
Ekonomiski sarežģītā laikā AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadā sasniedz izcilus darbības rādītājus

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir apstiprinājusi uzņēmuma 2024.gada darbības pārskatu. 2024.gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025.gadā par pērnā gada rezultātiem 92% no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā: 111,0 miljoni eiro tiks izmaksāti dividendēs un 27,8 miljoni eiro - kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.
LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe norāda: "2024.gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī.
Pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.
Sasniegtie rezultāti nebūtu iespējami bez atbildīga un rūpīga komandas darba, tāpēc jāpateicas visiem LVM darbiniekiem par kopīgi paveikto, nodrošinot būtisku devumu valsts budžetā."
Vairāk koksnes Latvijas uzņēmumiem
LVM ir viens no nozīmīgākajiem koksnes produktu piegādātājiem Latvijā. LVM piegādā noteiktā kvalitātē un pēc noteiktas specifikācijas sagatavotus koksnes produktus kokrūpniecības uzņēmumiem, piemēram, zāģētavām, saplākšņa rūpnīcām, plātņu rūpnīcām, granulu rūpnīcām, enerģijas u. c. ražotnēm visā Latvijā atbilstoši saskaņotam piegāžu grafikam.
2024.gadā LVM apaļos kokmateriālus pārdeva un piegādāja kopumā 246 klientiem vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 miljonus m3, savukārt enerģētisko šķeldu - 13 klientiem 672,7 tūkstošu MWh apmērā. Lielākā daļa pircēju ir Latvijā reģistrēti ražošanas uzņēmumi. Nelielos apjomos LVM pārdod un piegādā kokmateriālus arī mājsaimniecībām, pašvaldību iestādēm un citām organizācijām, kas kokmateriālus, pamatā malku, izmanto pašpatēriņam.
Lielākas meža platības oglekļa piesaistei
Pagājušajā gadā valsts meži atjaunoti un ieaudzēti 20 tūkstošu ha platībā, kas ir vēsturiski lielākais apjoms uzņēmuma 25 gadu darbības laikā. Tās ir teritorijas, kurās, kokiem pieaugot, ik dienu no atmosfēras tiks piesaistīts ogleklis. Valsts mežu platības ik gadu tiek atjaunotas ar selekcionētiem LVM kokaudzētavās audzētiem augstākās kvalitātes stādiem, kas nodrošina ātrāku koksnes pieaugumu un līdz ar to - straujāku oglekļa piesaisti.
2024.gadā kopumā piegādāti 52,77 miljoni LVM kokaudzētavās izaudzēto meža koku stādu. No kopējā apjoma ārējiem klientiem pārdots 23,91 miljons, tostarp eksportēti 6,89 miljoni stādu.
Nozarē būtiskas inovācijas efektivitātes celšanai
Apliecinot nozares līdera statusu un rodot jaunus veidus efektīvākai uzņēmuma pārvaldībā esošo dabas resursu apsaimniekošanai, LVM 2024.gadā turpināja ieviest dažādas inovācijas. Vasarā tika izmēģināta viena no pasaulē efektīvākajām meža stādīšanas mašīnām - PlantMax. Labos darba apstākļos tās darba jauda sasniedz līdz pat 3 000 iestādītiem meža stādiem stundā, dienā atjaunojot vismaz 16 reižu lielāku platību, nekā iespējams ar roku darbu. Kopš 2024.gada daļa jaunaudžu tiek koptas mašinizēti, vienlaikus iegūstot arī enerģētisko koksni.
Lai varētu precīzāk uzraudzīt un plānot meža apsaimniekošanu, 2024.gada laikā par 50 vienībām - līdz 170 - palielinājusies uzņēmuma rīcībā esošā bezpilota gaisakuģu flote, kas nu jau ir neaizstājams palīgs dažādos meža apsaimniekošanas darbos. 2024.gadā LVM saņēma Latvijā pirmo bezpilota gaisakuģu ekspluatācijas atļauju, kas ļauj pilotiem specifiskas kategorijas ietvaros lidot ārpus tiešas redzamības zonas 1 km attālumā.
LVM 2012.gadā izstrādāto un Latvijā plaši lietoto ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju platformu LVM GEO arvien vairāk izmanto citās valstīs - kopš 2024.gada arī Zviedrijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldē "Statens fastighetsverk".
Lielāks minerālo materiālu apjoms būvniecībai
LVM apsaimniekošanā ir 180 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās tautsaimniecības un uzņēmuma būvniecības vajadzībām iegūst kvalitatīvus zemes dzīļu resursus: kūdru, smilti, smilti-granti. 2024.gadā kopumā pārdoti 1 302 tūkstoši m3 minerālo materiālu un to maisījumu, veidojot ieņēmumus 4,0 miljonu eiro apmērā. Pērn minerālie materiāli realizēti par 61% vairāk nekā 2023.gadā. Daļa LVM saražoto minerālmateriālu izmantoti sabiedrībai nozīmīgos būvobjektos, piemēram, valsts reģionālo autoceļu būvniecībā.
LVM nodrošinātais minerālo materiālu un to maisījumu ražošanas process atbilst starptautiski atzītiem standartiem, ļaujot ikvienam minerālo materiālu pircējam būt drošam, ka sagatavoto materiālu kvalitāte atbilst visām būvizstrādājumu prasībām.
Nozīmīgas sugas dabas aizsardzībai
LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. 2024.gadā pieaugusi uzņēmuma valdījumā esošo zemju platība, kas iekļauj mežus, purvus, lauksaimniecības zemes, ūdeņus un kuru uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi - dabas aizsardzība, sasniedzot 26,13%.
LVM vides eksperti 2024.gadā fiksējuši 4385 dabas aizsardzībai nozīmīgu sugu reģistrējumus, tostarp Latvijā ļoti retu aknu sūnu - Teilora mīliju Mylia taylorii. Pērn apzinātas gan sēņu, gan augu un ķērpju, kā arī vairākas retas kukaiņu, putnu un zīdītāju sugas. Pirms mežsaimniecības darbu uzsākšanas, LVM regulāri veic dabas vērtību apsekojumus - sugu reģistrējumus iekļauj kartē un pielāgo meža apsaimniekošanas darbus tā, lai novērstu negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Līdz 2025.gada sākumam LVM vides eksperti uzkrājuši 88 tūkstošus dažādu dabas aizsardzība nozīmīgu sugu reģistrējumus.
Tāpat 2024.gadā LVM darbinieki no jauna reģistrējuši ES nozīmes biotopus 1825 ha kopplatībā. Lielākajās platībās ir apzināti šādi meža biotopi: 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, 91D0* Purvaini meži, 9020* Veci jaukti platlapju meži, kā arī 7110* Aktīvi augstie purvi.
Atjaunotas bezmaksas atpūtas vietas dabā
Iedzīvotāji arvien vairāk dodas dabā un izmanto LVM nodrošinātās atpūtas iespējas - LVM bezmaksas atpūtas vietas savos pastaigu maršrutos iekļāvuši 435 tūkstoši apmeklētāju, kas ir pēdējo gadu augstākais rādītājs. Vienlaikus 2024.gadā uzņēmums veica līdz šim viena gada laikā apjomīgākos bezmaksas atpūtas vietu atjaunošanas un izbūves darbus.
2024.gadā "Brand Capital" Baltijas pētījumā LVM tika novērtēts kā zaļākais zīmols Latvijā, ļaujot uzņēmumam jau septīto gadu saglabāt līderpozīcijas kā Latvijas zaļākajam zīmolam, kā arī ierindoties 2. vietā starp Latvijas cilvēcīgākajiem zīmoliem.