"Influenceri sociālajos tīklos veic zaļmaldināšanu!" uzsver Dabas aizsardzības pārvalde
foto: Alamy Stock Photo
Latvijas sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti.
Sabiedrība

"Influenceri sociālajos tīklos veic zaļmaldināšanu!" uzsver Dabas aizsardzības pārvalde

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Latvijas sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti, taču ietekmē līdzcilvēkus ar emocionāliem vēstījumiem, norāda Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

"Influenceri sociālajos tīklos veic zaļmaldināšanu...

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība un iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā, un arī viņu zināšanas par dabu gadu gaitā samazinājušās, liecina DAP veiktais pētījums, ko veica projekta "LatViaNature" partneris – Vidzemes Augstskola.

Viens no pētījuma secinājumiem – sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti, taču ietekmē līdzcilvēkus ar emocionāliem vēstījumiem.

“Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dabu kopumā ir samērā augstas – 60,5 % respondentu tās novērtējuši kā ļoti labas vai labas. Tomēr kopš iepriekšējās aptaujas 2021. gadā labu zināšanu īpatsvars visos jautājumos ir nedaudz samazinājies, bet viduvēju un sliktu – palielinājies," norāda pētījuma pārstāve, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktore Anda Mežgaile. 

Rūpes par dabu Latvijas iedzīvotāji primāri realizē mikro līmenī – savā īpašumā. Dabas vērtības savā viensētā, mežā vai pļavās cenšas saglabāt 89,4 % aptaujāto, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka saimnieku rīcība nāk par labu dabai. Piemēram, liela daļa privātmāju īpašnieku aizraujas ar mauriņa pļaušanu, kas ilgtermiņā kaitē pļavas daudzveidībai. Citi stāda dekoratīvu invazīvo sugu augus, tādējādi pasliktinot apstākļus vietējām sugām.

Tāpat pētījuma secināts, ka cilvēkus visvairāk uztrauc mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas un laikapstākļi, apbūve dabas teritorijās un arī līdzcilvēku bezatbildīgā rīcība. Nepilnas divas trešdaļas aptaujāto ir gatavas ik pa laikam piedalīties kolektīvos pasākumos, piemēram, talkās. Atbalsts tām četru gadu laikā palielinājies par 18 %. Taču darbošanos vides aizsardzības organizācijās apsvērtu vien katrs piektais jeb 21,3 %. 

“Lai sniegtu praktiskus padomus iedzīvotājiem, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir sagatavojuši Zaļo brošūru un maijā īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu ar saukli “Skatam vai dzīvībai”. Tās ietvaros projekta "LatViaNature" vietnē izveidota sadaļa, kurā ikviens interesents var atrast praktiskus padomus dabas daudzveidības veicināšanai savā dārzā, pagalmā vai uz palodzes pilsētā. Piemēram, kā piesaistīt apputeksnētājus, iestādot nektāraugus uz balkona, palodzes vai dobē, kā izveidot sikspārņu, kukaiņu un krupju māju, kā ierīkot putnu un kukaiņu dzirdinātavu, lai veicinātu lielāku sugu daudzveidību sava mājokļa tuvumā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu eksperte Linda Uzule.