“Krievzemes robeža nekur nebeidzas!” Vai Ārlietu ministrija tam piekrīt?

Šīs sanāksmes ir viena no retajām platformām, kur Latvija var paust vērā ņemamu, stingru nostāju (jo lēmums tajās ir jāpieņem vienbalsīgi), iestājoties gan par savām vērtībām, gan par valstiskām interesēm. Ārlietu ministrija un ministre Baiba Braže “nepievīla” – ministrija acīmredzot nebija veikusi savu “mājasdarbu” un nebija izpētījusi, ko tad Latvijas vārdā tā atbrīvo no kopējām ES sankcijām. Atšķirībā no Igaunijas…

Iznirelis no Žirinovska azotes

Izrādījās, ka citu starpā, arī Latvija bija atbalstījusi sankciju atcelšanu šī brīža “Putina kareivim” (kā pats sevi mīl saukt), Krievijas Federācijas sporta lietu ministram Mihailam Degtjarovam, kas sankciju sarakstos bija gozējies veselus 10 gadus, lielākoties pateicoties viņa līdzdalībai Krimas okupācijas leģitimizācijā 2014. gadā. Toreiz jaunais Krievijas Valsts domes deputāts Degtjarovs bija viens no t.s. Krimas “referenduma” “starptautiskajiem novērotājiem”, par ko arī tika atalgots ar attiecīgu Putina pasniegtu medaļu.

Šī krievu censoņa politiskais krusttēvs bija neviens cits kā Vladimirs Žirinovskis, kas viņu padarīja gan par savu palīgu, gan par savu pirts procedūru līdzgaitnieku. Rezultātā Degtjarovs jau no 2011. gada uzņēmās arī Valsts domes deputāta pienākumus. Viņa ierosināto likumdošanas priekšlikumu saraksts ir garš un kolorīts – piemēram, jau vairāk kā pirms 10 gadiem viņš rosināja oficiāli pārdēvēt Ukrainu par Mazkrieviju un Jaunkrieviju. Citi ierosinājumi bija ne mazāk odiozi – Degtjarovs rosināja aizliegt Krievijā izmantot nīstos ASV dolārus, ierosināja atjaunot Krievijas impērijas karogu un himnu “Dievs, sargi Ķeizaru!”, vēlējās noteikt, kādiem tieši ir jāizskatās Salatēvam un Sniegbaltītei (deguna krāsa, apģērbs utt.), visbeidzot varonīgi cīnījās par to, lai asins donoriem pirms asins nodošanas būtu jāsaņem ārsta zīme par to, ka donors nav gejs utt. utjpr.

Taču pa īstam Degtjarovam Krievijas noziedzīgās varas durvis atvērās pēc tam, kad 2021. gadā viņš tika iecelts par Habarovskas novada gubernatoru, kuram bija jāapspiež plašākie sabiedrības protesti Krievijā pēdējo 10 gadu laikā. Šie protesti sākās pēc iepriekšējā gubernatora Sergeja Furgala aresta. Ar šo Putina uzdevumu jaunais censonis sekmīgi tika galā, kas pavēra viņam iespēju 2024. gadā kļūt par Krievijas valdības ministru.

Krievu šovinisma jaunā zvaigzne

Acīmredzot ne Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, ne viņas vadītās ministrijas klerki neko nav dzirdējuši par Krievijā populāro sociālās saziņas vietni Telegram, kurā Degtjarovam ir gadiem rūpīgi veidots kanāls.

Jau no pirmajām Krievijas agresijas dienām (gan 2014., gan arī 2022. gadā) Degtjarevs sevi pozicionē kā kvēlu Putina pielūdzēju un atbalstītāju jebkuros tā pastrādātajos noziegumos.

Īpaši tuva tēma Degtjarovam ir “pazaudēto Krievijas zemju atgriešana Mātes Krievzemes klēpī”. Tieši tāpēc viņš 2022. gada 30. septembrī citē Krievijas asiņainā vietvalža Putina bēdīgi slaveno izteicienu: “Krievzemes robeža nekur nebeidzas!” Šis teiciens visticamāk ir mērķēts arī uz Daugavpili, Rēzekni un varbūt pat Rīgu. 

Ja kādam vēl ir šaubas par to, ka Latvija ir nez kāpēc atbalstījusi īsta krievu fašista “brīvlaišanu”, tad ieskatam var piedāvāt paša Degtjarova Telegram kanālā uzskaitītos darbus un domas:

• Esot Habarovskas novada gubernatora amata, Degtjarovs ikdienā ir aktīvi vārdos un darbos atbalstījis Krievijas kara noziedzniekus Ukrainā visdažādākajā veidā – ir regulāri sūtītas palīdzības kravas 3 Habarovskas novada militārajām vienībām. Kravās bija gan droni ukraiņu slepkavošanai, gan bagiji un citi transporta līdzekļi, gan medikamenti un karavīru ekipējums;
• Degtjareva rūpes par krievu orkiem un to ģimenes locekļiem ar to nebeidzās – viņš tiem dalīja dažādas medaļas un apbalvojumus, rūpējas par to ģimenes locekļu sociālo atbalstu, aicināja tos uz paša organizētiem svētku pasākumiem, kuros tika svinēta Krimas un “Jaunkrievijas” apgabalu pievienošana Krievijai;
• Nepaiet ne mēnesis, lai Degtjarevs publiski nepaustu savu pielūgsmi un apbrīnu pret diktatoru. Tā vēl šī gada februāra beigās (kad Ārlietu ministrija droši vien gatavoja savu pozīciju sankciju atcelšanas lietā), Degtjarevs savā Telegram kanālā rakstīja: ”Paldies Krievijas prezidentam Vladimiram Vladimirovičam Putinam par šo vēsturisko lēmumu (Krievijas okupēto Doņeckas un Luhanskas apgabalu “pievienošanu” Krievijai). Par šo soli priecājas visi krievu cilvēki! Mēs atbalstām mūsu prezidentu un nacionālo līderi Vladimiru Vladimiroviču Putinu!”
• Nerimstošas ir arī Degtjareva rūpes par krievvalodīgo imperiālistu likteni it visur. Vēl 2023. gada rudenī viņš rakstīja, atzīmējot Krievijas okupēto Ukrainas reģionu “pievienošanu”: “Miljoniem cilvēku izvēlējās brīvību, izvēlējās tiesības runāt un domāt krievu valodā, tiesības dzīvot kopā ar savu tautu. Šīs vērtības šodien aizstāv mūsu karavīri specoperācijas laikā. Mēs redzam, ka visa kolektīvo Rietumu vara un niknums šodien ir vērsts pret Krieviju un tās sabiedrotajiem. Un mēs zinām, ka nacionālistu un viņu patieso vadītāju intrigas noteikti cietīs neveiksmi.” Un nav nekādu šaubu, ka šis krievu fašists rakstītu tādus pašus tekstus arī par “Daugavpils Tautas Republikas” pievienošanu Dižajai Krievzemei. Tas laikam šī brīža Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei prātā neienāca, kad viņa deva savu piekrišanu šī mērgļa vārda svītrošanai no ES sankciju saraksta…

Kāpēc Degtjarevam vajag atcelt sankcijas?

Skaidrojums šim vienkāršajam jautājumam ir pavisam vienkāršs. Kā Krievijas sporta lietu ministram tagad Djagterevam būs iespēja ceļot pa visu Eiropu un kukuļot pērkamos Eiropas sporta federāciju funkcionārus, lai tie palīdzētu Krievijai atgriezties starptautiskajā un olimpiskajā sporta apritē. Kad tas darbiņš būs paveikts, tad ļoti iespējams, ka krievu dopinga laboratorijas paveiks savu darbu un kāds Latvijas sportists to veikto mahināciju dēļ netiks kronēts par Eiropas, pasaules vai olimpisko čempionu. Latvijas izcilā bobslejista Oskara Melbārža komanda šo rūgto stāstu zina ļoti labi – savu godam nopelnīto Soču olimpiādes čempiona titulu šie Latvijas sportisti saņēma tikai pēc 6 gadu dopinga pārkāpumu izmeklēšanas pēc Krievijas komandas diskvalifikācijas. Kā šāds nākotnes scenārijs ir Latvijas valsts un Latvijas sporta interesēs?

Ko igauņi zina labāk?

Atšķirībā no Latvijas Ārlietu ministrijas, tās Igaunijas kolēģi galīgi nebija mierā ar sankciju atcelšanu krievu fašistam Degtjarevam. Tieši tāpēc Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna uzreiz pēc sankciju atcelšanas Degtjarevam un vēl 2 citiem šaubīgiem indivīdiem, paziņoja, ka Igaunija nosaka personīgās sankcijas šiem personāžiem. Acīmredzot IT vienradžu kaimiņvalstī Ārlietu ministrijas klerki jau sen ir apguvuši Telegram lietošanu…

Vai Latvijai ir skaidri ārpolitikas vērtību pamatprincipi?

Tikko apritēja gads, kopš ārlietu ministre Baiba Braže pilda savus pienākumus premjeres Evikas Siliņas valdībā. Šajā sakarā ministre nāca klajā ar paveikto darbu pārskatu, kurā skaļākās tēzes bija darbu uzskaitījums Ukrainas atbalstam un Krievijas ierobežošanai. Šajā sakarā ir jājautā, kā tieši Ukrainai palīdz sankciju atcelšana pret indivīdu (pret kuru jau pasen Ukrainā ir ierosināta krimināllieta), kas gadiem ir iestājies par Ukrainas iznīcināšanu? Un kā šī sankciju atcelšana ierobežo Krievijas atgriešanos starptautiskajā sporta apritē?

Ir pienācis laiks Ārlietu ministrijai skaidri sabiedrībai paskaidrot sekojošu lietu – tieši kādi ir Latvijas ārlietu resora kritēriji un vērtības, pēc kuriem tas vadās, lemjot par atbalstu sankciju atcelšanai ar Krieviju saistītiem indivīdiem?