TEKSTA TIEŠRAIDE. Jaunākie pašvaldību vēlēšanu rezultāti Latvijas novados

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Latviskajiem spēkiem ar dažu balsu pārsvaru Rīgas domē ir pārākums, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Nacionālās apvienības (NA) mēra amata kandidāts, pašreizējais pilsētas vicemērs Edvards Ratnieks.

Viņš akcentēja, ka līdz šim neesot runājis par iespējamām koalīcijas aprisēm ar citiem, jo sarunas sāksies tikai šodien. Ņemot vērā, ka sarunu vadību uzņēmušies "Progresīvie", NA skatīsies, kas tiks piedāvāts, un, ja būs nepieciešams, NA gatavi paši izrādīt iniciatīvu.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

"Latvija pirmajā vietā" - Maija Armaņeva, Vladislavs Bartaševičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs, Deniss Kļukins, Kaspars Krištopans, Andris Ozols, Ēriks Stendzenieks, Jevgēnija Šafraneka, Ainārs Šlesers, Edvards Šlesers, Eduards Zivtiņš, Roberts Žemaitis.

"Progresīvie" - Mārtiņš Eņģelis, Viesturs Kleinbergs, Mārtiņš Kossovičs, Marta Kotello, Agnese Logina, Mairita Lūse, Aija Melle, Rūta Mežavilka, Justīne Panteļējeva, Alija Turlaja, Selīna Vancāne.

Nacionālā apvienība - Einārs Cilinskis, Lauris Ērenpreiss, Ritvars Jansons, Liāna Langa, Ģirts Lapiņš, Dainis Locis, Ansis Pūpols, Edvards Ratnieks, Kaspars Spunde, Elīna Treija.

"Jaunā Vienotība" - Inese Andersone, Laima Geikina, Dzintra Geka-Vaska, Edgars Ikstens, Vilnis Ķirsis, Linda Ozola, Lauma Paegļkalna, Dāvis Stalts, Inese Voika.

"Suverēnā vara"/"Apvienība Jaunlatvieši" - Rūdolfs Brēmanis, Inna Djeri, Artūrs Klēbahs, Jūlija Sohina, Igors Solomatins, Jūlija Stepaņenko, Vjačeslavs Stepaņenko, Ļubova Švecova.

"Stabilitātei!" - Mairis Briedis, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Petrovs, Jakovs Pliners, Aleksejs Rosļikovs.

"Apvienotais saraksts" - Edgars Bergholcs, Romualds Ražuks, Māris Sprindžuks, Mārtiņš Šics.

Aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultāti būtiski neietekmēs Latvijas ekonomikas kopējo virzību, atzina "Luminor Bank" ekonomists, "Luminor" reģionu eksporta pētījuma autors Pēteris Strautiņš.

Viņš norādīja, ka pašvaldībās, kur līdz šim bijusi mērķtiecīga, uz ekonomikas attīstību vērsta politika, tā galvenokārt turpināsies. Savukārt tur, kur ambīciju trūcis, to trūks arī turpmāk, piebilda Strautiņš.

Vienlaikus, nenosaucot konkrētus novadus, viņš prognozēja, ka divos novados, kas bija kļuvuši slaveni ar lokālpolitisku haosu, varētu būt uzlabojumi, bet vienā ir bažas par slīdēšanu populisma virzienā. "Taču pašvaldības, kurās var gaidīt nozīmīgu kursa maiņu, aptver niecīgu daļu Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Tur, kur auga skaisti un stipri koki, tie turpinās augt, bet purvainās vietas turpinās nīkuļot," piebilda Strautiņš.

Viņš papildināja, ka dažādos Latvijas reģionos ir izveidojusies krasi atšķirīga vietējā politiskā kultūra. Vietās, kur sabiedrība sajutusi panākumu garšu, vēlētāji ir mācījušies un sapratuši, kādi lēmumi var nodrošināt tālāku labklājības kāpumu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā ekonomiski nozīmīgākā pašvaldība ir Rīga, tomēr pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām viņš nesagaida radikālas izmaiņas attiecībā uz ekonomisko attīstību galvaspilsētā. "Partijas, kas bija valdošajā koalīcijā iepriekšējā sasaukumā, acīmredzot arī šajā būs galvenās valdošās koalīcijas veidotājas. Arī šī Rīgas dome visdrīzāk būs iekšējo strīdu nogurdināta, tomēr varētu sagaidīt mērenu progresu pilsētvides sakārtošanā un attīstības politikas īstenošanā," piebilda Strautiņš.

Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka politiķiem ir jābūt daudz lielākām ambīcijām, lai paceltu Rīgas ekonomiku.

Viņš sacīja, ka ir pilsētas, kurās ekonomiski ir gājis labi un attiecīgi ir bijis arī liels atbalsts esošajai varai, kas nozīmē, ka pozitīvās tendences turpināsies. Savukārt ir reģioni, kur esošajai varai tik labi neveicās, bet tāpat šīs partijas ir guvušas lielu vēlētāju atbalstu, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī.

Gašpuitis sacīja, ka lielajās pilsētās attīstības jomā turpināsies iesāktais, bet varētu mainīties akcenti Rīgā, jo, visticamāk, būs cits domes vadītājs. "Kopumā ir uzlabojusies pārvaldības situācija, jo vairs tik plašā mērogā netiek runāts par dažādiem korupcijas jautājumiem, bet saistībā ar ekonomisko uzrāvienu - būtu gribējies redzēt lielāku šo sparu," viņš piebilda.

Gašpuitis uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībai ir jāstrādā pie tā, lai iedzīvotāji nepārceltos uz Pierīgu, kā arī ir jādomā, kā Rīga varētu piesaistīt nozīmīgus uzņēmumus.

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un VDAA ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Pēc vēlēšanu rezultātiem, partija “Progresīvie” aicinājusi uz Rīgas domes koalīcijas sarunām – "Nacionālo apvienību", "Jauno Vienotību" un "Apvienoto sarakstu".

Viesturs Kleinbergs uzsver: “Rīgā vēlētāji uzticējuši skaidru mandātu valstiski un eiropeiski noskaņotajām partijām, un vislielāko atbalstu šo spēku vidū saņēmuši Progresīvie. Vienlaikus redzam, ka būtisku balsu skaitu ieguvušas arī promaskaviskas partijas - tas ir nopietns signāls, ka valstiski domājošajiem spēkiem jābūt īpaši atbildīgiem un ātri jāvienojas par kopīgu darbu Rīgas labā. Tāpēc uzņemamies nākamās koalīcijas sarunu vadību un esam aicinājuši uz sarunām Nacionālo apvienību, Jauno Vienotību un Apvienoto sarakstu. Laiks darbam!”

Koalīcijas veidošanu uzņēmies “Progresīvie” Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, kurš uzsāks sarunas ar katru no partneriem individuāli.

"Šīs vēlēšanas parāda vajadzību pēc centriskas un atklātas politikas, kuru piedāvā Kustība "Par!". Pašvaldību vēlēšanās liela nozīme ir bijusi pretkorupcijas un labas pārvaldības programmām, kas bija mūsu uzsvars Ogres novadā un Ventspilī un redzam, ka iedzīvotājiem rūp šīs tēmas. Vēlos arī uzsvērt to, cik liela ir nozīme kopīgu sarakstu veidošanai ar citām politiskajām partijām — mūsu atbalstītāji novērtē spēju sadarboties," Linda Curika, Kustības "Par!" Valdes priekšsēdētēja 

Kustības "Par!" biedri kandidēja septiņās Latvijas pašvaldībās, dažās no tām sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pašvaldību vēlēšanu rezultāti 16 novados šogad bija labāki nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2020. un 2021.gadā, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (ZZS).

Viņš ZZS rezultātus pašvaldību vēlēšanās novērtēja kā labus, kā arī atzīmēja, ka labāki vēlēšanu rezultāti ir bijuši reģionu pilsētās un lauku novados, jo ZZS nav Rīgas partija, tāpēc partiju nepārsteidza rezultāti Rīgā.

Krauze piebilda, ka ZZS pārsteidza vēlēšanu rezultāti Daugavpilī, jo praktiski neviena no "valstiski domājošām partijām" nav iekļuvusi domes sastāvā.

"Savukārt vājāki rezultāti, nekā cerēts, bija Jelgavā, jo iepriekš bija labāki rezultāti. Kopumā arī Jūrmalā cerējām uz labākiem rezultātiem, jo ZZS saraksta līdere un esošā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe pēdējos četrus gadus strādājusi ļoti labi un bez skandāliem," piebilda Krauze.

Viņš uzsvēra, ka Jelgavā ZZS ir ļoti labas pozīcijas, kā arī Madonas un Siguldas novados.