12 gadu laikā galvaspilsētu pametuši vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju: pirmo reizi vēsturē Rīgā mazāk cilvēku nekā Viļņā
Galvaspilsētas iedzīvotāju skaits samazinās, un pirmo reizi vēsturē Rīgā ir kļuvis mazāk iedzīvotāju nekā Viļņā. Tagad Rīga vairs nav lielākā Baltijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā - 2024. gada nogalē Latvijas galvaspilsētā dzīvoja vien 605 tūkstoši cilvēku.
Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits piepilsētās strauji pieaug, bet pašā Rīgā samazinās, kā dēļ pilsēta zaudējusi lielākās statusu Baltijas valstīs, vēsta raidījums "360 Ziņneši”.
Piemēram, trīs bērnu mamma Santa ir dzimusi un augusi Rīgā, tomēr kopā ar vīru vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu pārcelties no galvaspilsētas uz priekšpilsētu, kur īpaši tiek novērtēts miers un klusums. Atšķirībā no galvaspilsētas tur nav problēmu ar stāvvietu, bet attālināti strādājot, kā tas bieži gadās Santas vīram, braukt uz Rīgu pat nav nepieciešams.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo 12 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājies gandrīz par 32 tūkstošiem, kamēr Mārupes novadā tas palielinājies par vairāk nekā 12 tūkstošiem, Ādažu novadā - par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem, bet Ropažu novadā - par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem. Tāpat pieaudzis iedzīvotāju skaits Saulkrastu, Ķekavas, Olaines un citos piepilsētas novados.
Datu pētnieks Jānis Hermanis uzsver, ka katrs iedzīvotājs, kas pamet Rīgu, pilsētai nodara finansiālus zaudējumus.
