Pēc Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas aktuāla kļūst pretkājnieku mīnu ražošana un reģionālā sadarbība
Līdz ar paredzamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas jautājums par pretkājnieku mīnu komplektēšanu vai to ražošanu Latvijā ir aktuāls dialogā ar vietējo industriju, sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Jautāts par to, kur un kad Latvija gādās pretkājnieku mīnas, ņemot vērā, ka to darīt nedrīkstēs vēl sešus mēnešus pēc izstāšanās no konvencijas, ministra atbildēja, ka tādēļ svarīgi ir no minētajām saistībām atbrīvoties visam reģionam vienlaikus. Tas ļaušot kopīgi meklēt risinājumus par pretkājnieku mīnu iegūšanu sadarbībā ar reģiona valstīm tad, kad būs stājušies spēkā tam vajadzīgie nosacījumi.
"Otavas konvencija aizliedz pretkājnieku mīnu ražošanu, attīstīšanu, uzglabāšanu un iegūšanu, un tās nosacījumi Latvijai būs saistoši vēl sešus mēnešus pēc izstāšanās paziņošanas. Jāmin, ka Latvija jau tagad iepērk prettanku mīnas. Savukārt nevadāmas pretkājnieku mīnas ražo tikai dažas valstis pasaulē," atzīmēja Sprūds.
Ministrs uzsvēra, ka jautājums par mīnu komplektēšanu vai to ražošanu Latvijā ir aktuāls dialogā ar vietējo industriju.
Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.
Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju.
ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
