Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju katru mēnesi dodas uz Krieviju un Baltkrieviju - VDD aicina rīkoties
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā personu lokam, uz kuru attiektos liegums izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, ir jābūt plašākam. Neskatoties uz to, dienests atbalsta arī pašreizējos Saeimā sagatavotos likuma grozījumus.
VDD atgādināja, ka 2023.gadā atbildīgie dienesti ik mēnesi konstatēja vidēji tūkstoti Latvijas iedzīvotāju izceļošanas gadījumu uz Krieviju. Savukārt kopš 2024.gada izceļošanas gadījumu skaits ir gandrīz dubultojies. Attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz Baltkrieviju, kopš 2024.gada ik mēnesi vidēji tika fiksēti tuvu 5000 šādu gadījumu.
Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas specdienestu radītos riskus Latvijas drošībai, VDD vērtējumā personu lokam, uz kuru attiektos grozījumi likumā, būtu jābūt plašākam. Konkrētāk dienests nekomentēja, taču uzsvēra, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienesti informācijas ieguvei var būt ieinteresēti izmantot jebkuru Latvijas valstspiederīgo neatkarīgi no nodarbošanās.
Vienlaikus dienests ir piedalījies likumprojekta izstrādē un atbalsta arī pašreizējo piedāvājumu. Konkrētās likumprojektā uzskaitītās personu grupas ir pakļautas augstākiem drošības riskiem, salīdzinot ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ tika meklēti papildu risinājumi apdraudējuma novēršanai.
VDD atbilstoši savai kompetencei turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dodas uz Krieviju un Baltkrieviju.
Jau ziņots, ka Nacionālās drošības komisija (NDK) sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju. Liegums attieksies uz tūkstošiem cilvēku.
Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.
Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.
Tāpat aizliegums attieksies uz personām, kas nodarbinātas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, kā arī tiesu vai prokuratūras iestādēs.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādes ir Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšējās drošības birojs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, kā arī Iekšlietu ministrijas poliklīnika.
Tieslietu ministrijas padotības iestādes ir Uzņēmumu reģistrs, Maksātnespējas kontroles dienests, Valsts zemes dienests, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Patentu valde, Valsts probācijas dienests, Valsts valodas centrs, Tiesu administrācija un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
Savukārt Latvijas kritisko infrastruktūru veido objekti, kuru darbība ir svarīga valsts pastāvēšanai un sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanai. Šādi objekti ir, piemēram, elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes apgādes infrastruktūra, slimnīcas, tilti, lidostas, ostas un dzelzceļa objekti.
Aizsardzības ministrijas padotības iestādes ir Nacionālie bruņotie spēki, tostarp, Zemessardze, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Jaunsardzes centrs, Latvijas Kara Muzejs, Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centrs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola.
Likumprojekts attieksies arī pret pašvaldību vadītājiem, taču pašreizējā redakcijā neparedz ierobežojumu daļai Saeimas deputātu.
