspertīzes nozīmēt, kuras ir prioritāras, kuras otršķirīgas. Tad seko Kriminālistikas pārvaldes darba otrā daļa, kas jau ir ekspertīžu biroja laboratoriju darbinieku kompetence, – ekspertīzes atzinums, sākot ar DNS un beidzot ar dokumentu tehniskajām ekspertīzēm, kas iekļauj parakstu viltošanu un tamlīdzīgi.
Gribu uzsvērt, ka Latvijā augstā līmenī ir arī odoroloģiskā ekspertīze, kuru veic speciāli apmācīti suņi, kas nemaldīgi pasaka, kurai personai pieder smarža. Jau tagad ir iztiesātas lietas, kurās galveno lomu nospēlējusi odoroloģiskā ekspertīze. Šajā gadījumā eksperts ir suns.
Visu sarunu ar Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Sandi Radziņu, kurā viņš stāsta par metodēm, kas palīdz atmaskot pat rūdītākos noziedzniekus lasi Patiesās Dzīves speciālizlaidumā Kriminālā Latvija, kas no 6. jūnija pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
