Zemkopības ministrija aicina neaizrauties ar pārregulāciju

Lielākais birokrātiskais slogs, par ko arī lauksaimnieki iestājās 2024. gada sākuma protestos, bija obligātā attēlu iesūtīšana LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) sistēmā. Zemkopības ministrija (ZM) šo nosacījumu atviegloja. Turpmāk lauksaimnieki šo informāciju mazākā apjomā var iesniegt sev ērtā veidā.

Turklāt, ja lauksaimnieks informāciju vienreiz jau ir iesniedzis, tad tas ir valsts uzdevums sinhronizēt sistēmas, lai dati nav jāsniedz atkārtoti. Tas ir tikai viens no piemēriem, bet ZM nepārtraukti strādā pie dažādu nosacījumu vienkāršošanas un pielāgošanas gan patreizējā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna kontekstā, gan domājot arī jau par nākamo plānošanas periodu pēc 2027. gada.

“Lauksaimniekam ir jāstrādā uz lauka, zvejniekam ir jāzvejo jūrā, mežsaimniekam ir jākopj mežs, pārstrādes uzņēmumiem ir jāražo produkti, nevis jāgatavo atskaiti pēc atskaites un nemitīgi jāiesniedz kaut kādi dati. Mūsu uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem, lai viņi kļūti efektīvāki, ražotu efektīvāk, konkurētspējīgāk un vairāk, un lai mēs visi kopā dzīvotu labāk,” uzsver Krūmiņš.

Protams, vislabāk lietas, kur ko atvieglot un uzlabot, zina tie, kas ar birokrātiju saskaras ikdienā, tāpēc ZM ne tikai ikdienā maina Ministru kabineta noteikumus un citus normatīvus, lai mazinātu administratīvo slogu, bet arī regulāri aicina nozaru nevalstiskās organizācijas iesniegt savus ieteikumus birokrātijas mazināšanai.

“Vairākkārt no organizācijām jau esam šādus ieteikumus saņēmuši un ieviesuši praksē. Šādā veidā ar zemkopības nozarēm sadarbojamies pēdējos gadus un plānojam visas savas nākamās darbības tā, lai tās tiešām būtu mērķtiecīgas un atvieglotu darbu nozaru uzņēmumiem,” norāda Krūmiņš.

Gan ZM, gan tās iestādēm ir galdā aktuālais saraksts, kas jāizdara, lai turpinātu mazināt administratīvo slogu, ne tikai samazinot slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, bet padarītu efektīvāku savu darbu.

Piemēram, likvidēts Lauksaimniecības datu centrs, tā funkcijas iekļaujot Lauku atbalsta dienestā – abas iestādes apvienojot, tās strādā ar mazāk resursiem un efektīvāk, klienti konsultācijas var saņemt vienuviet.

Sakārtotas ZM un tās iestāžu pārziņā esošās pārvaldības sistēmas, lai lauksaimniekiem būtu ērti izmantojamas, lai zemnieks nepieciešamos datus ievadītu vienreiz un vienā sistēmā viņam ērtā veidā, savukārt tos datus, kas jau ir pieejami citās sistēmās, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Uzņēmumu reģistrā, Lauku atbalsta dienestā, Valsts augu aizsardzības dienestā, Pārtikas un veterinārā dienestā, Valsts meža dienestā un citur, varētu ņemt pa taisno no iestādēm, neprasot lauksaimniekiem šos datus sniegt vēlreiz.

Ir jābūt vienai ērtai saskarnes “saliņai”, lai uzņēmējiem būtu ērti, lai viņi savu laiku var veltīt savam darbam – ražošanai, nevis sēžot datorā vai telefonā un regulāri vadot un pārvadot datus dažādās sistēmās.

“Jau tagad esam sinhronizējušies ar citām iestādēm, piemēram, VID un UR, ar ko mums sadarbība datu apmaiņā par nozaru uzņēmumiem un citiem ir ļoti labā līmenī,” stāsta Krūmiņš.

“Problēma, ko risinām, ir pārregulācija. Mēs esam pārregulēti. Valstij ir jādod lielāka rīcības brīvība un atbildība cilvēkiem, organizācijām, sabiedrībai. Mēs nedrīkstam visus sīkumus iedzīt normatīvos. Jo vairāk gribi regulēt, jo turpmāk vairāk ir jāregulē.

Nevis visai nozarei un visiem tās godprātīgajiem uzņēmējiem, bet dažiem negodīgajiem, un tad saliekam visādus ierobežojumus, brīdinājumus. Bet tāpat mēs nespēsim visu regulēt un paredzēt visas situācijas. Krāpnieki vienmēr kaut ko jaunu izgudros, un sanāk, ka mēs te skrienam viņiem pakaļ un tik  mainām noteikumus, papildinot ar jauniem ierobežojumiem. Tā nedrīkst. Noteiktumiem ir jābūt kā brīvām lakoniskām vadlīnijām uzņēmējiem, noteikumi jāraksta tiem, kas tos ievēro. Savukārt ar blēžiem lai tiek galā tiesībaizsardzības institūcijas, izvērtējot pārkāpumus pēc būtības, nevis tikai paragrāfiem,” uzskata Krūmiņš.

“Piemēram, lauksaimniecības šķirnes dzīvnieku selekcija, audzēšana un uzskaite. Mēs tam tērējam lielu resursu, kaut arī to varētu nodot nozaru nevalstiskajām organizācijām, kas ar to labi tiktu galā. Jo pēc būtības valstij nav jāseko līdzi, kuras šķirnes govi ar kuru šķirni krusto – tas ir saimnieka lēmums, ko viņš pats grib dabūt rezultātā – govi pienam vai gaļai.

Tas pats attiecas uz suņiem un kaķiem – nu, nav valstij jāregulē, vai cilvēks nopirks tādas vai citas šķirnes suni. Tā ir pircēja un pārdevēja atbildība, un kā eksperts klāt var būt nevalstiskā organizācija, nevis kāds no dienestiem. Labi, valstij ir platforma, kur šos dzīvniekus reģistrēt, bet tālāk valsts iekšā nejaucas.

Strādājam arī pie tā, lai izskaustu formālismu, lai it viss normatīvais regulējums būtu jēgpilns. Piemēram, rudenī tīrumos nedrīkst veikt augsnes mēslošanu, ja zeme ir pārmitra vai sasalusi, lai nepiesārņotu vidi. Tas ir saprotami. Bet mums ir ierakstīts, ka mēslošana jāveic līdz 15. novembrim. Bet novembra sākumā, kad mēslot drīkst, zeme var būt pārmitra un sasalusi, tātad tomēr nedrīkst. Un, ja zeme nav sasalusi un pārmitra vēlāk rudenī vai ziemas sākumā, kāpēc gan to nevarētu mēslot novembra otrajā pusē, kaut vai decembrī?

Eiropas Komisija prasa, ka nedrīkst mēslot uz sasalušas vai pārmitras zemes, bet kāds savulaik pārcentās ar datumu. To mēs tagad arī risinām, šādiem jautājumiem ir jābūt zemkopības ministra vai valsts sekretāra kompetencē, kas katru gadu redz, kādi ir meteoapstākļi, un varbūt vislabāk mēslot būtu vēlāk. Bet mums ir valdības noteikumi, kuros iededzināts – līdz 15. novembrim. Ir jādod lielāka brīvība ministriem un valsts sekretāriem regulēt noteiktas specifiskas lietas savās nozarēs, nevis ikdienā iesaistīt visu valdību un lielu daļu daudzu ministriju speciālistu.

ZM jau ir daudz izdarījusi administratīvā sloga mazināšanā. Bet darāmais vēl ir priekšā. Mainot esošos vai rakstot jaunus valdības noteikumus, neatkarīgi no satura, skatāmies, vai mēs te nevaram samazināt arī kādus administratīvos slogus, kas agrāk ir sēti pa labi un pa kreisi ļoti bagātīgi.

Un to es prasu no ZM speciālistiem ikdienā – jebkam, ko mēs prasām no mūsu ražotājiem, ir jābūt pamatotam, maksimāli ērtam, tā izpildei jāpatērē iespējami maz laika. Un tad vēlreiz izvērtēt – vai tiešām to vajag? Ja tomēr vajag, tad uz priekšu, bet lai tas netraucē uzņēmējdarbību un administratīvais slogs ir minimāls. Un to pašu mēs prasām no mūsu iestādēm.”

Zemkopības ministrijas izdarītais administratīvā sloga mazināšanā 2025. gadā:

* Nozīmīgi uzlabo lauksaimniecības datu savietojamību un kiberdrošību, novērš datu atkārtotu iesniegšanu un dublēšanos. Lauku atbalsta dienests (LAD) aktīvi pilnveido pašreizējo LAD informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru, lai tā nodrošinātu datu centra pakalpojumus lauksaimniecības nozares atbalsta iestādēm. LAD piedalīšanās vienota valsts datu apstrādes mākoņa izveidē nodrošinās kiberdrošības prasību ievērošanu un novērsīs datu pieprasījumu dublēšanos – ieguvums būs valsts informācijas sistēmu ātra darbība ar augstu datu pieejamību jeb spēju apstrādāt dažādus datus atkarībā no pieprasījuma un pieejamības e-pakalpojumiem.

* Lauksaimnieku ērtībām vienkāršo mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi apriti. Ar grozījumiem noteikumos ir saīsināts iesnieguma par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū izskatīšanas termiņš Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) no viena mēneša uz 15 darba dienām. Šajā 15 darba dienu termiņā VAAD arī iekļauj ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi (CE marķējums norāda, ka ražotājs ir novērtējis izstrādājumu saskaņā ar piemērojamām prasībām un tas atbilst ES drošības, veselības un vides aizsardzības noteikumiem) mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.

* Lauksaimniekiem un zivsaimniekiem vienkāršo nosacījumus ES fondu finansējuma saņemšanai, uzlabojot finanšu pieejamību. Valdība 29. aprīlī apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), nodrošinot atbalsta saņēmējiem elastīgāku finanšu pakalpojumu saņemšanu – atbilstošu pašreizējiem digitālajiem risinājumiem, samazinot uzraudzības periodu finanšu līzinga ņēmējiem, kā arī vienkāršojot nosacījumus avansa saņemšanai lauku attīstības atbalsta pasākumiem. Veiktie grozījumi noteikumos nodrošina efektīvāku un kvalitatīvāku ELFLA un EJZAF atbalsta izmantošanu un uzlabo finanšu pieejamību, gan arī samazina administratīvo slogu pretendentiem un Lauku atbalsta dienestam (LAD).

* Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai vienkāršotas atbalsta administrēšanas procedūras. Atbalsts šādiem projektiem tiks piešķirts vienkāršoto izmaksu veidā, piemērojot fiksētas summas maksājumu, tādējādi tiks veicināta finanšu līdzekļu efektīvāka administrēšana un mazināts administratīvais slogs programmas zivsaimniecības attīstībai 2021. – 2027. gadam atbalsta pasākumā “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana”.

* Zivju fonda finansētajiem projektiem vienkāršota zivju mazuļu iepirkuma procedūru pārbaude, kā arī projektu avansēšanas kārtība. Ministru kabinets 8. aprīlī apstiprināja grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem, samazinot birokrātiskās procedūras projektu iesniegumu administrēšanā un uzlabojot iespējas projektu avansēšanā, tādējādi mazinot administratīvo slogu īstenojamo projektu pārvaldībā.

* Paplašinātas iespējas pārtikas uzņēmumu dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Ministru kabinets 25. martā apstiprināja kvalitātes kritērijus jauniem produktiem, kas paver iespējas uzņēmumiem ar vairāk kvalitatīvu vietējo produktu piedalīties nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (“Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”), bet patērētājiem – saņemt vietējo augstas kvalitātes produkciju. Ar grozījumiem ir paplašināts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu skaits, dodot iespēju sertificēt meža ogas un saldētu augļu un ogu produkciju.

* Valsts un ES fondu atbalsta līdzekļu pārskaitījumi būs ērtāki – pārskaitījumus varēs veikt arī uz norēķinu kontu elektroniskās naudas un maksājumu iestādēs. Turpmāk atbalsta saņēmējiem būs paplašinātas iespējas saņemt valsts un ES atbalsta maksājumus uz maksājumu kontiem, kas ir atvērti arī pie citiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, elektroniskās naudas iestādēs, maksājumu iestādēs un tamlīdzīgi.

* Atvieglojot tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumus, lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties jaunam ekoshēmas atbalstam. Lai atvieglotu dažu tiešo maksājumu pasākumu nosacījumus un ieviestu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam grozījumus, Ministru kabinets 18. martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem no 2025. gada.

* Turpina darbu pie administratīvā sloga mazināšanas lauksaimniecības kooperatīviem. Zemkopības ministrija turpina darbu pie administratīvā sloga mazināšanas, sadarbībā ar lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nevalstiskajām organizācijām viekāršojot nosacījumus lauksaimniecības kooperatīvu (ražotāju organizāciju) atzīšanai un atbalsta piešķiršanai.

* Vienkāršo zvejnieku pieteikšanos kompensācijām par roņu nodarītajiem postījumiem zvejas rīkiem un lomiem. Ministru kabinets 4. martā apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Aizsargājamo jūras zīdītāju radīto zaudējumu segšana”, vienkāršojot pieteikšanās procesu atbalstam, novēršot kļūdu pieļaušanu un mazinot administratīvo slogu zvejniekiem.

* Vienkāršota kārtība ES finansējumam investīcijām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām. Ministru kabinets 4. martā apstiprināja grozījumus ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtībā, lai vienādotu dažādu ES atbalsta fondu atbalsta saņemšanas prasības un vienkāršotu kārtību, kādā īstenojamas investīcijas, kas paredzētas augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmā. Ar grozījumiem vienādotas vairākas dažādu ES atbalsta fondu (Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda) prasības.

* Samazina administratīvo slogu informācijas sniegšanā par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu. Ministru kabinets 25. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, ganāmpulku, novietņu reģistrēšanai un dzīvnieku apzīmēšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iesniegšanā par dzīvnieku un veicinot ātrāku informācijas apmaiņu digitālajā vidē.

* Elastīgāka kļuvusi atbilstības statusa piešķiršana kooperatīviem lauksaimniecībā. Ministru kabinets 25. februārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas precizējumus kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumos, samazinot administratīvo slogu un padarot elastīgāku atbilstības statusa iegūšanu. Lai administratīvais slogs mazinātos, turpmāk augļkopības, dārzeņkopības, putnkopības, biškopības un tehnikas pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām vairs nebūs jāveido padomes arī tad, ja to valdē vairākums nav sabiedrības biedri.

* Eiropas Komisija apstiprina Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam grozījumus, vienkāršojot un atvieglojot atbalsta saņemšanu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Pēc pirmā Kopējās lauksaimniecības politikas gada kopā ar lauksaimnieciskajiem un pārtikas ražotājiem ZM secināja, ka nepieciešamas steidzamas izmaiņas vairākos atbalsta pasākumos, lai samazinātu dažādu prasību un nosacījumu slogu un palielinātu lauksaimnieku interesi pieteikties plašākam atbalsta klāstam. Panāktās izmaiņas vienkāršos un atvieglos lauku saimniecību un pārtikas ražošanas uzņēmumu pieteikšanos ES atbalstam un tā saņemšanu.

* Zemkopības ministrija zemes īpašniekiem vienkāršo zemes lietošanas veida maiņu un samazina administratīvos izdevumus. Lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstībā, valdība 4. februārī apstiprinājusi izmaiņas atmežošanas kompensācijas noteikšanas un atlīdzināšanas kārtībā. Lai meža īpašniekiem, kas vēlas mainīt zemes lietošanas veidu (atmežot zemi), darbs ar nekustamo īpašumu kļūtu vieglāks un ātrāks, turpmāk atmežošanas kompensācijas apmēra noteikšanai nevajadzēs sertificēta mērnieka sagatavotu skici, tā vietā skici varēs sagatavot jebkurš speciālists saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

* Pašvaldībām būs lielāka patstāvība rūpnieciskās zvejas limitu pārvaldībā iekšējos ūdeņos. Valdība 7. janvārī apstiprinājusi grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu gan iekšējos ūdeņos, gan jūras piekrastes ūdeņos, lai paplašinātu pašvaldību tiesības lemt par rūpnieciskās zvejas limitu izmantošanu iekšējos ūdeņos un tādējādi mazinātu administratīvo slogu tiešajai valsts pārvaldei, ko uzliek gadskārtēja noteikumu grozīšana, un palielinātu rūpnieciskās zvejas rīku limitu Jūrmalas piekrastes ūdeņos.

Par valdības plāniem birokrātijas mazināšanā var lasīt jaunākajā žurnāla “Likums un Taisnība” numurā, kur publicētas intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu un dažādi ekspertu viedokļi.