“Redzi nejēdzību, ciet un klusē?" eksprezidents Levits mēģina izteikties par balsu skaitīšanas fiasko, taču saņem asu kritiku

"No tehniskas aizķeršanās radīt politisku skandālu - ar nejēdzīgiem apvainojumiem, demisijām, vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu (!)-to latvieši "prot". Diemžēl, šāda nenobriedusi attieksme mazina uzticību demokrātijai. Vairāk nosvērtības un vēss prāts mūsu sabiedrībai nāktu par labu," mikroblogošanas vietnē "X" vēsta Levits. Tomēr viņa izteikumi saskārušies ar skarbu kritiku. 

“Redzi nejēdzību, ciet un klusē! Tas ir demokrātijas stiprināšanas padoms no bijušā Valsts prezidenta?" pārdomās dalās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Guntis norāda, ka notikušais "bija tehniska izgāšanās, nevis aizķeršanās". "Skandāli un ķengāšanās nevietā, bet atbildībai jābūt. Tas nav nekāds bērnudārzs galu galā. Vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana dēļ šīs tehniskās problēmas ir bērnišķīgs populisms, jo beigu beigās skaitīšana notika tāpat kā vienmēr," norāda Guntis.

Bet vēl kāds norādījis, ka ministres  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas atkāpšanās no amata bija pamatota. "Viena lieta ir sistēmas gatavība darbam, kuru CVK vadītāja 100% nevar kontrolēt, otra lieta ir haoss,neskaidrība un reāla B plāna neesamība sistēmas atteices gadījumā,kas ir pilna viņas atbildība. Šis un e-adreses sāga ir pilnīgs iemesls ministrei doties," pauž vīrietis.

Jau ziņots, ka iknedēļas tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja, ka viņa ir informēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”) lēmumu atkāpties no amata. 

Saskaņā ar Evikas Siliņas teikto VARAM ministre pamatojusi atkāpšanos ar pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas fiasko un sekojošo sabiedrības reakciju. Iepriekš gan vairākkārt medijiem Bērziņa norādīja, ka viņas atkāpšanās būtu “pirmais solis ceļā uz vēlēšanu politizāciju”, kas būtu nepieņemami demokrātiskā valstī.

Jau zināms, ka balsu skaitīšana 2025. gada pašvaldību vēlēšanās naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. IT problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā pavadīja demokrātisko procesu visu iepriekšējo nedēļu un kulminēja vakarnakt, apraujot balsu skaitīšanu.

Tā vietā, lai dienas izskaņā – kā ierasts – politiķi TV studijā diskutētu par nākotni, tika improvizētā veidā, caur sašutumu diskutēts par to, cik nejēdzīgi ir izvērtusies balsu skaitīšana. Protams, izskanēja arī pirmās prasības uzņemties atbildību tiem, kuriem bija jānodrošina šis process, galvenokārt runājot tieši ar ierēdņiem – Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA).

Sākumā gan nebija ne vārda par to, ka pēc šāda fenomenāla fiasko kādam būtu jāuzņemas arī politiskā atbildība – galu galā Latvija gadu desmitiem sludina, ka vēlas līdzināties ziemeļvalstīm un šis nu ir tāds moments, kurā to var pierādīt.

Sociālajos tīklos tikmēr izplatījās joki par to, ka biļešu tirgošanas vietnes savu darbu tiešsaistē organizē labāk nekā tie, kuriem uzdots uzturēt Latvijas demokrātijas IT infrastruktūru – izraisīja kā smieklus, tā asaras laikā, kad vēlēšanas un demokrātiju jau tā apdraud ārēji ienaidnieki.

Papildus visam šim, ļoti skaļi brēca arī Bērziņas dotie un JV mājaslapā ar melnu uz balta pierakstītie solījumi - “iedzīvotājiem draudzīgu un saprotamu IT platformu izstrāde; starpnozaru datu bāzu savietojamība un atvērto datu attīstība”.

Bez tā vēl: “administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, t.sk., Satversmes tiesas lēmumu izpilde; teritorijas plānošanas procesa pilnveide; birokrātijas mazināšana, īpaši procesos, kas attīsta uzņēmējdarbību un jāizmanto iedzīvotājiem; novadu un valstspilsētu profilu/indeksu izstrāde, uz tiem balstītas finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveide; sadarbība Rīgas metropoles attīstībā”.