Saglabā Latviešu centra Minsterē dokumentāro mantojumu
Kopš 2019.gada Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa, pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas atbalstam, ciešā sadarbībā ar Latviešu centru Minsterē un Latviešu kopību Vācijā, īsteno apjomīgu un ilgtspējīgu projektu "Diasporas arhīvu apzināšana un saglabāšanas veicināšana". Projekta mērķis ir apzināt, saglabāt un nodrošināt plašāku pieejamību diasporas dokumentārajam mantojumam.
Projekta ietvaros līdz šim ir sakārtoti simtiem dokumentu kastu, kas satur nozīmīgas liecības par Minsteres Latviešu ģimnāzijas ikdienu, mācību procesu un skolēnu dzīvi. Tāpat sistemātiski pārskatīti un inventarizēti arhīva plauktos esošie vēsturiskie krājumi - grāmatas, periodiskie izdevumi, dažādu biedrību un privātpersonu arhīvi. Digitalizācijai jau sagatavotas trīs unikālas kartotēkas, kā arī izveidots stabils pamats ilgtermiņa sadarbībai, lai nodrošinātu dokumentu pieejamību digitālā vidē.
Latviešu diaspora, kas vēsturiski veidojusies bēgļu gaitās, trimdā un mūsdienu emigrācijā, ir atstājusi plašu un daudzveidīgu dokumentāro mantojumu ārpus Latvijas. Bieži vien tieši šķietami nenozīmīgi dokumenti - vēstules, piezīmes, dienasgrāmatas - kļūst par unikāliem un nenovērtējamiem vēstures avotiem. Šādi diasporas arhīvi ir kā slēpti dārgumi, kuros atrodama vesela laikmeta pasaule, gaidot atklāšanu un rūpīgu izpēti. Tieši tāds ir arī Minsteres Latviešu centra arhīvs Vācijā.
Minsteres Latviešu centrs jau vairākus gadu desmitus kalpo par nozīmīgu kultūras un sabiedrisko saikni starp Latviju un tautiešiem Vācijā, taču pēdējos gados šī saikne tiek stiprināta īpaši nozīmīgā veidā - sistemātiski apzinot, sakārtojot un saglabājot latviešu trimdas dokumentāro mantojumu. Arhīvā glabājas unikālas liecības par latviešu bēgļu gaitām, izglītības un kultūras dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara, īpaši izceļot Minsteres Latviešu ģimnāzijas darbību no tās dibināšanas 1946.gadā līdz pat skolas slēgšanai 1998.gadā.
Būtisks ieguldījums arhīva tapšanā ir skolotājas Dr. Austras Rudzītes nopelns, kura savu aizrautību arhivēšanā pārvērta unikālā dzīves misijā. Sākot darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā 1957.gadā, viņas neatlaidīgais ieguldījums ļāva 1972.gadā oficiāli atklāt arhīvu. Arhīva kodolu veido ne tikai Minsteres latviešu ģimnāzijas dokumenti, bet arī plašas citu trimdas organizāciju un privātpersonu kolekcijas - apgāda "Latvija", Minsteres un Oldenburgas draudžu arhīvi, Imanta Baloža personīgais arhīvs, Austras Rudzītes sakārtotie materiāli par rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu un citiem latviešu autoriem, Baltiešu kristīgo studentu apvienības arhīvs, Latviešu Tautas kopības, Latviešu Centrālās komitejas, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA), Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) dokumenti, kā arī tūkstošiem kartīšu par bēgļiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un literatūras izplatīšanu.
Minsteres Latviešu ģimnāzija bija kas vairāk par izglītības iestādi - tā bija latviskās identitātes saglabāšanas un kultūras turpinātības centrs. Arhīvā glabātās mācību burtnīcas, klases žurnāli, pārbaudījumu darbi, sarakste starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem sniedz vērtīgu ieskatu latviešu kopienas dzīvē, ikdienas izaicinājumos un pielāgošanās spējās trimdā. Šie materiāli ir svarīgi ne tikai vēstures pētniekiem, bet arī nākotnes paaudzēm, ļaujot izprast tautas spēju saglabāt savu identitāti un vērtības ārpus dzimtenes.
Darbs Minsterē neapstājas - plānots turpināt kartotēku digitalizāciju, izveidot modernas datubāzes, pilnveidot arhīva dokumentu kārtojumu un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju diasporas materiālu integrācijai digitālajās platformās. Mērķis ir veidot vienotu, pasaulē pieejamu diasporas arhīvu sistēmu, kas kalpos kā spēcīgs kultūras tilts starp Latviju un diasporas kopienām visā pasaulē.
Latvijas Nacionālais arhīvs aicina ikvienu apzināties savu atbildību par diasporas dokumentārā mantojuma saglabāšanu un aicina piedalīties gan ar dokumentu nodošanu, gan atmiņu stāstiem, tādējādi kopīgi radot vērtīgu un dzīvu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni.
Minsteres latviešu ģimnāzija bija skola Vācijā un vienīgā akreditētā latviešu mācību iestāde ārpus Latvijas. Ģimnāzija dibināta 1946. gadā, bet slēgta 1998. gadā. Ģimnāziju absolvējuši vairāki simti audzēkņu, tostarp, Bruno Rubess, Egils Levits, Kārlis Kangeris, Krišjānis Kariņš, Austris Grasis un datorzinātnieks Kārlis Kaugars, māksliniece Ilze Mennekinga—Soikāne, TV filmu producents Artūrs Rūsis un citi.
