Fiziķis Ģirts Zāģeris: Vēja turbīnu negatīvā ietekme uz veselību ir mīts, kas saistīts ar psiholoģiskām problēmām

Sabiedriskajās apspriešanās vietējie iedzīvotāji un vides sargi pret VES iebilst ne tikai tādēļ, ka tās mainīs Latvijas ainavu, negatīvi atsauksies uz īpašumu vērtību, bet arī izraisīs neatgriezenisku kaitējumu cilvēku veselībai un videi. Cilvēki ir sadalījušies divās nesamierināmās frontēs. Vieni apgalvo, ka turbīnu radītais infraskaņas troksnis var veicināt sirds aritmiju, paaugstinātu asinsspiedienu, stresu, galvassāpes un ietekmē miega kvalitāti. Otri teic, ka tās ir muļķības un VES nekādu kaitējumu veselībai nevar nodarīt. Zīmīgi, ka gan viena, gan otra “karojošā puse” savus uzskatus pamato ar mediķu un zinātnieku argumentiem. Šoreiz “Kas Jauns Avīze” iztaujāja Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, doktorantu Ģirtu Zāģeri, kurš uzskata, ka vēja turbīnas kaitējumu veselībai nevar nodarīt.

Psiholoģiska trauma

Vēja rotoru pretinieki teic, turbīnas izstaro bīstamu infraskaņu un vibrācijas. Vai tas tā tiešām ir? Ģirts Zāģeris skaidro: “Šī tēma pasaulē ir plaši pētīta. Latvijā konkrētu infraskaņas mērījumu nav, taču dati no citām valstīm skaidri parāda - turbīnu radītā infraskaņa ir tik niecīga, ka veselībai nekaitē. Ja mēs baidītos no šiem trokšņiem, tad mums vajadzētu satraukties arī par parastajiem mājas ventilatoriem, tie griežoties istabā rada līdzīgas vibrācijas.”

Lai gan atsevišķos pētījumos cilvēki vēja parku tuvumā sūdzas par negatīviem veselības simptomiem, tas visbiežāk ir psiholoģiskas dabas efekts - cilvēki zina par turbīnām un tās sāk saistīt ar savu diskomfortu un iestāsta sev, ka tas ir kaut kas bīstams. Šo fenomenu medicīnā dēvē par nocebo efektu, kad cilvēks domā, ka ir kaut kas slikts un tad arī viņam parādās kaut kādi simptomi. “Nekādu konkrētu pārliecinošu pierādījumu nav, ka tur būtu kaut kāda tieša ietekme. Tie var parādīties tīri psiholoģisku efektu dēļ,” pārliecināti saka fiziķis.

Sabiedriskajās apspriešanās par vēja parku projektiem bieži izskan vietējo iedzīvotāju skarbi iebildumi pret tiem. Ģirts Zāģeris norāda, ka šādas diskusijas ir demokrātijas sastāvdaļa: “Mēs nevaram pārmest cilvēkiem, ka viņi uztraucas. Mūsu pienākums ir skaidrot un sniegt faktus. Diemžēl diskusijās nereti dominē nepamatotas bailes.”

“Reālu draudu nav”

Par to, ka vēja parki varētu būt kaitīgi, daudzi aizdomājas arī tādēļ, ka normatīvie akti paredz, ka tie nedrīkst atrasties tuvāk par 800 metriem no dzīvojamajām mājām vai apdzīvotām vietām. Ja jau tie būtu nekaitīgi, tad kāpēc tos nevarētu uzstādīt teju vai pie mājas sliekšņa? Bet šāda prasība par minimālo attālumu no mājām neattiecas uz “infraskaņas lietām vai kaut ko tādu”. Šis attālums ņem vērā ne tikai iespējamo trokšņa ietekmi, bet arī praktiskus drošības apsvērumus, piemēram, iespēju, ka ziemā no turbīnas varētu atdalīties ledus gabali.

Vēl viens bieži pieminēts arguments — vēja turbīnu ietekme uz putniem un dabu kopumā. Ģirts Zāģeris skaidro: “Nav datu, kas apliecinātu, ka turbīnas būtiski kaitētu dzīvniekiem. Lielākie riski ir vizuāli traucējumi, piemēram, rotoru ēna, vai ziemā krītošie ledus gabali. Reālu draudu nav. Jā tādu būtu, tad jau pasaule nebūtu pilna ar vēja turbīnām.”

Kāds ASV veikts pētījums liecina, ka Amerikā kaķi nogalina 10 tūkstošus reižu vairāk putnu, nekā vēja turbīnas. Lai putns ietu bojā turbīnas spārnu nogalināts, tam pa tiešo būtu jāielido iekšā turbīnā, saka Ģirts Zāģeris.

Drošības garantija

Daļa sabiedrības apgalvo, ka pasaulē notiek atteikšanās no vēja enerģijas, ka tā nav ne cilvēkiem, ne videi draudzīga. Eksperts šo mītu noliedz: “Tā nav taisnība. Neko tādu neesmu dzirdējis. Ir tieši otrādi. Vēja enerģija ir daļa no diversificēta enerģijas portfeļa, un pasaulē nav vērojama masveidīga atteikšanās no šīs tehnoloģijas. Protams, dažās vietās turbīnas neliek ainavas vai citu apsvērumu dēļ, bet kopumā vēja enerģijas nozīme pieaug. Otra lieta ir - vai konkrētajā vietā turbīnas ir lietderīgi likt? Protams, ka tās jāliek vietās, kur vējš ir stiprāks.”

Par to, vai Latvijai ir vajadzīgs tik milzīgs vēja parku skaits, Ģirts Zāģeris saka: “Papildu enerģija Latvijai nekad nevar nākt par sliktu, īpaši šodienas pasaules situācijā. Mēs esam pieslēgti Eiropas tīklam, un jebkādu enerģijas pārpalikumu varam pārdot. Tā ir arī drošības garantija.”

Dati rāda, ka šobrīd pasaulē vēja elektrostacijas un turbīnas tiek izmantotas arvien plašāk, jo tās ir uzskatāmas par vienu no efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā ražot elektrību, izmantojot atjaunojamos resursus. Lai gan arī pastāv vietas, kur cilvēki izsaka bažas par vēja turbīnu ietekmi uz veselību vai ainavu, lielākā daļa valstu un reģionu turpina attīstīt vēja enerģijas infrastruktūru. Lielākā daļa zinātnisko pierādījumu norāda, ka VES ir efektīvas enerģijas ražošanas iekārtas, un to ietekme uz veselību nav tik nopietna kā tiek baumots. 

Mākslīgi izdomāta problēma

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis “Kas Jauns Avīzei” saka: “Katrai vēja elektrostaciju parka iecerei tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un atkarībā no tā, iegūta informācija, vai nepieciešamas kādas papildu darbības ietekmējošo faktoru novēršanai. Tiek modelēts arī iespējamais trokšņu līmenis, tai skaitā zemo frekvenču infraskaņas troksnis. Tam nav noteikti normatīvi, bet izmanto citās valstīs piemērotās vadlīnijas, piemēram, Dānijas vadlīnijas. Pārmērīgs troksnis līdz ar to netiks pieļauts, un apgalvojums (kas tas varētu būtu kaitīgs – red.) neatbilst patiesībai.”

- Vai Latvijā pie vēja elektrostacijām ir veikti mērījumi/pētījumi, kā VES radītās zemas frekvences skaņas jeb infraskaņa ietekmē cilvēku veselību? Un kādi rezultāti vai secinājumi?

- Nav šādu mērījumu un pētījumu, jo problēma lielā mērā ir vēja parku noliedzēju mākslīgi izdomāta. Tur, kur vēja parki jau sen darbojas, piemēram, Dienvidkurzemes novadā pie Grobiņas, šādas sūdzības no apkārtnē dzīvojošiem nav saņemtas. Nav dzirdēts par tādām arī ārvalstīs, kur vēja parki sen jau darbojas. Pirmām kārtām ir iespējams kontrolēt dzirdamo troksni, kuram ir noteikti konkrēti normatīvi, un tiek uzskatīts, ka, kontrolējot dzirdamo troksni, netieši tiek kontrolēts arī infraskaņas troksnis (abi trokšņa veidi zināmā mērā ir saistīti).

- Vai Latvijā pašlaik tiek veikti regulāri zemas frekvences skaņas jeb infraskaņas mērījumi?

- Netiek veikti, bet pirms vēja parka palaišanas ekspluatācijā šāds nosacījums droši vien no vides dienestiem tiks izvirzīts, veikt praktiskos mērījumus vismaz vienu reizi. Šobrīd ir tikai modelēšanas rezultāti, jo vēja parku attīstība šobrīd galvenokārt ir vēl attīstības fāzē (IVN + sabiedriskā apspriešana). 

Pierādījumus neatrod

Lai arī Latvijā nav veikti visaptveroši pētījumi par VES ietekmi, speciālisti atsaucas uz vairākiem pētījumiem, kuri attiecas arī uz mūsu situāciju un veikti netālu no mūsu robežām. Tā 2020. gadā pēc Somijas valdības pasūtījuma tika veikts pētījums, kas aplūko iespējamās veselības problēmas, kas saistītas ar tuvējiem vēja turbīnu radītiem infraskaņas un dzirdamo skaņu efektiem “Infraskaņa neizskaidro simptomus, kas saistīti ar vēja turbīnām” (“Infraljud förklarar inte symptom som är förknippat med vindturbiner”). Tajā tika skaidrots, vai vēja turbīnas var radīt veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, reiboni vai citas sajūtas. Daudzi cilvēki bija sūdzējušies, ka, dzīvojot pie vēja turbīnām, jūtas slikti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot – vai tas tiešām var būt saistīts ar ļoti zemām frekvencēm, tā saucamo infraskaņu, ko rada turbīnas?

Pētījums atklāja, ka infraskaņas līmenis nav īpaši augsts. Tas pie vēja turbīnām nav lielāks kā pilsētās vai citās ikdienas situācijās. Turklāt cilvēki, kuri sūdzējās par simptomiem, bieži tos saistīja ne tikai ar infraskaņu, bet arī, piemēram, ar elektromagnētiskajiem laukiem vai citiem apkārtējiem traucējumiem.

Pētījumā tika pārbaudīti cilvēki, kas dzīvo apmēram 2,5 km attālumā no tuvākās vēja turbīnas un zinātnieki nespēja atrast nekādas fiziskas (piemēram, asinsspiediena vai miega kvalitātes) izmaiņas starp tiem, kas sūdzējās par simptomiem, un tiem, kuri nejuta nekādas problēmas. Kad cilvēkiem tika atskaņoti skaņas ieraksti – daži saturēja infraskaņu, daži nē – tie, kuri apgalvoja, ka ir jutīgi pret infraskaņu, nevarēja atšķirt, kurā ierakstā infraskaņa ir un kurā nav. Pētījums secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka infraskaņa no vēja turbīnām tiešām kaitētu veselībai. Cilvēki, protams, var justies slikti, taču pētījums parādīja, ka šīm sajūtām, visticamāk, nav tiešas saistības ar pašām turbīnām vai to radīto skaņu.