
"Ja kritīs Baltija, kritīs arī Eiropas Savienība" - ārvalstu uzņēmēji satraukti par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas likteni

Ārvalstu investori aicinājuši uz proaktīvu Baltijas atbalstu, lai saglabātu Eiropas robežu izturību. Tā teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) komentārā, kurā analizēti pēdējā noskaņojuma indeksa pētījuma rezultāti.
Jaunajā FICIL noskaņojuma indeksā ārvalstu investori atzīst, ka Baltija ir Eiropas ģeopolitiskais indikators un brīdina - "ja kritīs Baltijas valstis, tām sekos arī pārējā Eiropas Savienība".
Baltijas valstis atrodas ES austrumu flanga priekšgalā, saskaroties gan ar drošības jautājumiem, gan ekonomiskiem izaicinājumiem strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē. Investori brīdina, ka Eiropa nedrīkst palikt vienaldzīga pret šo izaicinājumu - reģiona stabilitāte un noturība ir atbalsts visai ES, bet neveiksme var apdraudēt Savienības vienotību ārējo draudu priekšā.
FICIL norāda, ka kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadu sākumā Igaunija, Latvija un Lietuva atklāti brīdināja par riskiem no Krievijas puses, taču toreiz pārāk nedaudzi bija gatavi to dzirdēt un noticēt. Tagad ES un nacionālajām valdībām ātri jākļūst pieaugušām, lai atbildētu uz pašreizējiem izaicinājumiem, veidojot spēcīgāku, konkurētspējīgāku un uz sadarbību balstītu Savienību. Ņemot vērā lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītību un novilcinātību ES, vairāki investori piedāvā Baltijas valstīm veidot arī citus reģionālos sadarbības formātus, kas nodrošinātu papildu atbalstu reģionam.
FICIL uzsver, ka pat potenciālie draudi Baltijai var graut investoru uzticību un izraisīt vērienīgu un neatgriezenisku "domino efektu" ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Lai gan investori tic Baltijas valstu ilgtspējībai, viņi aicina ES un Baltijas valstu valdības uz drosmīgu rīcību.
Krievijas karš pret Ukrainu atstāja daudzpusēju ietekmi uz Baltiju - resursi tika pārdalīti par labu aizsardzības un enerģētiskās neatkarības vajadzībām, mainījās sabiedrības un investīciju noskaņojums, kas negatīvi ietekmēja šo valstu ekonomikas. Pētījumā atklātas arī nopietnas bažas par Baltijas ilggadējo stratēģisko partneri - ASV. Tādējādi Baltijas valstis šobrīd atrodas pilnīgi jaunā ģeopolitiskajā realitātē, un FICIL uzdod galveno jautājumu - vai Igaunija, Latvija un Lietuva spēs izturēt ģeopolitisko spiedienu, lai aizsargātu Eiropas drošību un tās ekonomisko stabilitāti, un vai es sniegs pietiekamu atbalstu to panākumiem?
Ņemot vērā Ukrainas kara neproporcionāli negatīvo ietekmi uz Baltiju un strauji mainīgo ģeopolitisko vidi, kas vēl vairāk palielina reģiona ievainojamību, ārvalstu investori uzskata, ka papildu atbalsts Baltijai ir ne tikai nepieciešams, bet arī pilnībā attaisnojams.
Tāpat ārvalstu investori uzsver, ka brīdinājums "ja kritīs Baltija - kritīs un pārējā ES" nedrīkst kļūt par pareģojumu. Pateicoties savlaicīgām reformām un vienotai pieejai, Eiropa var demonstrēt, ka tās robeža izturēs, un ka ES stāvēs ne tikai Baltijas valstu tuvumā, bet arī pateicoties tām.