"Pie katra trokšņa zvana pie durvīm un draud ar policiju..." Bērns grib spēlēties, bet kaimiņš klusumu: kuram taisnība
Visiem bērniem ir tiesības brīvi spēlēties un attīstīt savus talantus neatkarīgi no tā, kur bērns dzīvo – privātmājā vai daudzdzīvokļu mājā, norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Tomēr nereti bērnu dzīvīgā enerģija ir kaimiņu savstarpējo konfliktu vai pat policijas iesaistes iemesls, liekot meklēt līdzsvaru starp bērna vajadzībām un pārējo iedzīvotāju vēlmēm.
Kur taisnība?
“Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Ja personas tiesības uz mieru konkurē ar bērna tiesībām uz attīstību, piemēram, apgūstot klavierspēli, tad kaimiņam, kuram tas varētu traucēt arī dienas laikā, tomēr būs jāpieņem šāda situācija vai jārisina tā pārrunu ceļā ar vecākiem, salāgojot nodarbību laiku. Par pārkāpumu (pat ja mācīšanās izvēršas skaļa) to nevarēs uzskatīt,” stāsta Rīgas valstpilsētas pašvaldības policijas pārstāvji.
Pēc pašvaldības policijas pieejamajiem datiem 2024. gadā ir saņemti 460 iesniegumi par trokšņošanu – par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr šī statistika aptver visdažādākos trokšņa avotus, tostarp bērnu izraisītus trokšņus, remontdarbus, skaļu mūziku un pat televizora skaņu. Atsevišķa dati tieši par bērnu radītu troksni netiek analizēti, tāpēc nav iespējams noteikt šādu gadījumu biežumu.
Arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka sūdzības par bērnu radītu troksni nesaņem bieži, bet šādi gadījumi ir – un no abām pusēm: “Sūdzības ir saņemtas gan no bērnu vecākiem par to, ka kaimiņi neļauj bērnam brīvi attīstīties – pie mazākā bērnu radītā trokšņa zvana pie durvīm, skaļā balsī bargi aizrāda un draud ar policiju, gan no ģimeņu ar bērniem kaimiņiem par to, ka bērni nepārtraukti trokšņo – driblē bumbu pret grīdu, klausās skaļu mūziku, spēlē klavieres u. tml. Šādos gadījumos iesniedzējam izskaidrojam tiesisko regulējumu un savu tiesību aizsardzības mehānismu.”
Tiesības pret pienākumu
“Bērnam ir ne tikai tiesības brīvi attīstīties, bet arī pienākumi pret sabiedrību,” norāda Tiesībsarga pārstāve. Bērna pienākumi pret sabiedrību, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. pantā, pieaug līdz ar vecumu un paredz nepieciešamību ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus. “Bērns nedrīkst izmantot savas tiesības, lai aizskartu citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses,” skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Robeža starp pieņemamu troksni un traucējošu uzvedību dažkārt ir smalka, tomēr Laila Grāvere atgādina – diennakts nakts laiks no plkst. 23.00 līdz 7.00 ir juridiski noteikta robežlīnija, kurai jānodrošina miers visiem iedzīvotājiem. Vienlaikus jāņem vērā – skaļi trokšņi, kas liecina par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem, piemēram, kliegšana vai skaļa, ilgstoša raudāšana, var būt signāls par apdraudējumu. Šādos gadījumos katram sabiedrības loceklim ir pienākums ziņot atbildīgajām institūcijām – policijai, sociālajam dienestam vai bāriņtiesai. Pašvaldības policijas pārstāvji atzīst, ka šobrīd likumdošanā nav tieši noteikta atbildība par trokšņošanu daudzdzīvokļu mājās. Ja rīcība tiek kvalificēta kā sabiedriskās kārtības traucēšana, iespējams piemērot brīdinājumu vai sodu līdz 500 eiro. Šāda atbildība attiecas arī uz mājsaimniecībām, kur troksnis ir pārmērīgs, ilgstošs un notiek, piemēram, vēlās vakara stundās.
Kā novērst strīdus, pirms tie sākušies?
Gan Rīgas pašvaldības policija, gan Tiesībsarga birojs uzsver, ka trokšņa jautājums vispirms būtu jārisina sarunu ceļā, uzrunājot bērna vecākus vai – sarežģītākos gadījumos – izmantojot mediācijas iespējas. Ja traucējošs troksnis tiek radīts nakts stundās, iedzīvotāji ir tiesīgi iesniegt sūdzību policijā. Tomēr nekādā gadījumā nav pieļaujama vardarbība vai agresīva uzvedība, vēršoties pret bērnu, – pat ja viņš rada troksni.
“Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, ir jāatrod līdzsvars starp iedzīvotāju dažādajām interesēm, arī starp dažādos dzīvokļos dzīvojošu bērnu interesēm. Piemēram, vienā dzīvoklī zīdainim ir diendusas laiks, bet citā – bērnam laiks klavierspēles nodarbībai. Šādos gadījumos bērnu vecākiem būtu savstarpēji jāvienojas par risinājumu, lai abi bērni var baudīt katrs savas tiesības. Nakts laikā visiem jābūt iespējai baudīt mieru un klusumu,” atgādina Grāvere. “Vecākiem būtu jāveic dzīvoklī saprātīgi pielāgojumi, lai mazinātu bērnu radīto troksni, ja tas traucē kaimiņiem, un jāmāca bērniem rēķināties ar apkārtējo cilvēku interesēm. Piemēram, trenēšanos bumbas driblēšanā varētu no 3. stāva dzīvokļa pārcelt uz citu, piemērotāku vietu.”
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas novērojumi liecina, ka trokšņainākie dzīvokļi bieži vien ir minimālistiski un akustiski “neapdzīvoti”. “Empīriski ir novērots, ka dzīvokļos, kuru iedzīvotāji traucē kaimiņus ar pastiprinātu troksni, parasti ir lamināta grīdas bez paklājiem, maz mēbeļu un gandrīz nav mīksto mēbeļu, rezultātā skaņa netiek slāpēta un ir lielāks traucējums kaimiņiem,” skaidro policijā.
Lai konfliktu novērstu, vēl pirms tas sācies, nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” interjera dizainere Liene Gotfridsone iesaka līdzsvarot estētiku ar funkcionalitāti, īpaši pievēršoties skaņu slāpējošiem materiāliem. “Mīkstie paklāji, aizkari, polsterētas mēbeles un grāmatplaukti var būtiski uzlabot telpas akustiku, padarot trokšņainas aktivitātes mazāk traucējošas,” skaidro dizainere, piebilstot, ka īpaša uzmanība jāpievērš bērnistabām, kur bieži notiek aktīva spēlēšanās. Mīkstais segums, auduma dekori un pareizi izvēlēts telpas zonējums var ievērojami samazināt trokšņa pārvadi uz kaimiņu dzīvokļiem. Skaņu absorbējoši risinājumi ir ieguldījums ne vien ģimenes labsajūtā, bet arī kaimiņattiecību kvalitātē.
