Parādu piedziņa, darba stundu uzskaite un tirdzniecība internetā: kādas izmaiņas gaidāmas nodokļu sistēmā

Nodokļu administrēšanas izmaksas ir fiksētas - vienādas visiem nodokļu maksātājiem, neatkarīgi no to parāda summas. Pēc VID aprēķiniem, 2023. gada 11 mēnešos viena piedziņas procesa vidējā vērtība bija 38,67 eiro. Laiks, kas tiek patērēts lēmuma pieņemšanai un primāro darbību veikšanai, ir aptuveni 2,5 stundas. Viena darbinieka darba stunda maksā 15,47 eiro.

Izdevumi aprēķināti, balstoties uz atalgojuma datiem par 2023. gada 11 mēnešiem un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē. Kopējās nodokļu piedziņas izmaksas minētajā periodā ir 6 502 400 eiro pie 420 432 nostrādātajām stundām. Tādējādi vienas darbinieka darba stundas izmaksas šī procesa ietvaros bija 15,47 eiro.

Pēc VID datiem, 2023. gada beigās parādi zem 15 eiro bija 37 440 nodokļu maksātājiem, kas ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita. Taču šādiem parādiem bija nepieciešami tikai 0,02% no kopējās nodokļu parāda summas - 0,12 miljoni no 536,96 miljoniem eiro.

Ko tas nozīmē praksē?

Finanšu ministrija uzsver, ka VID spēs patstāvīgi noteikt labāko taktiku atbilstoši godprātīgas administrēšanas principiem, garantējot nodokļu maksātājam izpratni par to, vai šis likuma noteikums attiecas uz tā nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Šāda rīcība, piemēram, varētu būt informācijas publicēšana Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā par iestādes izmaksām, kas nepieciešamas lēmuma pieņemšanai par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un paša piedziņas procesa uzsākšanai. Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka šīs izmaksas nav individuālas, proti, netiek aprēķinātas atsevišķi katram konkrētam gadījumam, bet ir vienādas visiem gadījumiem. Tāpat tiek precizēts, ka muitas parādi tiek izskatīti atsevišķā kārtībā - tiem ir spēkā pašas normas, kuras reglamentē "Muitas likums".

Jau uzsāktie nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesi - proti, procesi, kas uzsākti attiecībā uz nodokļu parādu no 15,01 eiro - tiks turpināti un pabeigti pat pēc jaunās normas spēkā stāšanās, kas paaugstina slieksni piedziņas uzsākšanai, neatkarīgi no atlikušās parāda summas.

Nekustamā īpašuma nodokļu kavējums

Ņemot vērā minimālo nekustamā īpašuma nodokļa summu (7 eiro gadā), paredzēts, ka nokavēto šā nodokļa maksājumu piedziņa arī netiks uzsākta, ja parāda summa ir mazāka par 15 eiro. Tādējādi saglabāts jau spēkā esošais piedziņas slieksnis.

Jauni noteikumi par nokavējuma naudas uzkrāšanu

Tāpat valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka par vienotajā nodokļu kontā ieskaitāmo nodokļu (izņemot muitas nodevu) nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas kavējumu nokavējumu nokavējuma nauda tiks aprēķināta divas reizes mēnesī - katra mēneša 1. un 15. datumā.

Tas nozīmē, ka pirmais nokavējuma naudas aprēķins par nokavētajiem maksājumiem vienotajā nodokļa rēķinā tiks veikts tā mēneša 1. datumā, kas seko samaksas termiņam. Tā kā nokavējuma nauda tiks aprēķināta divreiz mēnesī - 1. un 15. datumā, maksājumu summas, kas ieskaitāmas budžetā un kuras administrē VID, starp šiem norēķinu periodiem paliks nemainīgas.

Nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja:

• maksājums saņemts līdz tā mēneša beigām, kurā noteikts samaksas termiņš;
• maksājums saņemts līdz nākamajam nokavējuma naudas aprēķināšanas datumam;
• nodokļu maksātājs ir precizējis deklarāciju un ievēroti visi nosacījumi;
• deklarācija iesniegta ar novēlošanos, bet pirms samaksas termiņa veikta priekšapmaksa, kas nav izlietota citām saistībām.

Cīņa pret nelikumīgu tirdzniecību internetā

Nolūkā ierobežot nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību internetā, likumprojektā iekļauts nolikums, kas paredz, ka VID varēs ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai IP adresēm Latvijas teritorijā. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās VID iespējas operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz domēnu imniem, kas reģistrēti ārpus Latvijas, norāda ministrijā.

Darba laika uzskaite būvēs kļūs stingrāka

Lai nodrošinātu informācijas korektu iekļaušanu vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites bāzē, ir papildināts elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā ierakstāmo datu saraksts par būvlaukumā nodarbinātajām personām, kā arī darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korekta informācijas ievadīšana šajā bāzē paaugstinās datu kvalitāti un līdz ar to risku analīzes efektivitāti, skaidro Finanšu ministrija.