Kādā virzienā ies Polija: Trampa atbalstītais Navrockis vai Tuska sabiedrotais Tšaskovskis?

Aptaujas liecina, ka premjerministra Donalda Tuska vadītās koalīcijas atbalstītā līdzšinējā Varšavas mēra Tšaskovska un nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) kandidāta - vēsturnieka un Nacionālās piemiņas institūta (IPN) vadītāja Navrocka - izredzes ir līdzīgas un ka par katru no viņiem ir gatavi balsot aptuveni 46% poļu.

Tāpēc abi kandidāti cenšas uzrunāt vēlētājus visā politiskajā spektrā, taču galvenā balva varētu izrādīties tie poļi, kas pirms divām nedēļām balsoja par galēji labējās apvienības "Konfederācija par brīvību un neatkarību" kandidātu Slavomiru Mencenu, kas vēlēšanu pirmajā kārtā ierindojās trešajā vietā ar gandrīz 15% balsu, kamēr par Tšaskovski balsoja 31% vēlētāju, bet par Navrocki - 30%. Ceturtajā vietā ar 6% balsu ierindojās vēl viens galēji labēji noskaņots kandidāts - Gžegožs Brauns, paša kabatas partijas - Polijas Kroņa konfederācija - līderis.

Navrocka priekšrocības

"Apsolu, ka būšu prezidents, kas vieno, kas ir gatavs runāt ar ikvienu," pagājušās nedēļas nogalē Varšavā uzrunājot savus atbalstītājus, apgalvoja Tšaskovskis. Tieši tajā pašā laikā savu priekšvēlēšanu mītiņu galvaspilsētā svētdien rīkoja Navrockis, un abu pretinieki pasākumus apmeklēja desmiti tūkstoši cilvēku.

53 gadus vecā proeiropeiski un liberāli noskaņotā Tšaskovska uzvara būtu vērā ņemams atspaids Tuskam, kam līdz šim nācies sadzīvot ar prezidentu Andžeju Dudu, kas pārstāv opozīcijā esošo PiS. Savukārt nacionālkonservatīvajiem uzvara vēlēšanās kalpos par apliecinājumu, ka 2023.gada piedzīvotā sakāve parlamenta vēlēšanās bijis tikai īslaicīgs klupiens, kas nebūs šķērslis, lai pēc nākamajām vēlēšanām, kas paredzētas 2027.gadā, atkal atgrieztos pie varas.

Saseksas Universitātes profesors un Polijas politikas eksperts Alekss Ščerbjaks izdevumam "Politico" atzīst, ka vēlēšanu iznākumu grūti prognozēt un ka cīņa būs ļoti sīva. Jau pirmās kārtas rezultāti bija negaidīti, jo vairums aptauju solīja Tšaskovskim lielāku pārsvaru pār viņa galveno sāncensi Navrocki.

Vēlēšanu gaitai uzmanīgi seko arī citviet Eiropā, jo pārliecinātā nacionālista Navrocka uzvara var iedragāt Polijas līdzšinējo apņēmīgo atbalstu Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas agresiju. Lai gan 42 gadus vecais Navrockis aktīvi atbalsta ukraiņus viņu cīņā pret krievu agresoriem, viņš izturas skeptiski pret Ukrainas uzņemšanu NATO, kā arī izteicies pret pabalstiem, kas piešķirti miljoniem ukraiņu bēgļu, kas raduši patvērumu Polijā.

Galēji labējie kandidāti vēlēšanu pirmajā kārtā saņēma vairāk nekā 21% balsu, bet labējās partijas kopumā - 54%, un eksperti uzskata, ka tas Navrockim pirms otrās kārtas dod lielākas iespējas paplašināt savu atbalstītāju loku. Eiropas Ārpolitikas padomes Varšavas biroja vadītājs Pjotrs Burass norāda, ka Navrockim ir lielāks vēlētāju kopums, ko piesaistīt.

Jau tūlīt pēc pirmās kārtas viņš centās uzrunāt Mencena vēlētājus, paziņojot, ka "ir laiks glābt Poliju. Mēs abi vēlamies suverēnu, stipru, bagātu un drošu Poliju". PiS kandidāts arī ilgi nekavējās, lai pieņemtu Mencena izvirzītos noteikumus atbalsta sniegšanai kādam no kandidātiem vēlēšanu otrajā kārtā. Parakstot "Konfederācijas" līdera piedāvāto astoņu punktu deklarāciju, Navrockis cita starpā apņēmies uzlikt veto jebkuriem parlamenta apstiprinātiem likumiem, kas paredz nodokļu paaugstināšanu, runas brīvības, ieroču turēšanas tiesību vai skaidras naudas aprites ierobežošanu, poļu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu vai tās iespējamo dalību NATO, kā arī jebkādu Eiropas Savienības (ES) līguma grozījumu ratificēšanu, kas ierobežotu Polijas suverenitāti vai veto tiesības.

Tšaskovska sasaiste ar Tusku

Tikmēr Tšaskovskim savā kampaņā jābūt daudz piesardzīgākam, vienlaikus mēģinot uzrunāt daļu labēji noskaņoto vēlētāju, tajā pašā laikā izvairoties atbaidīt kreisi noskaņotos. Arī Varšavas mērs piekrita debatēm ar Mencenu viņa "YouTube" kanālā, kuru laikā viņš neiebilda pret dažām "Konfederācijas" līdera prasībām, taču atteicās parakstīt viņa piedāvāto deklarāciju. Tšaskovskis stingri iestājās par seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzību, kā arī uzsvēra, ka Ukrainas pievienošanās NATO pēc Krievijas uzsāktā kara beigām ir būtiska arī pašas Polijas drošībai. Neskatoties uz šīm domstarpībām, vēlāk tika izplatītas fotogrāfijas un videoieraksts, kurā redzama abu politiķu draudzīga saruna pie alus glāzes Mencenam piederošajā krogā.

Līdz ar pretrunām paša koalīcijā, kas apvieno visraibāko politisko kompāniju, sākot ar Tuska vadīto liberāli konservatīvo "Pilsonisko platformu" (PO) un beidzot ar dažāda novirziena kreisajiem, prezidenta veto tiesības, kas atradušās premjera atklātā politiskā pretinieka Dudas rokās, līdz šim bremzējušas Tuska iespējas izpildīt savā priekšvēlēšanu programmā dotos solījumus īstenot tiesu sistēmas reformas, atcelt abortu aizliegumu un legalizēt civilās savienības.

Lai gan valdībai joprojām nav izdevies parlamentā panākt atbalstu visām šīm iecerēm, Duda ļāvis noprast, ka neparakstīs šos likumprojektus, pat ja tie tiktu apstiprināti. Lai gan Polijas prezidenta pilnvaras visumā ir tīri ceremoniālas, viņš bauda veto tiesības, kā arī tiesības likumprojektus nodot izvērtēšanai Konstitucionālajam tribunālam, tādējādi vismaz paildzinot to izskatīšanu parlamentā, un Duda pusotra gada laikā pilnā mērā izmantojis šīs ierobežotās valsts galvas pilnvaras. Tomēr viņš prezidenta amatā jau aizvadījis divus pilnvaru termiņus, un viņam saskaņā ar likumu nav tiesību vēlreiz kandidēt uz valsts galvas amatu.

Tikmēr Tšaskovskis solījis, ka savas uzvaras gadījumā atbalstīs abortu legalizēšanu līdz grūtniecības 12.nedēļai. Viņš paudis atbalstu arī civilajām savienībām, turklāt tās attiecinot arī uz viendzimuma pāriem. Pats Tusks aktīvi iesaistījies Tšaskovska kampaņā, brīdinot, ka pie varas raujoties "parasti gangsteri". Tas acīmredzami ir mājiens uz Navrocka pagātni. PiS kandidāts jaunībā nodarbojies ar boksu un savulaik piepelnījies, strādādams par ārā sviedēju kādā naktsklubā. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā parādījās apgalvojumi, ka tagadējais vēsturnieks un politiķis kādreiz esot piedalījies organizētā masu kautiņā starp naidīgiem futbola līdzjutēju grupējumiem.

Taču Tšaskovska ciešā saikne ar Tusku, kura popularitāte mazinājusies, jo viņš nav spējis izpildīt priekšvēlēšanu solījumus, var kļūt par viņa lielāko problēmu. "Daudzi cilvēki ir ļoti vīlušies Tuskā," norāda Ščerbjaks. Tāpēc Navrocka uzdevums ir daudz vieglāks - viņam tikai jāpiesaista vēlētāji, kas nav apmierināti ar Tuska valdību.

Trampa faktors

Navrocka atbalstītāji cer, ka papildu faktors, kas varētu nodrošināt viņa uzvaru, ir ASV prezidenta Donalda Trampa paustais atbalsts PiS kandidātam. Baltā nama saimnieks pat ļāvis noprast, ka Polija var cerēt uz ciešāku militāro sadarbību ar Savienotajām Valstīm, ja poļi dos priekšroku Navrockim.

Tramps maijā personīgi tikās ar Navrocki Baltajā namā, kamēr ASV iekšzemes drošības ministre Kristi Noema pati devusies uz Poliju, lai piedalītos Konservatīvās politiskās rīcības konferencē (CAPC), kuras laikā arī viņa aicināja poļus balsot par Navrocki, kurš esot vienīgais kandidāts, kas var nodrošināt turpmāku ASV militāro klātbūtni Polijā un ciešu sadarbību ar Trampa administrāciju. Vienlaikus viņa brīdināja, ka Tšaskovska uzvara "atņems jums visu šo aizsardzību".

Atspoguļojot Trampa varbūtējo ietekmi, komentētāji pat sāka runāt par izšķirošo faktoru, kas varētu mainīt vēlēšanu gaitu, un poļu sarunvalodā vēlēšanu sakarā parādījies no angļu valodas idiomas "game changer" atvasināts jēdziens "gejmczendżer".

Tikmēr, no otras puses, Tšaskovskim atbalstu paudis tikko ievēlētais Rumānijas prezidents Nikušors Dans. Līdzīgi Tšaskovskim, Dans pirms ievēlēšanas ieņēma galvaspilsētas Bukarestes mēra amatu. Vēlēšanu otrajā kārtā viņam izdevās pārspēt galēji labējo kandidātu Džordži Simionu. "Pirms nedēļas Rumānija bija uzvarētāja. Pēc nedēļas uzvarētāja būs Polija," valdošās koalīcijas kandidāta atbalstītāju mītiņā pagājušajā svētdienā Varšavā paziņoja Dans, kurš aicināja Tšaskovski uz abu valstu ciešu sadarbību ES ietvaros.

Vēlētāju aktivitāte var būt izšķirīga

Īpaši zīmīgi, ka Tšaskovska solījumi neuzrunā jauniešus, kas pirmajā kārtā lielā skaitā balsoja par Mencenu, eiroskeptiski noskaņoto libertāni, kas stingri iestājas gan pret abortiem, gan pret imigrāciju. Saskaņā ar vienu no nobalsojušo aptaujām pēc pirmās kārtas vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā 36% respondentu balsojuši par "Konfederācijas" kandidātu, kamēr vēl 20% savas balsis atdevuši galēji kreiso kandidātam Adrianam Zandbergam. No gados jaunajiem vēlētājiem par PO un PiS kandidātiem balsoja attiecīgi tikai 12 un 10%. Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte šajā vecuma grupā sasniedza 74%, kamēr vidējais vēlētāju aktivitātes rādītājs bija tikai 66,8%.

Taču gados jaunie un pilsētās dzīvojošie jaunieši, kas balsoja par Mencenu, neizjūt īpašas simpātijas arī pret PiS, kas orientējas uz gados vecākiem un nabadzīgākiem vēlētājiem, kuri mīt mazākās pilsētiņās. Lai gan Mencens, tāpat kā PiS, ir sociāli konservatīvs, ekonomiskos jautājumos viņš ir libertānis, kas iestājas par zemiem nodokļiem un labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai.

Gan Mencens, gan Zandbergs savās kampaņās vislielāko vērību pievērsa sociālās saziņas vietnēm. Viņi abi arī iestājas par abu lielāko partiju - PO un PiS - varas monopola laušanu. Abas konservatīvās partijas pārmaiņus pie varas atradušās jau 20 gadus. "Jaunieši novēršas no šīs divpolaritātes," sarunā ar aģentūru AFP norāda Varšavas Sociālās psiholoģijas augstskolas (SWPS) politikas zinātnes pasniedzēja Evelīna Novakovska. "Starp viņiem ir ļoti spēcīga tendence meklēt jaunas partijas un jaunas sejas."

Tikmēr Mencens paziņojis, ka nesaskata iemeslus, kāpēc balsot par Tšaskovski. Taču vienlaikus viņš paudis šaubas, vai Navrockis saka patiesību par skandāliem, kas saistīti ar viņa pagātni. "Konfederācijas" līderis, neizsakot oficiālu atbalstu nevienam no abiem atlikušajiem kandidātiem, aicinājis savus atbalstītājus svētdien balsot atbilstoši savai sirdsapziņai.

Tāpēc vēlētāji, kas pirmajā kārtā atbalstīja pret istablišmentu noskaņotos kandidātus, šajā svētdienā var izšķirties palikt mājās, nevis doties pie urnām, lai balsotu par Po vai PiS kandidātu.

Avoti: AFP, "Politico", TVP, "Visegrad Insight", "ABC News", DW, "Brookings".