Politoloģe: par vēlētāju aktivitātes iespējamo pieaugumu varēs spriest tikai pēc pašvaldību vēlēšanu noslēguma

Politoloģe norādīja, ka iedzīvotāju līdzšinējā aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir līdzīga kā iepriekšējos gados, taču šoreiz ir vairāk iepriekšējās balsošanas dienu, un pagaidām nav skaidrs, vai tas neietekmēs dalību vēlēšanu dienā. Pastāv bažas, ka daļa vēlētāju jau būs nobalsojuši iepriekš, tādējādi samazinot aktivitāti vēlēšanu dienā.

Politoloģe norāda, ka 16% aktivitāte ir nedaudz augstāka nekā citkārt, taču pagaidām nav zināms, vai tas nozīmē kopējā pieauguma tendenci vai tikai aktivitātes pārdalīšanos uz iepriekšējām dienām.

Objektīvi izvērtēt, vai vēlētāju skaits ir pieaudzis, būs iespējams tikai pēc vēlēšanu noslēguma, sprieda Metla-Rozentāle. Viņa arī pieļauj, ka vēlētāju aktivitāti varētu ietekmēt Saeimas opozīcijas deputāta Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") izteikumi no Saeimas tribīnes šonedēļ - tie varētu mobilizēt gan nacionāli noskaņotos vēlētājus, gan Rosļikova atbalstītājus, palielinot dalību vēlēšanās.

Politoloģe uzskata, ka tehniskas problēmas vēlēšanu procesā var radīt papildu šaubas tiem vēlētājiem, kuri jau iepriekš bijuši neizlēmīgi, taču kopumā tās, visticamāk, būtiski neietekmēs vēlētāju aktivitāti. Viņa atzīmēja, ka līdz šim nav radusies sajūta, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt apdraudēti, tāpēc neredz pamatu uzskatīt, ka tas varētu radīt būtisku vēlētāju uzticības zudumu.

Vienlaikus Metla-Rozentāle kritizēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) komunikāciju ar sabiedrību, norādot, ka iedzīvotājiem nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par tehniskajām sistēmām, taču skaidrojumu sagaida no CVK kā atbildīgās iestādes par vēlēšanu rīkošanu.

Pēc viņas teiktā, CVK vadītājas Kristīnes Saulītes atbildes bijušas pārāk lakoniskas, kamēr izskanējuši ļoti neapmierināti komentāri no vēlēšanu komisiju vadītāju puses. Tas atstājis vietu baumām un spekulācijām. Viņa uzskata, ka, ja CVK sniegtu detalizētu un saprotamu skaidrojumu par sistēmas pārrāvumu un tā iemesliem, sabiedrība pret situāciju izturētos ar lielāku sapratni.

Kā vēstīts, iepriekšējā balsošanā Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 221 924 jeb 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina CVK dati.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,07% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42% un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 13,68% vēlētāju.

Iepriekšējo balsošanu pirmdien un trešdien pavadīja tehniskas problēmas, kas ietekmēja procesam nepieciešamo sistēmu un reģistru darbu. Otrdien un ceturtdien par būtiskām problēmām netika ziņots.

Sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena.